Bens Latkovskis / Viedokļi

Nedēļas nogali jaunais ASV prezidents Donalds Tramps veltīja telefonsarunām ar dažādiem pasaules ietekmīgākajiem spēlētājiem. No Latvijas viedokļa svarīgākās bija Trampa sarunas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, jo Krievijas – ASV attiecības mūsu valsti ietekmē vēl būtiskāk nekā pašmāju politekonomisko grupējumu nemitīgās dubļu cīņas. Var stūrgalvīgi to izlikties nemanām, bet objektīvi Krievija ir vienīgā valsts pasaulē, kura reāli varētu apdraudēt Latvijas valsts pastāvēšanu, bet ASV – vienīgā valsts, kura Latviju varētu aizstāvēt, ja šāds apdraudējums reāli rastos.

Sociālpolitiskais nobrukums parasti notiek strauji un negaidīti. Vēl vakar viss bija klusi un mierīgi, politiskais dīķis, kā ierasti, rāms ar smakojošu, sastāvējušos ūdeni, bet šodien tajā kāds ir iemetis akmeni, un jau rīt viss vārās, mutuļo un pa ielām staigā aurojošu cilvēku pūļi. Vēsturiski, ar atpakaļejošu datumu visiem viss skaidrs – situācija brieda jau sen, vienā dienā vadzim bija jālūst, tā ka nekas pārsteidzošs, lai gan pašiem notikumu dalībniekiem līdz pat tai liktenīgajai dienai tā nelikās.

Šodien svinīgā inaugurācijas ceremonijā par Baltā nama saimnieku kļūs Donalds Tramps.

Ilgus gadus, runājot par Latvijas valsti, bieži tika lietots attālināts, it kā ar jēdziena lietotāju nesaistīts apzīmējums – «šī valsts», to pretnostatot «normālai» valstij.

Par spīti runām par pieaugošo interneta lomu dažādos procesos, televīzijai joprojām ir lielākā ietekme uz sabiedrisko domu. Tāpēc četru (no pieciem) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļu ievēlēšana ir ļoti svarīga. Protams, ne jau NEPLP nosaka televīziju vai radio saturu un pat ne ievirzi, taču NEPLP nekādā ziņā nevar tikt uzskatīts par dekoratīvu iestādījumu ar simboliskām funkcijām.

Pasaulē viss notiek cikliski, un arī politikā darbojas visiem zināmais svārsta likums. Viena novirziena politiķus nomaina cita stila politiķi, neatkarīgi no viņu sasniegumiem vai kļūdām. Politiķi un pat noteikta politiskā retorika cilvēkiem apnīk, tāpat kā ar laiku apnīk apģērbu mode.

LTV raidījumā Tieša runa (28.12.2016.) dažādi eksperti sprieda par iemesliem, kuru dēļ pār pasauli veļas tā dēvētais populisma vilnis un aug neuzticība politiskajām elitēm. Bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis šo neuzticības krīzi pamatoja ar to, ka Eiropā esot atmiekšķējušās liberālās vērtības, proti, ir zudusi iespēja runāt par visu, ko grib, lai kā arī kādam tas nepatiktu.

Nedaudz pārfrāzējot Ļeņinu, par aizvadīto 2016. gadu pasaulē var teikt, – antielitārā revolūcija, par kuru tik ilgi sapņoja tie, kuri jūtas nepietiekami novērtēti, beidzot ir notikusi. Valdošās elites ir noguldītas uz dēļiem. Pirmais trieciens – balsojums par Lielbritānijas izstāšanos no ES, un tad graujošs aperkots – Trampa uzvara ASV vēlēšanās. Runā, ka Hilarija Klintone tā arī nav spējusi atgūties no negaidītā trieciena un joprojām nepieņem zaudējumu. Viņa nav atlaidusi savu priekšvēlēšanu komandu un, dzīvojot pašiedomātā realitātē, sapņo par piedalīšanos 2020. gada vēlēšanās.

Ziņa, ka Sabiedrībai par atklātību – Delna izdevies piezīsties Skanstes tramvaja projektam, kur tā plāno «apgūt» 356 731 eiro projekta Integritātes pakti – pilsonisks kontroles mehānisms ES fondu aizsardzībai ietvaros, var radīt maldīgu iespaidu, ka Delna atkal ir zirgā. Pasaulē notiekošo pārmaiņu gaismā šī ziņa drīzāk liecina par pretējo – par Delnas morālā resursa strauju izsīkumu un tās gaidāmo galu.

Pirmdienas vakarā pēc ziņas, ka Turcijas galvaspilsētā Ankarā noticis atentāts pret Krievijas vēstnieku Andreju Karlovu un tā dēļ viņš miris, viens no redzamākajiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina vārdu un darbu interpretētājiem, politisko notikumu komentētājs Staņislavs Belkovskis sociālajā tīklā twitter ievietoja melna gulbja attēlu.

