Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža iniciētie grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā, ar kuriem Ventspils mēram Aivaram Lembergam tiktu aizliegts piedalīties pašvaldības darbā, otrajā lasījumā Saeimā tika noraidīti.
Taču nav izslēgts, ka uz trešo lasījumu atkal tiks stumta tā pati ideja, likumprojektā izmainot kādus vārdus.
Latvijas Pašvaldību savienībā grozījumiem ir dots novērtējums – krasi negatīvs. Kā intervijā Neatkarīgajai sacīja LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, tie, kas šādus likumus raksta, paši vēlāk no tiem cieš visvairāk. LPS par savu viedokli ir informējusi atbildīgās institūcijas vēstulē, kurā izklāstīti argumenti, kāpēc grozījumi nedrīkst tikt pieņemti. «Grozījumi to pieņemšanas gadījumā pārkāptu Satversmē un starptautiskās saistībās garantētās pamattiesības. Izteiktie priekšlikumi attiecībā uz deputātu pilnvaru ierobežošanu, apturēšanu un aizvietošanu uz laiku neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 1. pantā nostiprinātajam demokrātiskas valsts principam, Satversmes 92. pantā nostiprinātām nevainīguma prezumpcijas garantijām, kā arī Satversmes 101. pantā nostiprinātām tiesībām likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbā, tajā skaitā – tiesībām uz brīvām vēlēšanām.
Satversmes 92. pants garantē, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Tāpat arī Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 11. pants, Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta 2. punkts, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 48. pants nosaka, ka ikviens, kas tiek apsūdzēts noziedzīgā nodarījumā, tiek uzskatīts par nevainīgu, iekams viņa vaina nav pierādīta saskaņā ar likumu. Satversmes 101. pants nosaka, ka ikvienam Latvijas un Eiropas Savienības pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu. Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 1. pants nosaka, ka pašvaldības domi ievēlē vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās uz četriem gadiem. Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Pirmā protokola 3. pants nostiprina brīvu un aizklātu vēlēšanu principus, veicinot tautas viedokļa brīvu izpausmi, izvēloties likumdevēja varu. Šie principi vienādā mērā attiecināmi arī uz pašvaldību vēlēšanām,» sacīts LPS vēstulē Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai.
Politologs Ivars Ījabs domā, ka E. Sprūdžam un L. Čigānei likuma grozījumu iniciatīva vajadzīga, lai demonstrētu cīņu ar oligarhiem: «Tas ir vienīgais stāsts, kāpēc viņi vispār ir iekļuvuši politikā.»
Politikas vērotājs jau pirms pagājušās ceturtdienas balsojuma prognozēja, ka arī valdošajā koalīcijā liela daļa nebūs ar mieru atbalstīt ko tādu.
«Grūti teikt, kas notiks tālāk... Tas tomēr ir nevainīguma prezumpcijas pārkāpums. Darīt jau var visu ko, var arī šādu likumu pieņemt, tomēr šāds vienam cilvēkam piegriezts likums ir ļoti slikts stils. Sprūdžs un Čigāne laikam ir tik lielā bezizejā, ka nekas cits neatliek. Nevajag pēc tam rādīt uz Krieviju! Jo tur sistemātiski tā dara – ja kāds nepatīk, tad pieņem likumu, safabricē krimināllietas pret opozicionāriem. Un vēl stāsta, ka tas nav par Lembergu – laikam cilvēkus par idiotiem uzskata. Katram skaidrs, par ko ir šis likums,» saka I. Ījabs.
Savulaik priekšvēlēšanu nedēļā Jelgavas mēru Andri Rāviņu aizveda uz policiju nopratināt un piešķīra aizdomās turamā statusu. Drīz pēc vēlēšanām noskaidrojās, ka krimināllieta ir pat ne baltiem diegiem šūta, bet diegu vispār nav – lieta no sākuma līdz beigām ir izzīsta no pirksta.
Atbildot uz jautājumiem par E. Sprūdža likumdošanas iniciatīvām, Jelgavas mērs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāja vietnieks Andris Rāviņš stāstīja, ka pārstāv Latviju Eiropas vietējo un reģionālo pašvaldību kongresā: «Šajā forumā viena no aktuālām tēmām ir vietējo deputātu apsūdzības. Daudz tiek runāts par Turciju, kur cilvēki ilgstoši atrodas apcietinājumā bez tiesas un ko kongresa dalībnieki traktē kā politisko izrēķināšanos. Būs ļoti nepatīkami, ja līdzīgā veidā tiks locīts Latvijas vārds. Es lieku pie sirds Saeimas deputātiem, lai viņi neatver ceļu uz politisko izrēķināšanos. Jo tas ir ļoti bīstams ceļš. Likumdevējam jābūt ļoti uzmanīgam, jo pie mums jau arī ir praksē ne viens vien gadījums, kad notiek centieni izslēgt no spēles konkurentus ar nepatiesām apsūdzībām.
Uzturoties kongresā, kurā piedalās deputāti no 47 valstīm, neesmu dzirdējis, ka kādā valstī būtu šāds likums, kādu bīda E. Sprūdžs.
Eiropā ļoti sargā vietējo demokrātiju, jo cilvēki ir izvēlējušies savus deputātus balsojot. Taču Latvijā ir tendence cilvēku balsojumu devalvēt, no augšas atņemt, apturēt.»
Politikas eksperts Jurģis Liepnieks norises Saeimā vērtē šādi: «Tas atspoguļo, kāda domāšana ir sabiedrībā. Viena daļa ļaužu zina, kurš ir sliktais, zaglis, noziedznieks. Un nekāda tiesa nav vajadzīga, jo viņi «zina». Ir arī cita daļa, ka atbalsta Lembergu, lai kādas apsūdzības pret viņu vērstu. Peripetijas ap šo likumu ir konflikts starp šīm sabiedrības daļām.