Mežā atgriezies tīģeris
Sens ķīniešu sakāmvārds, kuru esot cienījis un citējis gan Konfūcijs, gan Mao Czeduns, skan: ja mežā nav tīģera, tad par karali kļūst pērtiķis. Citiem vārdiem, ja sabiedrībā nav varas, kura gatava lietot spēku, tad par galveno tai uzkundzējas skaļākais un nekaunīgākais. Kad Baraks Obama kļuva par ASV prezidentu un saņēma Nobela miera prēmiju, veģetārisms tika pasludināts par oficiālo ASV ārpolitisko doktrīnu. Nav brīnums, ka šādos apstākļos no alām izlīda dažādi meža dīvaiņi, sākot no Sīrijas oftalmologa, beidzot ar Sanktpēterburgas džudistu.
59 ASV spārnoto raķešu Tomahawk trieciens pa Sīrijas gaisa kara spēka bāzi Šairatā visu sagrieza kājām gaisā. Tā bija demonstratīva tīģera atgriešanās mežā. Vienlaikus tika paziņots par Trešās flotes trieciengrupas (lidmašīnu bāzes kuģis Carl Vinson kā flagmanis) došanos Korejas pussalas virzienā, kas ir gauži nepatīkams signāls Ziemeļkorejas Kimam. Piebildīsim, ka reģionā jau atrodas Septītā flote ar vienu no modernākajiem ASV lidmašīnu bāzes kuģiem Ronald Reagan priekšgalā.
Līdz šim gan Asads, gan Kims, gan Putins varēja visai bravūrīgi žvadzināt ieročus, kaldināt un arī realizēt dažādas militāras avantūras. Lielākais, ar ko viņi riskēja, bija mazsāpīgas sankcijas un pasaules sabiedrības «ass nosodījums». Protams, ka šiem personāžiem visi šie «nosodījumi» bija dziļi vienaldzīgi. Vēl vairāk, tie ļāva pašiem justies īpaši vareniem. Gandrīz kā tīģeriem. Vismaz pašmāju televizoru ekrānos. Taču tagad, kad mežā atgriezies īstais tīģeris, situācija ir radikāli mainījusies.
Vēl nesen Krievijas aviācijas kreisera Admirālis Kuzņecovs pārbrauciens gar Eiropas krastiem uz Sīrijas piekrasti izraisīja ne tikai nievīgus smīniņus par kuģa dūmojošo skursteni, bet arī zināmu nemieru. Tagad Dimonosec Kuzja (Dūmvedējs Kuzja), kā kreiseri sarkastiski dēvē Krievijas interneta vietnēs, uz ASV vienpadsmit īstu lidmašīnu bāzes kuģu fona izskatās jau smieklīgi. Gorillu cienīgā sišana sev pa krūtīm, kuru diendienā Krievijas televizorā demonstrēja dažādi politiskie šovmeņi, nikni draudot saplosīt, nobombardēt, pārvērst radioaktīvajos pelnos, pārvērtusies kuslās atrunās par to, ka Sīrijā uzstādītās Krievijas pretraķešu iekārtas S300 un S400 neesot notriekušas ASV tomahaukus, jo tas neesot bijis iespējams... zemes izliekuma dēļ (Svētdienas vakars ar Solovjovu, TVRosija, 7.04.2017.). Atgādināšu, ka šīs pretraķešu iekārtas pagājušajā gadā tika Sīrijā uzstādītas, lai aizsargātu Asada režīmu tieši no ASV raķešu uzbrukumiem, jo nemierniekiem un Islāma valstij nopietnu raķešu nav.
Būtiski ir mainījies tonis Krievijas televīziju diskusiju raidījumos. Agrāk šo «diskusiju» dalībnieki sacentās, kurš nievīgāk un aizvainojošāk kaut ko pa teiks par Kremļa iezīmētajiem ienaidniekiem, bet tagad gan drīz visi kļuvuši «prātīgi» un runā par starptautiskajām tiesībām, par nepieļaujamu agresiju no ASV puses un brīdina par izvairīšanos no pārsteidzīgiem lēmumiem. Vēl jau gadās kāds, kurš turpina ierasti bļaut, taču tas vairs nav valdošais trends. Tradicionālie aicinātāji bombardēt, doties ar tankiem uz Kijevu, uz Berlīni un tamlīdzīgi izskatās kā apnikuši komiķi ar veciem jokiem. Pat Solovjovs par viņiem vīpsnā. Tas, protams, var izrādīties īslaicīgs vājums, un, iespējams, šie TV varoņi atgūsies un atsāks ierasto. Taču izskatās, ka viņiem pašiem arvien grū tāk uzturēt savu pseidopatriotisko uzpūtību un uzspēlēto kareivīgumu.
Šī jaunā, globālā realitāte liek uzdot jautājumu - vai pasaule kļuvusi drošāka? Vai, tieši otrādi, nemierīgāka, un liela kara draudi palielinājušies? Pirms atbildēt uz šo jautājumu, iedomāsimies situāciju - jūs braucat vilcienā, un vagonā iekāpj huligāni. Skaļi, bravūrīgi uzvedas, apvaino citus braucējus un demonstratīvi vicina pa gaisu pistoli. Jūs tāpat kā citi pasažieri klusi sēžat un cerat, ka huligāni nākamajā pieturā izkāps vai norims. Taču viņi neizkāpj. Toties iekāpj policists ar pistoli pie sāniem. Kādas būs jūsu sajūtas? Atvieglojums vai bažas - tūlīt sāksies apšaude, un lodes var skart arī mani. Parasti gan šie bravūrīgie huligāni kļūst pavisam rāmi, ieraugot policistu ar ieroci, tāpēc, atbildot uz jautājumu, vai pasaule kļuvusi drošāka, atbildu - vismaz es jūtos drošāk.