Kam vajag atbalstu provokatoriem
Latvijā joprojām nerimst kaislības par Sergeja Meļņikova ceļojošo izstādi Maidana cilvēki. Sergejs Meļņikovs īpaši izcēlās pēc tam, kad pauda aicinājumu deportēt krievus no Baltijas valstīm uz Sibīriju, turklāt to veikt lopu vagonos. Par spīti izstādes organizatora klaji provokatīvai darbībai un uzvedībai, Ukrainas vēstnieks Latvijā Jevgenijs Perebijnis intervijā LA 22. oktobrī uzsvēra: «Mūsu vēstniecība atbalstīs izstādes Maidana cilvēki izrādīšanu citur Latvijā.»
Ukrainas vēstnieka iesaistīšanās, atbalstot provokācijas pret Latvijas sabiedrības daļu, var izraisīt dziļu neizpratni un uzskatāma par klaji nedraudzīgu žestu un Latvijas – Ukrainas attiecības neveicinošu rīcību.
Latvijas sabiedrības vairākumā, un ne tikai starp latviešiem vien, ir izveidojusies zināma vienprātība jautājumā, ka lielas valsts vardarbība pret mazāku valsti ir nosodāma.
Latvijā gan valsts, gan sabiedrības līmenī izskan konsekvents atbalsts Ukrainai. Latvijā tiek uzņemti bērni no posta skartajiem Ukrainas apgabaliem, Latvija nodrošina Ukrainas militārpersonu rehabilitāciju, Latvijas sabiedrība piedalās humānās palīdzības nodrošināšanā Ukrainai utt.
Latvijas valsts vara visaugstākajā līmenī ir paudusi visstingrāko atbalstu Ukrainas teritoriālai nedalāmībai. Jau 2014. gada 25. septembrī Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, uzstājoties ANO Ģenerālās asamblejas 69. sesijā, uzsvēra: «Krievijas agresija pret Ukrainu ignorē ANO pamatprincipus, apgāžot starptautiskās sistēmas pašus pamatus. Tā ir sagrābusi suverēnas Eiropas valsts daļu, izmantojot iepriekš neredzētu karadarbības taktiku un milzīgu propagandu pret savu kaimiņvalsti. Tā pieļāva traģisko civilās lidmašīnas notriekšanu. Krievija ir parādījusi, ka līgumiem un saistībām nav nozīmes, un tā nepamatoti ignorē un manipulē ar starptautisko viedokli. Šīs darbības var kvalificēt tikai kā apdraudējumu mieram un drošībai pasaulē.» Latvija no ANO tribīnes pieprasīja Krievijai «nekavējoties izvest savus bruņotos spēkus no Ukrainas teritorijas un pārtraukt ieroču un algotņu sūtīšanu teroristu grupējumiem».
To, ka šī ir konsekventa Latvijas ārpolitikas līnija, apstiprināja jaunais Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kurš šogad 30. septembrī savā uzrunā ANO Ģenerālās asamblejas 70. sesijā uzsvēra: «Nelikumīga Krimas un Sevastopoles aneksija no Krievijas puses ir nepieļaujama. Mēs esam īpaši noraizējušies par situācijas pasliktināšanos sociālajā, ekonomikas un cilvēktiesību jomā Krimā, īpaši attiecībā uz Krimas tatāriem un etniskajiem ukraiņiem.»
No ANO tribīnes Latvija stingri kritizēja Krievijas nostāju ANO Drošības padomē. Latvijas līderi, vērtējot Krievijas darbības Ukrainā, lietoja terminu «agresija», lai gan tikai ANO Drošības padomei ir pilnvaras atzīt kādas valsts rīcību pret otru par agresiju.
Atbalsts Ukrainai tiek pausts, pat ņemot vērā to, ka Latvijai nav pienākuma atbalstīt Ukrainu. Latvijai ir konkrēti pienākumi pret ES dalībvalstīm. Latvijai ir konkrēti pienākumi un saistības pret ikvienu NATO dalībvalsti, bet Latvijai nav obligātu saistību attiecībā pret Ukrainu. Mēs to darām tāpēc, ka Latvijā ir vienprātība – atbalstot Ukrainu, mēs paužam nosodījumu ikvienai lielvarai, kura ar varu mēģina uzspiest savu gribu kādai mazākai un vājākai valstij. Tomēr par spīti konsensam un simpātijām pret vājāku valsti konfliktā ar stiprāku valsti, Latvijas sabiedrībā tiek pausti arī atšķirīgi viedokļi. Latvijā ir ļaudis, kuru simpātijas Ukrainas un Krievijas konfliktā ir Krievijas pusē. Savukārt vēl lielāka Latvijas sabiedrības daļa, kuriem radi, draugi un tuvinieki ir gan Krievijā, gan Ukrainā, vēlas šajā konfliktā būt pilnīgi neitrāli. Viņi ar dziļām sāpēm sirdī noraugās, kā brāļu tautas iestieg arvien lielākā konfliktā.
Tāpēc, kad Ukrainas vēstniecība atbalsta darbības, kas šķeļ Latvijas sabiedrību un provocē uz vandalismu vai vardarbību Latvijas minoritātes, šādas darbības ir jāvērtē kā vēršanās pret Latvijas etnisko un sociālo stabilitāti.
Tomēr esmu pilnīgi pārliecināts, ka Ukrainas tautas vairākums saprot un ar pateicību pieņem gan Latvijas simpātijas, gan atbalstu. Vienlaikus nav ilūziju, ka Ukrainā ir politiskie spēki, kuru mērķis ir pēc iespējas vairāk valstu iesaistīt tiešā konfliktā ar Krieviju. Mēs ticam, ka ukraiņu tautai pietiks spēka un apņēmības aizmēzt tādus politiskos līderus, kuru mērķis ir naidot tautas Ukrainai tik draudzīgā valstī, kāda ir Latvija.