Prezidenta vārdu nosauks specdienesti?

Raidījums Nekā personīga svētdien sensacionāli pavēstīja, ka arī valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai skapī ir atrasts nejauks «skelets». Viņai varētu būt lielas problēmas ar pielaidi NATO noslēpumiem. Izrādās – Ingunai Sudrabai ir bijuši ilgstoši un pastāvīgi kontakti ar bijušo Krievijas specdienestu pārstāvi, tagad Krievijas revīzijas palātas vadītāju Sergeju Stepašinu. Stepašins savulaik darbojies Krievijas specdienestos un pat vadījis Krievijas federālo pretizlūkošanas dienestu.

Latvijas specdienesti jau signalizē, ka Sudrabas kontakti ar bijušo Krievijas specdienestu vadītāju jau ir izraisījuši NATO neuzticību un tādu pielaidi valsts noslēpumiem, kāda nepieciešama Valsts prezidenta amatam, Sudrabai vairāk nekad neredzēt.

Viss! Lai visi, kas cerēja, ka Sudraba var tikt izvirzīta par prezidenta kandidātu, nesapņo! Cilvēks, kas kaut reizi ticies ar jebkuru bijušo Krievijas specdienesta vadītāju, vairāk nebauda NATO uzticību un tāds nevar būt par Latvijas prezidentu!

Vai visi to iegaumējāt?

Lieliski, tas nozīmē, ka no prezidenta vēlēšanu trases ir jānoņem Valdis Zatlers, Vaira Vīķe-Freiberga un faktiski lielākā daļa vadošo Latvijas politiķu, jo viņi visi ilgstoši uzturēja kontaktus ar bijušo Krievijas specdienesta vadītāju – Vladimiru Putinu.

Ja Nekā personīga nemelo, tad Latvijas specdienesti ir noņēmuši no trases visus vadošos Latvijas politiķus.

16. maijā LNT raidījumā 900 sekundes valsts kontroliere Inguna Sudraba par notiekošo izteicās ļoti emocionāli: «Ziniet, tas jau ir tāds noiets etaps – meklēt, kādā veidā cilvēku nomelnot. Es vēlreiz saku – nekas no tā neatbilst patiesībai. Tā ir tāda politiskā vide, kāda Latvijā ir tipiska – nevis izcelties ar saviem darbiem, bet izcelt sevi, nomelnojot citus.»

Ja Nekā personīga nemelo, tad Latvijas specdienesti ir kļuvuši par tik nozīmīgu politisku spēku, ka tie izlemj, kas drīkst un kas nedrīkst vadīt Latvijas valsti.

Ja Nekā personīga nemelo, tad tas liecina, ka Latvija ir faktiski atkāpusies no Rietumu izpratnes par demokrātiju un pārgājusi uz demokrātijas Irānas variantu.

Irānā ir demokrātija, tauta vēl parlamentu, prezidentu utt. – tikai pirms vēlēšanām Augstākā Lietderības padome (kas sastāv no vadošiem islāma garīdzniekiem) izvērtē visus kandidātus. Tiek noņemti no trases kandidāti, kas ir demonstrējuši nelojalitāti konservatīvai izpratnei par islāmu gan ar savu uzvedību, gan ar izteikumiem.

Neuzticamie kandidāti tiek svītroti, bet demokrātiski tiek atļauts balsot tikai par lojāliem un ājatolam uzticīgajiem kandidātiem.

Ja Nekā personīga nemelo, tad Latvijas Satversme slepus ir aizstāta ar Irānas Satversmi, tikai ājatolas un Augstākās Lietderības padomes funkcijas ir nodotas Latvijas specdienestu rokās.

Ir skaidri jāapzinās, šāda prakse ir pretrunā ar Latvijas Satversmi. Satversmes 37. pants uzliek tikai ļoti vienkāršu noteikumu, kas var tikt izvirzīts Valsts prezidenta amatam: «Par Valsts prezidentu var ievēlēt pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš sasniedzis četrdesmit gadu vecumu. Par Valsts prezidentu nevar ievēlēt pilsoni ar dubultpilsonību.»

Satversmē nav ne vārda par NATO vai kāda specdienesta neuzticību vai uzticību.

Ja Nekā personīga nemelo, tad Saeimai ir jālabo Satversmes 37. pants, papildinot panta pirmo teikumu ar palīgteikumu «Par Valsts prezidentu var ievēlēt pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš sasniedzis četrdesmit gadu vecumu, kuram ir NATO atbalsts.»

Īpašā likumā nosakot, ka katrai NATO dalībvalstij ir jādod atsauksmes par katru prezidenta kandidātu.

Vienlaikus jāpapildina Satversmes 2. pants, kas nosaka, ka «Latvijas valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai», ar papildinājumu «un NATO».

Ja Saeima nevēlas labot Satversmi, tad Saeimai ir jāievieš stingra parlamentārā kontrole pār specdienestiem, lai novērstu to iejaukšanos Saeimas kompetencē.

Turklāt Latvija nestājās NATO tāpēc, lai citas valstis tai diktētu, kādu prezidentu mums ievēlēt, bet gan, lai garantētu savu iedzīvotāju tiesības uz neatkarību un demokrātiju.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais