Kādu dienu sāku lasīt Nacionālās attīstības plānu 2014.–2020. gadam. Kad biju ticis līdz 35. lappusei, mana iztēle uzbūra skaistās nākotnes vīziju...
Ritēja 2014. gada nogale. Valdības sēdes darba kārtībā tika iekļauts tikai viens punkts: Nacionālās attīstības plāns 2014.–2020. gadam ir pilnīgi izgāzies. Ko darīt? Tūdaļ bija jāatskaitās Eiropas Komisijai par NAP izpildes starprezultātiem, bet rādītāji bija pārāk slikti. Ministru kabinetam bija jāizlemj, kā izskaidrot neveiksmi, un jāziņo, kādi pasākumi tiks veikti, lai plāns sasniegtu noteiktos skaitliskos indikatorus.
«Kurā rādītājā mums ir vissliktākie rezultāti?» pacēlis galvu no datora, jautāja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.
Ar nokārtu galvu, nodūrusi acis, piecēlās labklājības ministre Ilze Viņķele: «Diemžēl pašā svarīgākajā valsts izaugsmes rādītājā mēs atpaliekam no ieplānotā kontrolskaitļa gandrīz par 100%.»
«Kurā pozīcijā?» jautāja Valdis Dombrovskis, velkot ar pirkstu pa ekseļa tabulu.
«NAP pirmās redakcijas 233. pozīcijā (35. lpp.). Vardarbības ģimenē izplatība,» skaidroja labklājības ministre. «Bāzes rādītājs 2011. gadā, no kura rēķinājām pieaugumu, bija 186 vardarbības gadījumi ģimenēs. Nacionālajā plānā tika noteikts saspringts uzdevums – ne tikvien saglabāt esošo vardarbības līmeni ģimenēs, bet arī palielināt to par 33,8 procentiem astoņu gadu laikā. Vardarbību skaitam ģimenēs 2014. gadā bija jāpieaug līdz 207 gadījumiem, savukārt NAP mērķis ir turpināt pieaugumu un līdz 2017. gadam sasniegt līmeni, kad Latvijas ģimenēs notiek ne mazāk kā 228 vardarbības gadījumi gada laikā. Tiklīdz vardarbības izplatība ģimenēs sasniegs 2020. gada mērķi – 249 vardarbības gadījumi gada laikā –, varēsim uzskatīt, ka Nacionālās attīstības plāns ir izpildīts. Tikai tad, kad vardarbība ģimenēs sasniegs šo lielumu, Eiropas Savienība atzīs Latviju par «aktīvu un atbildīgu pilsoņu valsti».
Bez vardarbības pieauguma ģimenēs Eiropa mūs nesapratīs...»
«Kur ir problēma?» iejaucās pašvaldību un SIA amatpersonu kredītu lietu ministrs Edmunds Sprūdžs. «Kurš var pārbaudīt, cik ģimenēs vīri dauza sievas un bērnus? Ja nevar pārbaudīt, ierakstām jebkādu skaitli un sūtām ziņojumu uz Briseli, ka ģimeņu vardarbības pieauguma plāns ir ne tikai izpildīts, bet pat pārpildīts. Kad es nodarbojos ar uzņēmējdarbību, tad es atskaitēs...»
«Labāk klusējiet, kamēr KNAB un VID nav ierakstījis jūsu atklāsmes,» lecīgo ministru aprāva Valdis Dombrovskis un atkal pievērsās Ilzei Viņķelei.
«Kāpēc neziņojāt par vardarbības plāna izpildi Briselei? Varējāt taču izdomāt trūkstošos vardarbības gadījumus.»
