Postītāji. Pašmāju un ievazātie
«Латыши, чего вы боитесь этих кацапов? (..) Cкоты не выставку разрушили, они разрушают Латвию. 20 лет назад латыши этого беспредельщика прямо на месте преступления порвали бы на части. А сейчас уже всё забылось, устаканилось. Расслабились прибалты… Ох, зря.» Var aptuveni iztulkot šo krievu valodā komentāros rakstīto tekstu, jo žargonvārdus tieši pārtulkot nav iespējams: «Latvieši, ko jūs baidāties no šiem krieveļiem? (..) Ne jau izstādi izpostīja šie lopi, viņi posta Latviju. Pirms divdesmit gadiem latvieši šo maitasgabalu tieši nozieguma vietā būtu saplosījuši gabalos. Bet tagad viss aizmirsies, norimis. Atslābuši baltieši... Eh, veltīgi.»
Runa ir par izstādi Maidana cilvēki. Tā nule tika izpostīta pilnībā – pēc dažiem mēģinājumiem to nodemolēt līdz saknei. Izbrīna tas, ka blakus Ministru kabinetam ir elegantas iespējas darīt visu, kas ienāk prātā, un tas, ka prokrieviski bandīteļi netraucēti nosaka dienaskārtību galvaspilsētas centrā. Līdzīgus secinājumus izteikusi arī Ukrainas vēstniecība: «Nožēlu vien izraisa tas, ka ekstrēmistu sauja jau nedēļas garumā mēģina diktēt savus noteikumus Rīgas iedzīvotājiem un viesiem, kuros izstāde izraisīja lielu interesi, un piesavinās sev tiesības lemt – būt vai nebūt šai izstādei Latvijas galvaspilsētā.»
Rīgas domes izpilddirektors Juris Radzevičs anulējis atļauju rīkot izstādi Rīgas centrā. Viņš pārstāv partiju Gods kalpot Rīgai, kas darbojas koalīcijā ar Saskaņu, kura nekad nav izrādījusi simpātijas Ukrainā notikušajam Maidanam. Tātad viss loģiski. Savukārt pamatotas cerības par saprāta uzvaru vieš tā paša Radzeviča teiktais Ukrainas organizācijas Labējais sektors karoga izmantošanas sakarā: «Ir skaidri redzams, ka šā karoga izmantošana raisa ļoti negatīvas emocijas daļā rīdzinieku. Sapratni un toleranci tas, protams, iedzīvotāju vidū neveicina.» Skaidrs, ka, sagaidot 9. maiju, biedrs Radzevičs tieši tāpat attieksies pret kolorādo lenteņiem, kas biezā slānī sāks gozēties uz dažādu paaudžu «atbrīvotāju» krūtežām: arī šīs bantes «raisa ļoti negatīvas emocijas daļā rīdzinieku» un nekādā veidā «sapratni un toleranci iedzīvotāju vidū neveicina».
Nav īpašas vēlmes iedziļināties vairāku avotu noplūdinātajās šaubās par izstādē izvietoto fotoattēlu autorību, kaut arī ukraiņu fotoreportieris Jefrems Lukackis apgalvo, ka viena no eksponētajām bildēm piederot viņam, nevis Sergejam Meļņikovam, kas sauc sevi par izstādes autoru. Cilvēki, kas paspēja aplūkot izstādi, to skatīja kopumā – kā ekspresīvu, dramatisku un patiesu Ukrainā notiekošā liecību. Un šī liecība satracināja dažus izdzimteņus, kam nav citu argumentu kā vien graušana un lamāšanās. Radzeviča pārmetumi izstādes rīkotājiem: vajadzēja nodrošinat izstādes apsardzi. Savādi gan. Ja to apsargātu kāda privātpersona, vai tai vajadzētu kauties ar apbruņotiem bandītiem? Vai nebūtu pareizāk, ja pašvaldība, kas deva atļauju rīkot izstādi, nenorobežotos no tā, kas pret to tika vērsts? Ja Rīga ir atvēzējusies saukties par kultūras centru, tad varbūt izturēties pret mākslu kā pret nozīmīgu pilsētvides sastāvdaļu, nevis pakalpīgi piebalsot prokremliskiem mēsliem, kas šo mākslu posta?
Bet ne ar ko labāki nav tie, kas aicina: «Paņem priekšā mākslu!» – Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs uzsāk akciju ar šādu saukli. «Reaģējot uz dažādu sabiedrības grupu un politiķu manipulēšanu ar šauri un patvaļīgi interpretēto «tikumības» jēdzienu, LLMC aicina piepildīt publisko telpu ar izaicinoša, necenzēta satura mākslas darbiem ikdienas aksesuāru veidā,» teikts centra Facebook kontā. Aksesuāri būs iepirkumu kules ar jaukiem mēnešreižu attēliem, figurēs arī minets ar citplanētiešiem un citas asprātības. Tie būšot sabiedrības «sastrēguma punkti», kas aicināšot «pievērst uzmanību noklusētām un bieži vien neērtām tēmām».
Ar ko gan šīs «performances» atšķiras no kremlinu vandalisma? Mūsu modernie mākslinieki ir gatavi «paņemt priekšā mākslu» un sviedraini cīnīties par krievu lamuvārdu ieviešanu skolās, savukārt prokremliskie salašņas – postīt viņiem netīkamas izstādes. Latviskie mākslas «priekšā paņēmēji» grauj garīgās vērtības, kremlini – materiālās vērtības, kam svētas piemiņas nozīme.
Laikam taisnība sākumā citētajam komentētājam: atslābuši esam. Bet postītāji – pašmāju un ievazātie – tikmēr ārda Latviju.