Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) topošajā valdības rīcības plānā piedāvā šādu risinājumu enerģētikas krīzes problēmām: “Atsakoties no Krievijas gāzes, radīsim apstākļus, lai Latvijai būtu pieejamas alternatīvas piegādes un tām atbilstoša infrastruktūra, kura nodrošinātu gāzes pieejamību par konkurētspējīgu cenu. Šajā nolūkā: 5.1. Atbalstīsim ekonomiski pamatota sašķidrinātās gāzes termināļa izbūvi Latvijā ar pārvades tīkla pieslēgumu Inčukalna dabasgāzes krātuvei, lai ilgtermiņā nodrošinātu piegāžu drošību un izmaksu konkurētspēju; 5.2. Sekmēsim “Latvenergo” centienus gāzes iegādēm par konkurētspējīgu cenu.”
Kā tas gadījies, kā ne, bet atkal tiek reanimēta ideja par sašķidrinātās gāzes termināļa būvi Skultē Rīgas līcī iepretī Skultei, Saulkrastiem, Zvejniekciemam.
Vietējie iedzīvotāji ar lielu īgnumu izturējās pret šo projektu. Skaidrs, ka ar to beigtos Skultes, Saulkrastu un Zvejniekciema būšana kūrorta statusā. Terminālis jūrā padarītu ainavu par industriālu, kluso “miera ostu” par aktīvas saimnieciskas rosības vidi.
Terminālis pieminēts arī valdības deklarācijā: “Izveidojot sašķidrinātās dabasgāzes termināli Skultē, kas pilnībā izmantotu Inčukalna pazemes gāzes krātuves sniegtās priekšrocības, izvērtēsim tā perspektīvu no ekonomiskajiem un drošības aspektiem, lai neradītu papildu finansiālo slogu patērētājiem un nenonāktu pretrunā ar vides aizsardzības politiku, klimata politikas mērķiem un iedzīvotāju interesēm. Panāksim stabilas sašķidrinātās dabasgāzes piegādes un tās cenu.”
Šis ir diezgan dīvains teikums, jo sanāk, ka valdība plāno vispirms termināli Skultē “izveidot” un tad “izvērtēt tā perspektīvu”. Loģiskāk tomēr būtu vispirms veikt projekta tautsaimnieciskās lietderības aplēses un pēc tam kaut ko būvēt.
Ne valdības deklarācijā, ne arī LDDK piedāvātajā valdības rīcības plānā nekas nav teikts par termiņiem, kādos kas tiks būvēts. Nav zināms, vai terminālis tiks celts par privātiem vai valsts līdzekļiem. Ja investors būs privāts, tad viņš, iespējams, vēlēsies kādas valstiskas garantijas, ka sašķidrinātajai gāzei būs noteikta apjoma noiets. Ja valsts šādas garantijas dos, tad tā jau ir blēdība. Ja valsts uzspiedīs, ka, piemēram, “Latvenergo” vai kādiem citiem Latvijas uzņēmumiem obligāti jāpērk gāze tieši no Skultes termināļa, tad tas vairs neizskatās glīti.
Sākotnēji, kad 24. februārī sākās karš, šķita, ka nu noteikti vajag šādu termināli, lai nodrošinātu Latvijas neatkarību no Krievijas gāzes “adatas”. Taču nozares ekspertiem vispirms jāapsēžas, jāpadomā un jāparēķina. Runa ir par Baltijas reģionu, par gāzes tirgu, kurā piedalās Latvija, Lietuva, Igaunija, Somija, Polija. Vai šāds terminālis nebūs lieks, vai gāzes nebūs par daudz, un Skultei varbūt nebūs kur to likt? Iespējams, Latvijai ir iespēja pietiekami apgādāties ar gāzi no Klaipēdas, un vēl jau būs arī Paldisku terminālis, kur igauņi ir aizsteigušies priekšā. Latviešiem arī varēja būt sašķidrinātās gāzes terminālis jau pirms vairāk nekā desmit gadiem Ventspilī, taču šis projekts iekšpolitisku skaudību dēļ tika noglabāts tālā plauktā. Tas projekts varbūt bija ekonomiski pamatots, taču vai Skultes terminālis būs rentabls - spējīgs pastāvēt bez mākslīga monopolstāvokļa un tirgus kropļošanas? Tas ir ļoti svarīgs jautājums - pats svarīgākais.
Amerikas latgalietis Pīters Aloizs Ragaušs jau ilgāku laiku uzstājas kā potenciāls Skultes termināļa investors jeb, precīzāk, investoru meklētājs šim projektam. Būs lieliski, ja Ragaušs un viņa partneri uzbūvēs termināli par saviem līdzekļiem un ar savu risku. Taču, spriežot pēc tā, kā viņš meklē un liek lietā kontaktus politiskajā vidē, savam biznesam viņš vēlas “valsts partnerību”. Ragaušs pat nav slēpis un ir intervijā LTV raidījumam stāstījis, ka sākotnējā iecere ir bijusi projektam dabūt valsts garantijas, ka “Latvenergo” pirks gāzi no Skultes. Līdz 14. Saeimas vēlēšanām Ragauša intereses aktīvi lobēja Jāņa Bordāna partija “Konservatīvie”, kuri vēlēšanās izgāzās un neiekļuva Saeimā. Taču “Bordāna&Ragauša idejas dzīvo un uzvar”! Doma par Skultes termināli pārceļo no valdības deklarācijas uz LDDK ieteikumiem. Pēc tam tā, ļoti iespējams, kļūs arī par valdības rīcības plāna punktu. Ar termināļa jautājumu nodarbosies jaundibinātā Klimata un enerģētikas ministrija, kurā ministrs ir Raimonds Čudars (“Jaunā Vienotība”). Tad jau redzēsim, kā bezriska biznesmeņiem sekmēsies bīdīt savas intereses caur šo ministriju.
