Prom no grimstošā kuģa

© F64

Saeimas deputāte Ilze Viņķele publiski atklājusi, ka plāno dibināt jaunu politisko partiju. Portālā skaties.lv Viņķele stāsta: «Ja Vienotībā uzskatu atšķirības iegūs tādus apmērus, ka tās idejas, par kurām iestājos, nav iespējams realizēt, tad skaidrs, ka jāskatās uz citu politisko pārstāvniecību vai domubiedru grupu... Laika nogrieznis jebkuram, kurš apsver iespēju veidot kādu jaunu politisko organizāciju, ir šā gada rudens, ja vēlas startēt jau 2018. gada vēlēšanās.» Tas nozīmē, ka vasarā iespējama jauna politiskā spēka parādīšanās uz mūsu jau sūnot sākušās politiskās skatuves. Ko tas nozīmē, un kādas tam varētu būt sekas?

Tālākā notikumu attīstība gandrīz pilnībā atkarīga no pašvaldību vēlēšanu rezultātiem Rīgā. Vienotību var glābt tikai uzvara Rīgā. Uzvara Cēsīs, Salaspilī vai kur citur nespēlēs nekādu lomu. Ar uzvaru Rīgā jāsaprot lielākā pārstāvniecība starp tā dēvētajām latviskajām partijām plus Ušakova gāšana. Tikai tādā gadījumā, ja par Rīgas mēru kļūst Vilnis Ķirsis, Vienotībai ir kādas izredzes izķepuroties. Kāpēc?

Katrai partijai ir savs stāsts, sava firmas zīme, pēc kuras to pazīst SAVI vēlētāji. Ļoti svarīgi ir uzsvērt vārdus «savi vēlētāji», jo parasti tie, kuriem attiecīgais politiskais spēks ir tuvs, un tie, kuriem tas galīgi nav tuvs, šo spēku uztver visai atšķirīgi. Tāpēc tad, kad vēlētājs tieši savā partijā vairs neatpazīst to stāstu, tos ideālus, par kuriem viņš kādreiz atdevis savu balsi, tad partija nonāk grūtā situācijā.

Pasaules praksē tas nav nekas jauns, un politiskās partijas ir atradušas veidu, kā šos vājuma brīžus pārvarēt. Piemēram, Vācijā pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados pārliecinoši dominēja kristīgie demokrāti (KDS) ar Helmūtu Kolu priekšgalā, kuri sekmīgi ekspluatēja no Vācijas apvienošanās iegūto politisko kapitālu. Taču 2002. gadā atklājās, ka Kols vieglprātīgi (bez finanšu uzskaites) izrīkojies ar partijas naudu, un izcēlās korupcijas skandāls. KDS reitingi strauji krita. Taču tas nebija partijas gals. Kols atkāpās, līdz ar viņu nomainījās partijas vadība, bet H. Kola kādreizējā protežē Angela Merkele publiski norobežojās no sava patrona. Partija tika restartēta. Ja tagad 24. septembrī paredzētajās Bundestāga vēlēšanās Mekele zaudēs kanclera amatu, tad jau nākamajā dienā viņa atkāpsies no partijas vadītājas amata un līdz ar viņu pamazām aizies visa līdzšinējā partijas vadība.

Kā šīs politiskās ābeces patiesības darbojas mūsu politiskajā vidē? Vienotība nāca politikā ar stāstu par godīgu politiku. Ievērojiet, ne NA, ne ZZS, ne Saskaņa ar šādu stāstu nav centusies iekarot savu vēlētāju sirdis, tāpēc atrunas, ka citi nav labāki, nestrādā. Ar «godīguma» stāstu partija uzvarēja 2010. gada Saeimas vēlēšanās un de facto arī 2011. gada ārkārtas vēlēšanās. Taču mūsu sociālpolitiskajā realitātē, esot pie varas, ir ārkārtīgi grūti noturēt šo «godīguma» karogu neaptraipītu. Parādījās arvien vairāk nesmukumu, kurus šodien simbolizē tādi personāži kā Zaķis un Kampars. Nesaku, ka viņi ir tie ļaunākie. Viņi simbolizē. Viņi ir stāsta «varoņi».

Netīrumi netika nomazgāti un puvušās vietas nesaudzīgi izgrieztas. 2014. gada vēlēšanās uz Ukrainas un ģeopolitiskā saspīlējuma fona Vienotībai vēl izdevās noturēties virs ūdens. Taču vēlētāji deva nepārprotamu signālu - partijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa tika izbalsota savā vēlēšanu apgabalā. Šajā situācijā, pēc visām politikas mācību grāmatām, jebkuram Vienotības politiķim, kuram ir kādas tālejošākas intereses, no toksiskās Āboltiņas būtu jāturas pa gabalu. Āboltiņa izmisumā vēl centās saukt palīgā tikai iedomās esošo «Venka armiju» (kā 1945. gada aprīlī Hitlers), mēģinot kļūt par premjeri Straujumas vietā, bet visas cerības sabruka, kad Valsts prezidents par premjeru izvirzīja Māri Kučinski.

Tas nozīmē, ka tiem, kas nepietiekami distancējušies no Āboltiņas, 2018. gada Saeimas vēlēšanās nav ne mazāko izredžu. Kurš par viņiem balsos? Kādu stāstu viņi var piedāvāt? Kādas jaunas idejas? Ja Ķirsis neuzvar un nekļūst par Vienotības «merkeli», tad cerības pārvarēt 5% barjeru nav nekādas. Tāpēc Viņķelei & Co ir pilnīga taisnība - pēc iespējās ātrāk jāmeklē glābšanas laiviņa un prom no grimstošā kuģa.



Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais