Iedzīvotāju noskaņojums, izvērtējot ekonomiskos un politiskos procesus valstī, šā gada maijā atsevišķos rādītājos turpināja uzlaboties. Tomēr īpaši tajos, kas saistīti ar iedzīvotāju materiālā stāvokļa vērtējumu, tas ir pasliktinājies. Šādu ainu rāda „DnB NORD Latvijas barometra” jaunākie dati.
Nu jau trešo mēnesi pēc kārtas iedzīvotāji nedaudz pozitīvāk vērtējuši kopējās situācijas attīstību Latvijā. Lai gan 77% iedzīvotāju joprojām uzskata, ka situācija Latvijā attīstās nepareizā virzienā, tas tomēr ir krietni mazāk nekā pirms trim mēnešiem, kad šāds viedoklis bija 87% iedzīvotāju. Pēdējo mēnešu laikā samazinājies arī negatīvais vērtējums par Latvijas ekonomisko situāciju un tās izmaiņām nākamo 12 mēnešu laikā.
Tajā pašā laikā vēl aizvien turpina pasliktināties iedzīvotāju vērtējums par iespējām atrast Latvijā labu darbu. Maijā nedaudz pasliktinājies arī pašu iedzīvotāju materiālā stāvokļa vērtējums. Ja iepriekš iedzīvotāju vērtējums par savas ģimenes materiālo stāvokli bija daudz mazāk negatīvs nekā par valsts kopējo ekonomisko situāciju, tagad šie vērtējumi sāk izlīdzināties, cilvēkiem arvien vairāk sākot izjust krīzes reālo ietekmi.
„DnB NORD Latvijas barometra” pēdējā mēneša nenoteiktie dati sasaucas ar patērētāju un biznesa pārliecības indeksu rādītājiem Latvijā un pasaulē, kas iepriekš bija uzrādījuši jūtamu uzlabojumu, kamēr pēdējā mēnesī pieaugums bijis niecīgs. Zināmu atsitienu pašlaik piedzīvo arī pasaules akciju tirgi, kas jau vairākas nedēļas ir kritušies. Nākamajos mēnešos, kad situāciju Latvijā vistiešāk ietekmēs valdības lēmumi par budžeta izdevumu samazināšanu, un tas, vai izdosies saņemt nākamo kredīta daļu no starptautiskajām finanšu organizācijām, iedzīvotāju noskaņojuma un kopējās ekonomiskās situācijas virzība kļūs skaidrāk izteikta.
Pretēji visai populārajam viedoklim, ka pašreizējā ekonomiskā krīze virza sabiedrību uz atgriešanos pie pamatvērtībām, atkāpjoties no iepriekšējos gados valdījušā patēriņa kulta, un kā tāda ir pozitīvi vērtējama, „DnB NORD Latvijas barometra” dati parāda, ka vairāk nekā puse iedzīvotāju nekādu krīzes pozitīvu ietekmi nesaskata. To, ka ekonomiskās situācijas saasināšanās nes līdzi arī kādas pozitīvas izmaiņas valstī kopumā, atzinusi tikai trešdaļa aptaujāto. Visvairāk pozitīvas izmaiņas iedzīvotāji saskata savā dzīvē, savā ģimenē, nedaudz mazāk – valsts pārvaldē, vēl mazāk – uzņēmējdarbībā.
Nav šaubu, ka pozitīvas izmaiņas valsts pārvaldē saskatīt arī ir daudz vieglāk, diendienā dzirdot par iestāžu, darbinieku skaita samazināšanām un restrukturizācijām. Turklāt ceļš, kādā pēdējos gados bija aizgājusi valsts pārvaldes sistēma, jau robežojās ar absurdu, vairs neatstājot daudz vietas tālākam pasliktinājumam, tā ka faktiski jebkādas izmaiņas jau var nozīmēt situācijas uzlabošanos. Tajā pašā laikā skaidrs, ka mehāniska darbinieku skaita samazināšana, iestāžu apvienošana vien nekādu nozīmīgu pozitīvu efektu nedos, ja par tādu neuzskata īslaicīgu budžeta ietaupījumu. Valsts pārvaldē pilnībā jāatsakās no uzpūstā aparāta sistēmas, kad dažādu vadītāju un „pusvadītāju” skaits ir daudz lielāks nekā reāli strādājošo skaits, tiek veidotas neskaitāmas struktūras, kas veic vienu un to pašu funkciju, vai vēl vairāk – tiek veidotas struktūras, kurām nav citu reālu funkciju kā vien amatu nodrošināšana to vadītājiem.
Kopumā pašreizējā ekonomiskā situācija gan Latvijā, gan pasaulē ir tiešas iepriekšējo gadu „greizās” attīstības sekas, kad veidojās burbuļi gan nekustamā īpašuma un izejvielu tirgos, gan ekonomikā kopumā. Latvijas iedzīvotājiem tas nozīmēja gan preču cenas, kas pārsniedz attīstīto rietumvalstu līmeni, gan mājokļu cenas, ko nav iespējams apmaksāt vienas dzīves laikā, gan budžeta līdzekļu šķērdēšanu bezmērķīgā papīru pārbīdīšanā valsts pārvaldē. Atkāpšanās no šīs virzības jau vien ir pozitīvs rezultāts, kas, ja ne vairāk, tad vismaz dod iespēju veidot sabalansētāku un veselīgāku ekonomikas struktūru.