«Apstiprinot NAP, ir gadījusies kļūme,» taisnojās Ilze Viņķele. «Pie vardarbības ģimenē pieauguma kontrolskaitļiem tika pierakstīts paskaidrojums, ka drīkst pieskaitīt tikai tās personas, «kurām pārskata gadā ar bāriņtiesas lēmumu atņemtas bērna aprūpes tiesības, ja konstatēta vecāku vardarbība pret bērnu vai ir pamatotas aizdomas par vardarbību pret bērnu (NAP 35. lpp.)». Pašvaldības nepilda plānu, jo bāriņtiesas ir viņu pārziņā un kontrolē...»
«Vai tie pašvaldību vadītāji ir pavisam aptrakuši?» uzsprāga Ministru prezidents.
«Viņiem, ko, Vienotās reformu partijas biedra kartes ir apnikušas, vai arī tie ir nodomājuši pārdoties Kremlim?
Kura pašvaldība ir visvairāk atpalikusi, izpildot ģimenes vardarbības pieauguma plānu?»
«Ciblas un vēl 100 novados šogad nav reģistrēts neviens vardarbības gadījums ģimenēs,» ziņoja Edmunds Sprūdžs.
«Savienojiet mani ar Ciblas novadu!» Ministru prezidents pavēlēja kancelejas vadītājam. Pēc mirkļa uz ekrāna parādījās Ciblas novada priekšnieka izbiedētā seja.
«Kāpēc nav izpildīts plāns par vardarbības pieaugumu ģimenēs?» Ministru prezidents vērsās pie bailēs trīcošā cilvēka uz ekrāna. «Vai jūsu novads ģimeņu vardarbību pieauguma plānu saņēma laikus?»
«Saņēmām,» nomurmināja novada vadītājs.
«Kur ir rezultāti?» Dombrovska seja šajā brīdī atgādināja PSRS prokurora Višinska sejas izteiksmi Maskavas 1937. gada procesa laikā.
«Nav cilvēku. Visi aizbraukuši. Palikušas tikai ģimenes ar vienu cilvēku. Pārsvarā tās ir 80 gadu vecas večiņas, kuras pašas sevi negrib sist. Nav bāriņtiesu un nav vardarbības ģimenēs, jo nav ģimeņu...»
«Tas nav attaisnojums,» neveiksmīgo novada priekšnieku aprāva Valdis Dombrovskis, «iebildumus vajadzēja izteikt 2012. gada augustā, kad tika apspriesta NAP pirmā redakcija. Tagad ir tikai viens uzdevums – izpildīt plānu! Nav cilvēku? Tad ej, iekausti savu ģimeni, pēc tam ziņo policijai un bāriņtiesai! Lai jau rīt no Ciblas novada tiktu piereģistrēts vismaz viens vardarbības gadījums ģimenē!»
Prezidents atslēdza sarunu.
«Lūk, kā jāstrādā! Ļaujiet Dombrovskim strādāt!» Ministru prezidents par sevi izteicās trešajā personā. «Latvijā ir 110 novadu. Katram novada priekšniekam ir jāpilda plāns. Ja nespēj atrast brīvprātīgus sitējus, tad lai sit paši savus ģimenes locekļus, bet NAP ir un paliks noteicošais plānošanas dokuments un NAP kontrolskaitļiem ir likuma spēks. Viss. Sēdi slēdzu!»
Nākotnes vīzija izplēnēja. Man rokās palika tikai NAP pirmās redakcijas eksemplārs, kurš bija atšķirts 35. lappusē. Šajā lappusē, lai cik tas būtu neticami, ir noteikti kontrolskaitļi, kas paredz palielināt vardarbības izplatību ģimenēs par 11,3% līdz 2014. gadam, palielināt vardarbību par 22,6% līdz 2017. gadam, bet jau 2020. gadā un tālāk līdz pat 2030. gadam vardarbībai ģimenēs katru gadu jābūt par 33,9% lielākai nekā krīzes skartajā 2011. gadā. Dombrovska valdība bez principiāliem iebildumiem konceptuāli atbalstīja NAP pirmo redakciju ar visiem tajā iekļautajiem indikatoriem un nosūtīja to visas tautas apspriešanai. Ļausim Dombrovskim strādāt!