Koalīcijas rosinājumā pašreiz pilnīgi nekas netiek piedāvāts 20 000 pedagogu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pauda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Vērtējot koalīcijā panākto un pedagogiem piedāvāto risinājumu pedagogu slodzes sabalansēšanai, Vanaga pauda, ka nav pieļaujams, ka piedāvājums neattiecas uz pilnīgi visiem izglītības darbiniekiem.
"Šī problēma skar visus pedagogus. Pašreiz pilnīgi nekas netiek piedāvāts 20 000 pedagogu - pirmsskolas, profesionālās ievirzes un interešu, kā arī profesionālās izglītības pedagogi," teica Vanaga.
LIZDA priekšsēdētāja norādīja, ka pieņemams piedāvājums būtu tāds, kas nodrošinātu sabalansēta darba slodzi, apmaksājot visus pienākumus, kas līdz šim nav bijis. Pašreizējais piedāvājums gan nozīmē, ka apmaksa par stundu nemainītos - tā būtu tāda, kāda ir spēkā no septembra.
Sarunas šodien starp LIZDA un valdību tiks turpinātas par darba samaksas paaugstināšanas grafiku, jo šajā jomā nav panākts rezultāts. "Gribam dzirdēt risinājumus, nevis atteikumus par to, kāds būtu juridiskais ietvars, lai no septembra būtu dokuments, kas paredz algas paaugstinājumu," teica Vanaga.
LIZDA ir svarīgi, lai vēl šonedēļ lēmumi tiktu pieņemti valdībā, jo "svarīgi, lai ir juridiski dokumenti, nevis mutiski solījumi, kā jau bijis daudz".
Jau ziņots, ka otrdien LIZDA lūdza sarunās ieturēt pauzi, lai varētu iepazīties ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto piedāvājumu.
LIZDA vadītāja Inga Vanaga norādīja, ka IZM iesniegtais piedāvājums attiecas tikai uz vispārējās izglītības pedagogiem, bet LIZDA prasības izvirzījusi par visām pedagogu grupām.
Savukārt Muižniece uzsvēra, ka tieši vispārējā izglītība ir izteikti cietusi no Covid-19 pandēmijas un jaunā mācību satura ieviešanas, tādēļ pašreiz fokuss tiek vērsts tieši uz šo izglītības līmeni. Sekojoši jaunajā valdībā, veidojot budžeta plānu, ļoti svarīgi būšot pirmsskolu un pārējo izglītības veidu pedagogi.
Kariņš norādīja, ka kopumā koalīcija vienojās par 60,2 miljoniem eiro, no kuriem 3,7 miljoni eiro tiktu piešķirti no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", lai ātrāk un efektīvāk nodrošinātu mācību materiālu pieejamību pedagogiem.
Savukārt valsts budžeta papildfinansējumu 56,5 miljonu eiro apmērā plānots iezīmēt, lai līdzsvarotu un sabalansētu pedagogu slodzi no 2023.gada 1.janvāra. Kā skaidroja Kariņš, šo finansējumu nodrošinātu no budžeta pārdales vai veidošanas procesa nākamā gada budžetā.
Lai gan Kariņš arī norādīja, ka šī valdība nevar paliekoši lemt par nākamo budžetu, tomēr viņš uzsvēra, ka koalīcijas partijas ir apņēmušās pēc vēlēšanām pildīt solīto, lai uzlabotu pedagogu atalgojumu.
LIZDA padome nolēmusi trešdien, turpinot pārrunas ar Kariņu, lūgt rasts iespēju nodrošināt papildu finansējumu arī pirmsskolu un pārējo izglītības veidu pedagogiem.
Vanaga intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Panorāma" otrdien norādīja, ka arodbiedrībai ir svarīgi visi pedagogi un sabalansēta slodze visiem pedagogiem, tāpēc LIZDA padome vienojusies prasīt valdībai papildu finansējumu, lai slodzes izlīdzinātu visām pedagogu grupām.
Vanaga pauda cerību, ka sarunās izdosies rasts kompromisu. Pagaidām plānotais streiks no 19. septembra nav atcelts.
Arodbiedrība arī atkārtoti lūgšot rasts iespēju pieņemt tādu lēmumu, lai pedagogu atalgojuma pieauguma grafiks nākamajai valdībai būtu saistošs.
Iepriekš jau ziņots, ka koalīcija pedagogiem piedāvā no 2023.gada 1.janvāra par 40 stundu slodzi, kurā ietverts arī ārpusstundu darbs, zemākās likmes atalgojumu palielināt no 900 līdz 1200 eiro. Pedagogiem paredzēts piedāvāt pāreju uz praksē jau pastāvošo 40 stundu darba nedēļu.
Jau ziņojām, ka izlīgšanas komisijai pagājušajā nedēļā pēdējā sēdē neizdevās atrast kompromisu jautājumā par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu, līdz ar to LIZDA no 19.septembra ir apņēmusies rīkot pedagogu streiku.
Viena no arodbiedrības prasībām ir "sabalansēta darba slodze", proti, lai mazāka daļa no slodzes tiktu paredzēta kontaktstundām. Arodbiedrība nepiekrīt IZM piedāvājumam, ka darba slodzi sabalansēs līdz 2028.gadam. IZM piedāvājumā process esot pārāk ilgs, un to nevarot atļauties ar līdzšinējām problēmām.
Savukārt otrā prasība ir panākt, lai valdība pildītu spēkā esošo Izglītības likuma normu par pedagogu atalgojuma grafiku, to saskaņojot ar algas aprēķina principiem.
Apkopojot provizoriskos datus par pedagogu beztermiņa streika dalībnieku skaitu, Vanaga aģentūrai LETA pastāstīja, ka pēc nedēļas beztermiņa streiku sāks 23 601 izglītības darbinieks no kopumā 815 izglītības iestādēm, sākot ar pirmsskolas izglītības iestādēm un beidzot ar augstskolām.