Piektdien vēlā pēcpusdienā tapa zināms atjaunotās Latvenergo padomes sastāvs. Kādreiz televīzijas reportieri nejauši uz ielas satiktiem cilvēkiem uzdeva jautājumu – kas ir Lāčplēša diena? Ja agrāk daudzi nezināja, tad tagad vairums jau zina. Ja pirms gadiem divdesmit uz ielas pajautātu, kam domāta Latvenergo padome, tad daudzi mulstu un kaut ko murmulētu par mūsu enerģētikas flagmaņa attīstību vai ko tamlīdzīgu. Tagad cilvēki ir krietni zinošāki. Diez vai atrastos daudzi, kuri nespētu pateikt pareizo atbildi – kā, kāpēc? Pie siles tak kaut kā jātiek.

Laiku pa laikam izskan aicinājumi reformēt Latvijas nodokļu sistēmu. Finanšu ministrijas rīkotajā nodokļu maksātāju forumā OECD nodokļu eksperts Bērts Brīss ieteica Latvijas nodokļu sistēmu mainīt fundamentāli. Viņaprāt, Latvijas nodokļu sistēmā jāievieš progresivitāte, kā arī jāstiprina nodokļu politika, VID un jānodrošina analītiskā kapacitāte.

Protestējot pret dopinga lietošanas atbalstīšanu Krievijā valstiskā līmenī, Latvijas skeletonisti, tajā skaitā četrkārtējais pasaules čempions Martins Dukurs, atteikušies piedalīties 2017. gada pasaules čempionātā skeletonā, kas februāra vidū norisināsies Sočos. «Tikai ne Sočos, kur 2014. gadā tika nozagts olimpiskais gars,» teikts sportistu paziņojumā. Soču olimpiskajās spēlēs M. Dukurs ierindojās otrajā vietā, no mājinieka Aleksandra Tretjakova četru braucienu summā atpaliekot par 0,81 sekundi.

Jezga ap mikrouzņēmumu nodokļu likmēm un sociālās apdrošināšanas iemaksām ir valstī radījusi politisko krīzi uz līdzenas vietas.

1945. gada 24. maijā Kremļa lielajā Jura zālē svinīgajā banketā par godu uzvarai pār hitlerisko Vāciju ģeneralisimuss Josifs Staļins uzsauca tostu par «dižās krievu tautas veselību», kur cita starpā izteica dziļu pateicību «neizmērojamai krievu tautas pacietībai».

Šogad Latvijas Ministru prezidenta Māra Kučinska un Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzrunas savas valsts parlamentiem sakrita vienā dienā.

Ziņa, ka Sabiedrība par atklātību «Delna» uzraudzīs Skanstes tramvaja līnijas izbūvi un par šo uzraudzību saņems aptuveni 300 000 eiro, izskanēja nākamajā dienā pēc valsts budžeta pieņemšanas nakts melnumā. Lai arī abi šie notikumi ir savstarpēji nesaistīti un attiecināmi uz it kā pilnīgi atšķirīgām sfērām, pēc būtības tie ir vienas un tās pašas ligas simptomi. Tie liecina par noteiktu sabiedrības slāņu mēra zaudēšanu. Viņiem šķiet, ka viņi var darīt, ko grib un kā grib – gan jau tauta apēdīs.

Vai var kaut kas labs beigās sanākt, ja sāc ar meliem? Partijas Vienotība Rīgas mēra amata kandidāts Vilnis Ķirsis acīmredzot domā, ka var. Žurnālists Sergejs Pavlovs portālā lsm.lv, rubrikā Melu detektors, pārbaudījis Ķirša publisko izteikumu atbilstību patiesībai.

Vispirms jāsaka liels paldies LTV par 18. novembra svētku koncertu – Manas tautas likteņdziesmas. Šajā koncertprogrammā iekļautās dziesmas uzskatāmi parādīja, kādas ir Latvijas nacionālās vērtības, un skaidri iezīmēja tos orientierus, pēc kuriem ikvienam no mums vadīties, par spīti nebeidzamajiem centieniem šos orientierus noslēpt blīvā viltus vērtību dūmu aizsegā.

Mūsu politiķiem bieži pārmet, ka viņi nespēj domāt ilgtermiņā un viņu interešu horizonts nav plašāks par vienu vēlēšanu ciklu vai pat vēl šaurāks. Taču līdzīga problēma vērojama arī citur pasaulē, un Izraēlā dzīvojošais vēstures publicists Juvāls Nojs Harari apgalvo, ka tā esot laikmeta iezīme.

Pirms astoņiem gadiem starptautiskie apskatnieki izteica viedokli, ka 21. gadsimts ir sācies 2008. gada 4. novembrī, kad par ASV prezidenta vēlēšanu uzvarētāju kļuva pirmais melnādainais pretendents uz šo augsto amatu – Baraks Huseins Obama.

Brīdī, kad lasāt šīs rindas, visticamāk, jau ir zināms jaunais ASV prezidents, jo diez vai atkārtosies 2000. gada notikumi, kad prezidenta amata liktenis izšķīrās vienā štatā – Floridā, kur balsis starp republikāņu kandidātu Džordžu Bušu jaunāko un demokrātu Elu Goru bija sadalījušās tik līdzīgi, ka bija nepieciešamas vairākas balsu pārskaitīšanas. Tomēr neatkarīgi no tā, kurš (a) būs kļuvis (usi) par 45. ASV prezidentu, šī vēlēšanu kampaņa iezīmē dziļākas pārmaiņas ne tikai ASV, bet visas pasaules politiskajā izkārtojumā.