Pirms pāris nedēļām portāls pietiek.com rakstīja, ka šaurā juristu un politiķu lokā tiek apspriesti jauni grozījumi Kriminālprocesa likuma 455. pantā, kas regulē procesuālās tiesības lietu iztiesāšanā.
Grozījumu tēvs esot prokurors Juris Juriss, bet līdzautors un stūmējs cauri parlamenta komisiju gaiteņiem – Saeimas deputāts Andrejs Judins. Ja var ticēt portālam, likuma grozījumi atvieglošot iespēju Aivara Lemberga tā dēvētās Londonas tiesas slēgtajās sēdēs sniegtās liecības par viņa īpašumu patieso apjomu izmantot apsūdzību pierādīšanai tā saucamajā Lemberga lietā, kas tiek iztiesāta Rīgas apgabaltiesā.
Latvijā nav nekas jauns, ka prokurors likuma grozījumus sacer ciešā sadarbībā ar politiķi – prokuratūra jau sen kalpo Vienotībai kā politisko konkurentu apkarošanas ierocis. Nav vairs aiz kalniem pašvaldību vēlēšanu cīņas karstumi, tāpēc tāda rosība.
Tas, ka kādi likuma grozījumi top vienam gadījumam, vienam cilvēkam, kad ar spēkā esošajiem likumiem Vienotības konkurentu smacēšanai ir par maz, arī jau ir bijis daudzreiz.
Latvju zemē tradicionāla ir visādu slēgtās sēdes izskatītu dokumentu noplūšana presē un internetā, un šajā plašajā straumē jau peld arī pa kādam papīram no Londonas tiesu darbiem. Taču šos materiālus publikai pasviež kāda no pusēm, nevis tiesa.
Vai kopā saaugušais politprokurors Judinjuriss nopietni domā, ka, ja tiks pieņemti jauni Latvijas Kriminālprocesa likuma grozījumi, tad britu Augstās tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesa ar prieku atsauksies Latvijas prokuroru prasībai nodot viņiem Anglijā slēgtā tiesas sēdē radušos materiālus? Laikam jau gan tieši tādēļ, lai nedalītos ar informāciju par izskatāmo civillietu ar kādām trešajām personām, britu karalienes tiesa lietu izskata slēgtā sēdē. Tikpat labi Latvijas Ģenerālprokuratūra kopīgi ar Vienotību varētu uzrakstīt likumu, ka Londonas tiesai Lembergs jāiesloga Tauerā.
Lai nu kurš būtu tā alcis pēc Lemberga liecībām kā apsūdzības uzturētāju grupas vecākais prokurors Juriss... Tieši Juriss bija tas, kurš pirmstiesas izmeklēšanas procesa laikā konsekventi un ilgstoši nepratināja Lembergu. Nepratināja un nepratināja, bet, kad Lembergs rakstiskā formā izteica lūgumu uzklausīt viņa liecības, Juriss pēkšņi milzu steigā aizgrūda lietu uz tiesu. Pēcāk viņš teica, ka Lemberga iesniegumu kancelejā neesot pamanījis.
Un tagad piepeši prokuroru interesē tas, ko Lembergs liecinājis Londonā?
Visticamāk, ka Lemberga Londonas liecības abus jurisprudences korifejus neinteresē ne mazākajā mērā, jo diezin vai Ventspils mērs britu tiesai ir atklājis ko tādu, kas būtiski atšķirtos no viņa ik gadu iesniegtajās amatpersonas deklarācijās uzrādītajām finansēm un īpašumiem.
Tomēr Londonas lietas piesaukšana paver plašas iespējas blefam – var izteikt mājienus, ka, iespējams, Lemberga liecībās ir kas tāds, ko prokurori varētu izmantot apsūdzību pierādīšanai. Palicis tikai tāds nieks kā tikšana šīm liecībām klāt. Zīmīgi, ka Judins intervijā portāla žurnālistei izsakās, ka nekādā gadījumā nevajagot iespējamos Kriminālprocesa likuma grozījumus saistīt ar Lemberga lietu. Bet nu viltnieks gan – «nevajag saistīt ar Lemberga lietu», bet pats Lemberga vārdu nosauc!
Tā no tukša zila gaisa un no Londonas miglas ir uzskrūvēta un dramatizēta vēl viena jauna pasaka par to, kā ne ta Lembergs kādam mēteli nozaga, ne ta kāds nozaga mēteli Lembergam, bet kaut kas tur bija.