"No sirds Latvijai” tuvu pie barjeras

© f64

Ingunas Sudrabas dibinātā partija „No sirds Latvijai” ir 12. Saeimas vēlēšanu jaunums, bet nav nekāds jaunums pats piegājiens – ne visai ilgi pirms vēlēšanām dibināt jaunu partiju, kas sola dižas pārmaiņas, labāku dzīvi visiem, pie viena skarbi nokritizējot līdzšinējos tautas kalpus un valdību. Milzu vilšanos un mieles tautā ir atstājis Zatlera reformu partijas spožums un posts, tāpēc mazāk kā citām reizēm var atrast vēlētājus, kas gatavi atkal ticēt un cerēt, ka jauna partija tiešām būs kas jauns un labāks.

 „No sirds Latvijai” pētījumu firmas SKDS reitings nav pārāk augsts – 3,4%, taču tas nav arī pārāk tālu no 5% barjeras, kas jāpārvar, lai iekļūtu Saeimā. Partijai ir cerība uz to, ka diskusijās televīzijā Sudraba runās viedi un pārliecinoši. Ja partijai būs vēl kāda runassieva vai runasvīrs bez Sudrabas, tad pavisam labi.

12.Saeimas vēlēšanu 4000 zīmju programmā partija nosauc par savu mērķi: Latvija – droša, neatkarīga, demokrātiska un vienota labklājības valsts.

Bieži tā nemēdz būt, bet ir gadījumi, kad partijas programmā tiek nosaukts konkrēts kāda cilvēka vārds. Bet „No sirds Latvijai” neslēpj, ka „Inguna Sudraba ir apvienojusi zinošus, godīgus un apņēmīgus cilvēkus, kuri kā gādīgi un rūpīgi saimnieki ir gatavi vadīt Latviju, izskaust korupciju un politiķu alkatību un radīt apstākļus, kuros Latvija kļūs par valsti, ar kuru lepojamies.”

Partija sola atjaunot ticību valstij - radīt godīgu un efektīvu politisko sistēmu un valsts pārvaldi, kura vada valsti tās iedzīvotāju interesēs. Programmā iekļautas vienā sabiedrības daļā sen jau populāras idejas, ka Valsts prezidentu jāievēl tautai, kā arī vēlēšanās dot iespēju balsot arī par personu, ne tikai par partiju sarakstu. Ar to tad acīmredzot domāts, ka partija grib pāriet uz jaukto vēlēšanu sistēmu, kur daļa deputātu būs ievēlēti pēc proporcionālās, bet otra daļa – pēc mažoritārās sistēmas.

„No sirds Latvijai” sola nodrošināt politiķu un ierēdņu personisko atbildību par pieņemtajiem lēmumiem, tostarp par valsts līdzekļu nelietderīgu izmantošanu. Tas ir tāds kā mājiens ar mietu, ka bijusī Valsts kontroliere nāks un visus kārs pie lielā zvana.

Tālāk programmā: „Kārtība. Nodrošināsim efektīvu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, nosakot katras iestādes mērķus un sasniedzamos rezultatīvos rādītājus, ieviešot atklātību valsts iestāžu finansēšanā.

Kompetence. Izvirzīsim vadošajos amatos politikā un valsts pārvaldē profesionālākos un godīgākos kandidātus.

Taisnīgums. Celsim tiesu varas amatpersonu profesionalitāti, nodrošinot taisnīgu un savlaicīgu lēmumu pieņemšanu.”

Tas viss skan jauki, kurš gan to negrib. To pašu ir solījuši un gribējuši daudzi, tikai kaut kā nesanāk un nesanāk.

Tālāk programmā „No sirds Latvijai” sola panākt izaugsmi: „Ar valsts aktīvu līdzdalību izveidosim uz zināšanām balstītu ekonomiku, nosakot valstij vēlamās un iespējamās attīstības nozares un radot Nacionālo inovāciju sistēmu:

Kvalificēts darbaspēks. Nodrošināsim jauniešu mērķtiecīgu sagatavošanu tautsaimniecībai būtiskajās eksaktajās, dabas un inženierzinātņu specialitātēs. Celsim pedagoga profesijas statusu sabiedrībā, nodrošinot atbilstošu atalgojumu, vienlaicīgi prasot profesionālo atbildību.

