Notikumi ap Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanām Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) liek domāt par Latvijas augstskolu pārvaldības maiņu, tādējādi veicot izmaiņas vairākos normatīvajos aktos, vakar intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija (JKP)).
«Mani bēdīgu dara fakts, ka nepatīkamā situācija LU ir veidojusies nesakārtotas dokumentācijas dēļ, kas nav ļāvis notikt demokrātiskām un atklātām rektora vēlēšanām. Tomēr par vēl nesimpātiskāku situāciju padara fakts, ka tas noticis vienā no lielākajām augstskolām, kas ir Latvijas augstākās izglītības pīlārs,» sacīja ministre.
Tāpēc izveidojusies situācija IZM liek domāt par Latvijas augstskolu pārvaldības maiņu, tādējādi veicot izmaiņas vairākos normatīvajos aktos, kā arī Augstskolu likumā.
Taisnība, ka šoreiz rektora vēlēšanas LU ir bijušas ar visādām peripetijām, negaidītiem pavērsieniem un ar kaismīgu abu rektora amata pretendentu atbalstītāju kampaņu. Taču, kas tur, kā ministre saka, tik «bēdīgs», «nepatīkams», «nesimpātisks»?
Nesimpātiski, nepatīkami un bēdīgi ir tas, ka aizdomas un paredzējumi, ko izteica dažs LU pazinējs un vērotājs, sāk piepildīties kā pēc notīm - JKP «bezkompromisa tiesiskums» nespēj atstāt mierā arī Latvijas Universitāti un negrib ļaut tai dzīvot savu neatkarīgo, akadēmisko dzīvi. Politiķi grib uzkundzēties Alma Mater, bāzt degunu tās iekšējās lietās un diktēt priekšā, kā augstskolā jāievēlē rektors.
Situācija LU nav vienkārša. 24. maijā bija rektora vēlēšanas, un tajās konkurēja līdzšinējais augstskolas vadītājs Indriķis Muižnieks, kā arī Gundars Bērziņš, kurš nesen kļuvis par farmācijas milža Olainfarm padomes priekšsēdētāju. Par Bērziņu varētu rasties vairāki jautājumi - piemēram, kurā darbā viņš grasās strādāt nopietni un kurā nenopietni, jo abus diezin vai iespējams apvienot, turklāt viņš nonāktu interešu konfliktā starp farmācijas biznesu un augstskolu. Taču šie jautājumi atkrita paši no sevis, jo vēlēšanās vairāk balsu ieguva līdzšinējais augstskolas vadītājs Muižnieks. Bērziņam bija mazāk «par» balsu. Tomēr ir juristi, un tie ir turpat LU Juridiskajā fakultātē, kas grib pastrīdēties, vai Muižnieks ievēlēts tiesiski. Tur būtu jāceļ augšā LU Satversmes nolikums un jālasa, kāda ir paredzēta rektora ievēlēšanas kārtība.
Gan jau LU pati kaut kā varētu tikt galā ar savām problēmām bez izglītības ministres un tieslietu ministra viedajiem padomiem un publiski paustajiem viedokļiem. Šuplinska ar saviem drūmajiem tekstiem pārspīlē un nodara kaitējumu LU. Kurš tagad gribēs studēt, strādāt vai sadarboties ar augstskolu, kurā viss tik «nepatīkams», «nesakārtots», kur neesot bijis demokrātisku un atklātu vēlēšanu.
Kāds varētu būt patiesais JKP politiķu motīvs atskaņot tādas bēru melodijas? Viss kas ir iespējams. Iespējams, ka JKP sapņo, ka izdosies izprovocēt jukas augstskolā, lai iebīdītu LU vadībā kādus savus ielikteņus? Varbūt tiek gudrots izdevīgā brīdī iedarbināt Augstskolu likuma 17. panta piekto daļu, kas paredz neierobežotu valdības varu pār augstskolu, ja rektors netiek ievēlēts vai netiek apstiprināts Ministru kabinetā.
Kā īlens no maisa lien ārā, ka pastāv kādas intereses no ārpuses tikt klāt LU mantai un naudai. Naudas un mantas tur nav maz. Ir, piemēram, bijusī Bioloģijas fakultāte un citi garšīgi objekti. Ir nekustamie īpašumi, kurus LU, iespējams, pārveidos par kapitālsabiedrībām, varbūt pārdos.
Drīz skolotāji vaicās ministrei, kur ir pielikums viņu algām. Ja solījumi netiks pildīti, iespējami skolotāju streiki, ko ministre negribētu piedzīvot. Kur izglītības un zinātnes nozarē ņemt naudu, kuras nav? Varbūt ir kāds plāniņš ātri uzsist gaisā nedaudz LU mantas un iegūto summu aizvirzīt uz skolotāju algām? Bet tas varētu nepatikt LU vadībai. Ja LU rektors un vadība ir augstskolas pašas ievēlēta, tad droši vien tā negribēs tāpat vien mantu izsvaidīt pa lēto, lai ministre varētu justies komfortabli. Ja LU vadīs no augšas iecelts izpildītājs, ar augstskolu varēs darīt visu, kas iepatīkas. Nezin vai Šuplinska pati spēj izgudrot šādas shēmas, taču ir viņas partijā tādi juridiskām zinībām apkalti kadri, kas spēj ar putām uz lūpām sludināt «bezkompromisa tiesiskumu» un vienlaikus kombinēt visu ko. Jādomā, ka diezgan drīz taps redzams, kāpēc partija tik ļoti nobažījusies par augstskolu.
