Apsēsties uz priekšnieka galda
Kopš pagājušās ceturtdienas Latvijā ir jauns Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs – Jēkabs Straume. Uzreiz arī parādījās centieni viņu dresēt. No tā, kā viņš pratīs sevi nostādīt, lielā mērā būs atkarīga turpmākā cīņa ar korupciju.
Bijušais KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis savulaik stāstīja, kā ticis uzņemts, uzsākot darbu KNAB priekšnieka amatā. Jau pirmajā dienā viņa kabinetā esot ienākusi viņa nominālā vietniece Juta Strīķe un apsēdusies nevis otrpus galda uz krēsla, bet piegājusi Vilnītim gluži klāt, apsēdusies pretī uz galda un no augšas krēslā sēdošajam Vilnītim jautājusi: «Nu, kā tad strādāsim?» Turpmākajā sarunā Strīķe likusi saprast, ka viss būs labākajā kārtība, ja priekšnieks būs rāms un paklausīgs, bet, ja ne, tad redzēšot velnu. Vilnītis nevēlējās kļūt par Strīķes kājslauķi un drīz vien noteiktas ievirzes medijos tika iezīmēts kā «oligarhu pakalpiņš» ar visām no tā izrietošām sekām.
Nav šaubu, ka korupcija ir liela Latvijas problēma. Lai ar to cīnītos, jau 2004. gadā tika izveidota speciāla iestāde - KNAB. Diemžēl šī iestāde līdz šim tikpat kā nav varējusi strādāt normālā darba režīmā, koncentrējoties uz saviem tiešajiem pienākumiem un aizmirstot par iekšējām un ārējām politiskām cīņām.
Ir dažādi viedokļi par to, kas vainīgs KNAB ieilgušajās problēmās un autoritātes kritumā. Esmu starp tiem, kuri problēmas sakni redz Strīķes vēlmē par katru cenu kļūt par faktisko iestādes vadītāju. Savu mērķi viņa daļēji sasniedza Alekseja Loskutova vadības laikā, taču līdz ar Loskutova aiziešanu KNAB sākās iekšējie kari par ietekmi, kuri diemžēl ieguva nacionālā līmeņa politisko turpinājumu.
Vilnītis cīņu ar Strīķi zaudēja ar nokautu. Viņa pēctecis Jaroslavs Streļčenoks no Vilnīša kļūdām mācījās un ar pagasta skrīvera centību divus gadus vāca pierādījumus Strīķes profesionālajai nepiemērotībai. Tomēr Streļčenoka centieni atlaist no darba kašķīgo gaisa jaucēju regulāri atdūrās pret Vienotības premjeru Dombrovska un Straujumas iebildēm. Galu galā Streļčenokam izdevās dabūt Strīķi prom no KNAB, bet tas viņam maksāja amatu.
Kļuva skaidrs, ka KNAB nepieciešams restarts un iepriekšējais KNAB vadītājs šim nolūkam neder. Bija nepieciešams jauns, enerģisks vadītājs, bez skeletiem skapī. Uz skatuves no militārās izlūkošanas aizkulisēm parādījās Straume. Viņa publiskās runas ļauj cerēt, ka beidzot ir atrasts īstais cilvēks - juridiski izturēts, politiski neitrāls, ar mugurkaulu, kas spēj turēt spiedienu. Visi, kuri gaida, kad beidzot tiks uzsākta reāla cīņa ar korupciju (nevis teatralizēti masku šovi), Straumes ievēlēšanu uztvēra ar cerībām.
Diemžēl ne visi ir par patiesu cīņu ar korupciju. Dažiem vārds «korupcija» ir tikai runga, ko vicināt, lai sasniegtu savus politiskos mērķus. Tieši tajā dienā, kad Saeimā vienbalsīgi KNAB priekšnieka amatā tika apstiprināts Straume, žurnāls Ir publicēja bijušā politiķa Ainara Šlesera sarunas viesnīcā Rīdzene. Šīs sarunas reiz jau 2011. gadā bija nopludinātas, un šī slepeni ierakstīto sarunu publicēšana izmeklēšanai tikai traucēja.
Skaidrs, ka šo sarunu atkārtota publicēšana (ar dažiem papildinājumiem) tieši Straumes ievēlēšanas dienā nav nejauša. Tā pēc būtības ir kārtējā apsēšanās uz priekšnieka galda ar skaidri izteiktu jautājumu - nu, kā tad būs? Būsi ar mums un sekosi mūsu noradījumiem, vai kā? Notiek centieni pakļaut Straumi ierastajai dresūrai, līdzīgi kā tas tiek darīts ne tikai ar KNAB priekšnieku, bet gandrīz ar jebkuru jaunu valsts amatpersonu. Ja Straume dos mājienus, ka dresūrai pakļausies, tad viņu liks mierā un dažreiz pat publiski uzslavēs.
Par laimi, vairs nav 2011. gads. Aiz žurnāla Ir stāvošie spēki savu politisko kapitālu dažādās citadelēs un metalurgos ir izsējuši. Korupcijas apkarošana pēc politiskās pazīmes vairs nav modē, un Straume šiem «uz priekšnieka galda sēdētājiem» intervijā LNT deva skaidru atbildi - «lēmums izbeigt tā dēvēto oligarhu lietu ir bijis pamatots». Straume liek saprast, ka savā darbā balstīsies tikai un vienīgi uz juridiskiem argumentiem, nevis uz politiskām norādēm no kaut kādiem žurnālīšiem. Šāda KNAB priekšnieka nostāja ļauj cerēt, ka beidzot KNAB uzsāks reālu cīņu ar korupciju un Latvija korupcijas uztveres indeksā tuvināsies Ziemeļvalstīm, nevis vilksies astē starp Austrumeiropas atpalicējiem.