Tiesiskais ietvars. Izstrādāsim inovāciju politiku, panākot nepieciešamo finanšu resursu mērķtiecīgu izmantošanu. Izstrādāsim un ievērosim ilgtermiņa nodokļu politiku. Veidosim uz klientu orientētu servisu godīgiem nodokļu maksātājiem, vienlaikus cīnoties ar ēnu ekonomikas cēloņiem.

Zinātne un ražošana. Izveidosim inovāciju atbalsta infrastruktūru. Stiprināsim profesionālās izglītības iestāžu un reģionālo augstskolu sadarbību vienotas un daudzfunkcionālas infrastruktūras izveidei kvalificētu speciālistu sagatavošanai. Īstenosim viedu dabas resursu izmantošanu.

Sociālais līdzsvars. Veicināsim reģionu izaugsmi, īpaši atbalstot mazo un vidējo uzņēmējdarbību, kas nodrošina teritorijas apdzīvotību, nodarbinātību un tradicionālās lauku vides saglabāšanu.”

Tekstā lietots daudz vārdu, taču dažviet kādu nebūt jēgu izlobīt nav nemaz viegli - nerodas skaidrība, kādā veidā partija domā stiprināt „vienotas un daudzfunkcionālas infrastruktūras izveidi kvalificētu speciālistu sagatavošanai”.

Tas, ka partija piemin uz klientu orientētu servisu godīgiem nodokļu maksātājiem, ir simpātiski – laipnu un atsaucīgu klerku nekad nevar būt par maz, ir labi, ja kāda partija pat savā programmā to sola.

Sociālās nevienlīdzības mazināšanai partija sola paaugstināt neapliekamo minimumu līdz minimālās algas apmēram, kā arī būtiski pazemināt PVN likmi veselīgai pārtikai, tādējādi mazinot nodokļu slogu.

PVN likmes pazemināšana pārtikai ir diezgan populāra doma, to pauž arī Saeimas opozīcijas partija „Saskaņa”. Taču valdošajā koalīcijā, it īpaši partijā „Vienotība”, šo domu neatbalsta. Ja Sudraba tiks Saeimā, tad jautājumā par PVN viņai būs domstarpības ar „Vienotības” dāmām un kungiem.

Par veselību programmā teikts: „Nodrošināsim savlaicīgu ārstniecības pakalpojumu un medikamentu pieejamību, sakārtojot un padarot caurskatāmu veselības nozares finansējumu. Īstenosim principu - veselība visās politikās.” Drusciņ jau tā jancīgi formulēts – „veselība visās politikās”. Kas tās tādas?

Grūti atrast kādu partijas programmu, kurā nebūtu jaunmodīgā angļu valodas kalka „ilgtspējīgi”. Cerēju, ka „No sirds Latvijai” nebūs to iepinusi savās 4000 zīmēs, taču cerības izrādījās veltas: „Radīsim labvēlīgu vidi kultūras un mākslas jaunrades izaugsmei un ilgtspējai.” Bet varbūt visas partiju programmas raksta kāds viens autors? Rakstot šīs partijas programmu, autoram ir gribējies tā īpaši palietot smagas teikumu konstrukcijas un daudz svešvārdu – tā, lai izklausās dikti gudri.

Dabiski, ka arī „No sirds Latvijai” sola: „Paaugstināsim Latvijas enerģētisko neatkarību, atbalstot ekonomiski pamatotu atjaunojamo energoresursu izmantošanu un energoefektivitātes uzlabošanu.”

Par drošību „No sirds Latvijai” sola: „Pildīsim Latvijas kā NATO dalībvalsts uzņemtās saistības, nodrošināsim efektīvu līdzekļu izmantošanu aizsardzības jomā 2% apjomā no IKP.” Zīmīgi, ka pie varas esošās valdošās koalīcijas partijas kaut kā izvairās konkrēti pateikt, kad un cik naudas dos aizsardzībai. Sudraba tad pasaka konkrēti, ka būs 2% no IKP, bet nepasaka - kad. Ar to tad laikam jāsaprot, ka uzreiz un tūdaļ.

Nobeigumā programmā rakstīts: „Rīkosimies taisnīgi, atbildīgi un drosmīgi, kopā ieviesīsim pārmaiņas, veidojot labāku dzīvi ikvienam.”

Lai nu tā būtu! Bet partijai vēl stipri jāiespringst, lai atlikušajās nedēļās līdz vēlēšanām kāpinātu savu popularitāti. Citādi visi jaukie solījumi būs rakstīti kaķiem.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais