Pelēkie toņi iziet no modes

© F64

Svētdien Francijā notika prezidenta vēlēšanu pirmā kārta. Kādi ir to rezultāti, ko tās parādīja, un kādus secinājumus varam izdarīt Latvijas kontekstā?

Pēc negaidītajiem britu referenduma un ASV prezidenta vēlēšanu rezultātiem vēlēšanas Francijā tika gaidītas ar sakāpinātu interesi. Aptaujas īsi pirms vēlēšanām rādīja, ka četriem kandidātiem vēlētāju atbalsts ir tik līdzīgs, ka tie iekļaujas statistiskās kļūdas robežās. Ņemot vērā pieaugošo neticību socioloģijai, tika gaidīti kādi pārsteigumi. Piemēram, ka otrajā kārtā izies abu spārnu radikāļi, eiroskeptiķi Marina Lepēna un Žans Luks Melanšons. Taču jau 23. aprīļa vakarā kļuva skaidrs, ka pārsteigumi šoreiz izpaliks un rezultāti ir prognozētie - nākamajā kārtā iziet Lepēna un centriskais, proeiropeiskais Emanuels Makrons.

Tas, ka vēlēšanu rezultāti atbilst gaidāmajiem un otrajā kārtā visas aptaujas sola pārliecinošu uzvaru 39 gadus vecajam Makronam (pārsvars aptaujās ir vairāk nekā 20%), vēl nenozīmē, ka procesi, kurus iezīmēja Brexits un Tramps, ir apstājušies un viss tagad turpināsies pa vecam. Ne uz to pusi. Pārmaiņas būs, un tās ir nenovēršamas. Varbūt tikai nedaudz citādas, nekā daži gaidīja.

Iepriekšējo negaidīto balsojumu rezultāti (Brexits un Tramps) tika interpretēti kā iespēja fundamentālam pagriezienam cilvēces attīstībā. Daudzi iedomājās, ka nu tik sāksies jauni (vecie) laiki, kad pasaule atripos kaut kur atpakaļ līdz iepriekšējām krustcelēm un tālāk cilvēces attīstība jau plūdīs pa gluži citu gultni. Zemapziņas līmenī gailēja cerības, ka pasaule atgriezīsies kaut kādā agrākā iedomāti labākā laikā, kad zāle bija zaļāka un jūra zilāka. Imigranti pazudīs, geju gājieni nenotiks, pa televizoru plikumus nerādīs un zilizvaigžņotais ES karogs vairs neplīvos.

Makrona uzvara pirmajā kārtā un ļoti augsta uzvaras varbūtība otrajā (totalizatorā, liekot uz Lepēnu, var vinnēt vismaz 5 pret 1) liek pārskatīt agrākos secinājumus. Izrādās, ka vēlētāji kopumā vēlas nevis kaut ko fundamentāli mainīt institucionālajās struktūrās, bet gan nomainīt veco «kuģa komandu» un ar jaunu kapteini, piekoriģējot kursu, doties uz priekšu. Neaizmirsīsim, ka Makrona jaunizveidotā partija saucas En Marche! (Uz priekšu!).

Ir acīm redzami, ka līdzšinējā politiskā elite vēlētājiem ir apnikusi un šī mode izplatās visā pasaulē. Pārfrāzējot Mārgaretu Tečeri, cilvēki alkst sakratīt kukurūzas pārslu paku, cerot, ka augšpusē parādīsies jaunas pārslas (sejas). Taču pašu pārslu paku vairums mainīt negrib. Šajā kontekstā Lepēna ar savu ilggadējo stāžu politikā ir «vecā seja», bet jauneklīgais Makrons ne tikai jauns gados, bet arī jauna, uzlecošā zvaigzne uz politiskās skatuves.

Metafora ar skatuvi un teātri nav nejauša. Politikā seju apnikumam ir lielāka nozīme, nekā pieņemts domāt, un to pierādīja gan nesen Tramps, gan tagad Makrons, kuram ir izdevies noārdīt vairāk nekā pusgadsimtu uz maiņām valdījušās republikāņu/sociālistu šūpoles. Ja jūnijā paredzētajās parlamenta vēlēšanās viņa partijai izdosies nostiprināt panākumus, tad varēs teikt, ka savu populāro (200 000 eksemplāru) grāmatu Révolution viņš nebūs rakstījis veltīgi. No otras puses, viņš bez šaubām nav nekāds revolucionārs. Drīzāk viņš ir kauls no sistēmas kaula un viņa uzvara ir tikai apstiprinājums sistēmas noturībai. Makrons divus gadus bija ekonomikas ministrs Olanda valdībā un ir cieši saistīts ar banku sfēru, kur strādājis konspirologu tik iecienītajā Rotšildu bankā.

Runājot par pārmaiņu procesiem, jāsaprot, ka nevis Makrons noteiks dienaskārtību, bet gan vēsturiskie attīstības procesi ir augšpusē uznesuši tieši viņu, nevis kādu citu. Tas nozīmē, ka viņš iemieso (ilustrē) notiekošās pārmaiņas. Cilvēki ir noguruši no politiķiem, kuru augstākā drosmes virsotne ir darba grupas izveidošana. Viņi gaida politiķus, no kuriem staro enerģija un gatavība rīkoties. Neizlēmīgie, pelēkie politiķu toņi strauji iziet no modes. Pasaules politika mostas no miega, un nav šaubu, ka šī jaunā politiskā mode pavisam drīz atnāks arī līdz Latvijai. Par laimi, šai modei ar kaimiņismu vai cita veida prastumu nav nekāda sakara. Jaunās līderības iezīmes ir - augsts intelekts, labas manieres, drosme, pārliecība par sevi un gatavība nestandarta rīcībai.



Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais