Ilgtspēja kā uzņēmuma attīstības faktors kļūst arvien nozīmīgāks gan biznesa veicināšanā, gan darbinieku piesaistē. Hārvardas universitātes pētījums liecina, ka 75% investoru, apsverot potenciālo ieguldījumu, svarīga ir tieši partnera ilgtspējas politika un ESG – vides, sociālās atbildības un pārvaldības – principu ievērošana, caur kuriem īstenojas uzņēmuma atbildība pret vidi, darbiniekiem, klientiem un sabiedrību kopumā.
Savukārt starptautiskās menedžmenta konsultāciju firmas “McKinsey & Company” Lielbritānijas biroju darbinieku aptaujā secināts, ka viena trešā daļa darbinieku apsvērtu iespēju pamest darbu, ja uzzinātu, ka uzņēmums īsteno nulles politiku vides ilgtspējas veicināšanas jautājumos un nedomā par ESG principu ieviešanu. Vēl kritiskāk šo faktoru vērtē jaunākas paaudzes darba ņēmēji: aptauja liecina, ka aptuveni puse no tā saucamās Z paaudzes (18-24 gadi) strādājošiem būtu gatavi aiziet no darba uzņēmumā, kam nerūp vides ilgtspēja. Tas liecina, ka pasaulē arvien vairāk pieaug tendence atteikties no patērētāju filozofijas “aiz manis kaut vai ūdensplūdi” un pievērsties ilgtspējīgas attīstības principiem, tostarp aprites ekonomikai un resursu patēriņa optimizēšanai.
Aprites ekonomika kļūst aizvien populārāka nozarēs ar plašu patēriņu, piemēram, apģērbu industrijā. No pārstrādātām plastmasas pudelēm izgatavo apavus, no piekrastes plastmasas atkritumiem - apģērbus un somas. Taču piesārņojuma krīzes mazināšanai ar to vien ir daudz par maz. Tādēļ ir būtiski, ka pēc iespējas plašāk aprites ekonomiku īsteno arī industriālie ražotāji, meklējot un arī rodot sadzīves atkritumu pielietojuma iespējas arī savā ražošanas ciklā. To pieprasa arī Eiropas Savienības Zaļā kursa politikas pamatnostādnes. Tādējādi otrreizēja materiālu pārstrāde kļūst par aizvien nozīmīgāku ražošanas procesa sastāvdaļu.
Ir svarīgi apzināties, ka zaļš nav sinonīms vārdam ‘dārgs’. Tieši pretēji - ilgtspējīgu tehnoloģiju ienākšana biznesā ilgtermiņā nozīmē arī ekonomisku izdevīgumu, kas ir svarīgi investoriem, klientiem un arī darbiniekiem. Industriālā ražošana, īpaši būvniecības materiālu jomā, ir energoietilpīgs un līdz ar to dārgs un vidi ietekmējošs process. Tādēļ “Sakret” savā darbā jau vairākus gadus meklē aizvien jaunas iespējas, kā to savienot ceļā uz ilgtspējā balstītu biznesu. Aprites ekonomikas principu iedzīvināšana ir viens no veidiem, kā to panākt. Lai samazinātu CO2 pēdas nospiedumu produktos, vienlaikus saglabājot to veiktspēju, mēs ražošanas procesā cementu daļēji aizstājam ar pelniem, kas rodas kā atkrituma produkts elektroenerģijas ražošanā, sadedzinot degslānekli Igaunijā.
Savukārt Lietuvā no sadzīves stikla atkritumiem tiek ražotas dažāda izmēra stikla sfēras, kas vēlāk tiek izmantotas kā vieglā pildviela produktu ražošanā. Šī inovācija veicina augstus produktu termiskās un akustiskās veiktspējas rādītājus. Tāpat ražošanā tiek izmantotas pārstrādātas putu polistirola bumbas, kuras kopā ar saistvielu ir teicams siltumizolējošs materiāls. Tas ļauj otrreiz izmantot putu polistirolu. Kā redzams, tas, ko viens izmet ārā, otram var noderēt kādu citu produktu ražošanā. Zaļās pieejas rezultāts ir ne vien ekonomiskais ieguvums, bet arī videi daudz draudzīgāki produkti un līdz ar to arī augstāks klientu novērtējums un apmierinātāki darbinieki.
Biznesa ilgtspējīga plānošana ietvert arī uzņēmuma ietekmes uz vidi novērtējumu, tā sociālo mērķu un labas pārvaldības prakses izvērtējamu jeb ESG ziņojumu, ko veic lielie uzņēmumi. Turklāt, kā liecina “McKinsey & Company” pētījums, ESG uzņēmuma ilgtspējas politikai ir pozitīva ietekme arī uz darbinieku attieksmi pret viņu pienākumiem, jo tas ietver ne vien vides aizsardzību, bet arī sociālās aizsardzības un labas pārvaldības principu ievērošanu.
Lai arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ESG ziņojums pagaidām nav obligāts, tomēr tā izstrāde ir ļoti būtisks instruments biznesa tālākai attīstībai, jo ļauj izvērtēt, kādās pozīcijās uzņēmums atrodas un kādi konkrēti uzdevumi veicami noteiktā laika periodā. Turklāt šo ziņojumu publiskums ir vēl viena motivācija reāli izpildāmu mērķu nospraušanai, turklāt ne tikai energoefektivitātē un resursu taupīšanā.
“Sakret” pieredze liecina, ka visefektīvāk ilgtspējas politikas virzienus iespējams aptvert tieši ar šāda pārskata izstrādāšanu. Tas ļauj iegūt visaptverošu izpratni par pašreizējo situāciju un plānot tālākās attīstības stratēģiju saskaņā ar ilgtspējas politikas aspektiem. Tendence pirms ieguldījumu veikšanas izvērtēt visas ar ESG saistītās iespējas un riskus ir augšupejoša. Tā ir realitāte, ar kuru tuvākajā nākotnē būs jārēķinās arī Latvijā.
