Bens Latkovskis / Viedokļi

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis Jaungada naktī Latvijā kopā ar tautu bija tikai televizora ekrānā. Fiziski viņš bija Tallinā blakus Igaunijas kolēģim Andrusam Ansipam, kad pēdējais no bankomāta simboliski izņēma jauno Igaunijas valūtu – eiro. Igauņi savu mērķi ir sasnieguši un nu var lepoties ar piederību eirozonai. Psiholoģiski tā ir viņu iespaidīga uzvara pār saviem tuvākajiem konkurentiem – latviešiem un lietuviešiem. Taču, pirms ierasti šaustīt sevi un slavēt igauņus, mēģināsim novērtēt, kas ir noticis un kādas tam var būt sekas.

Par spīti krīzei, kura Latviju skara vissmagāk visā pasaulē, aizvadītajā desmitgadē mūsu valsts ir spērusi būtisku soli uz priekšu.

Pirmdienas vakarā, stundu pēc tam, kad Saeima pieņema 2011. gada valsts budžetu, TV Panorāmā tika rādīta kāda gaiša, apgarota latviešu pensionāre, kura pauda pilnīgu atbalstu Dombrovska valdībai un pieņemtajam budžetam. Sižets bija filmēts jau dienā, un vienalga, ko būtu pieņēmuši deputāti, šī sieviete jau iepriekš apliecināja: "Mani šis budžets pilnībā apmierina."

Satversmē rakstīts, ka valdība krīt, ja netiek apstiprināts valdības budžets. Kāpēc tik strikti? Varētu taču kaut ko pielabot, pielipināt un vēlreiz mēģināt likt uz balsošanu, bet nē.

Jakāds apgalvo, ka Latvija ne ar ko neatšķiras no citām pasaules valstīm un pie mums notiek tas pats, kas citur pasaulē, tad tā nav tiesa. Latvija ir unikāla valsts. Attieksme pret krīzi Latvijā ir ļoti īpatna.

Televīzijas ziņās, rādot Esplanādē notikušo arodbiedrību rīkoto protesta mītiņu, bija skatāma ļoti zīmīga intervija. Komentāru par notiekošo sniedza kāds krievs. Fonā varēja redzēt, kā daži desmiti sanākušo par spīti sniegputenim izteica savu protestu latviešiem tradicionālajā formā – dziedot.

Kādi tik mums budžeti ir bijuši – attīstības, stabilitātes, izaugsmes, taupības, ilgtspējas, treknais un pustreknais budžets. Nākamā gada budžetu, neatkarīgi no tā, kāds tas tiks pieņemts un kā to nosauks premjera sabiedrisko attiecību speciālisti, jau tagad droši var dēvēt par gļēvo budžetu. Kāpēc?

FIFA lēmums uzticēt 2018. gada futbola Pasaules kausa finālturnīra rīkošanu Krievijai un 2022. gadā Katarai jāvērtē kā kārtējā globālās sabiedrības novēršanās no Rietumiem un pagrieziens ar seju pret Austrumiem.

Vienotības vājums ir nevis tās atsevišķu sastāvdaļu atšķirīgajā redzējumā par labāko valsts attīstības modeli, bet tieši otrādi, tās ideoloģijā, kura šīs sastāvdaļas vieno. Kāda ir Vienotību cementējošā ideoloģija? Vispirms noskaidrosim, kas ir ideoloģija un ko mēs ar to saprotam? Ideoloģija ir noteiktu cilvēku grupu vienojoša pasaka, mīts.

Dažkārt dzirdami izteikumi, ka Latvijai kopš iestāšanās ES un NATO vairs neesot skaidri nosprausts stratēģiskais mērķis. Tieši šā mērķa neesamība ļāvusi Latvijai aizpeldēt nekontrolējamos krīzes ūdeņos.

Bijušais Sorosa fonda Latvija valdes loceklis, tagad Saeimas deputāts no Vienotības frakcijas Uģis Rotbergs šovasar lietussargu grupas prezentācijas pasākumā ļoti nikni uzdeva jautājumu – ko [amerikāņu miljardieris Džordžs] Soross Latvijai sliktu nodarījis, ka piederība viņa vārdā nosauktajam fondam tiek uzskatīta par traipu biogrāfijā?

Iezīmējušies nākamā gada budžeta konsolidācijas meti. Pagaidām var teikt, bez pārsteigumiem. Kā jau bija gaidāms, valdības vadītājs stingri turējies pie principa – iet vieglāko ceļu. Proti, konsolidēt budžetu tur, kur mazākā pretestība. Pamatošu savu redzējumu.

Ziemassvētku laiks dod iespēju katram izbaudīt brīnišķīgo došanas prieku. Cilvēkiem paveras plašas iespējas iesaistīties dažādās labdarības akcijās. Neatkarīgā jau piecpadsmito gadu organizē šādu prieka došanas un gūšanas akciju.

Mazs, triju ne pārāk respektablu personu pikets ar neciliem A4 formāta rasismu nosodošiem plakātiņiem rokās liecināja, ka opozīcijas ierosinātais ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska demisijas pieprasījums ir tikai ģenerālmēģinājums. Neviens nopietni sašūpot valdību nebija plānojis.

Leģendārajā Rolanda Kalniņa filmā Ceplis ir neaizmirstama epizode, kurā Eduarda Pāvula tēlotais Ceplis saķer kā puišeli aiz auss Rolanda Zagorska tēloto grāmatvedi Cauni un to psiholoģiski izvaro.

Latvijas premjerministra Valda Dombrovska spēju saglabāt amatu, neraugoties uz smago krīzi un taupības pasākumiem, biznesa žurnāls The Economist nodēvējis par īstu burvju triku.

Saeimā vakar valdīja možs un pacilāts noskaņojums. Gluži kā skolā pirmajā septembrī. Lielam deputātu skaitam tā arī bija tikpat kā pirmā skolas diena. Jācer, ka, ņemot vērā smago situāciju Latvijas ekonomikā un gaidāmos smagos darbus, šie pirmklasnieki apzinās atbildību, kas uz viņiem gulstas.

Neatkarīgi no tā, kā beigsies valdības veidošanas process, tas uzskatāmi demonstrē pašreizējās politiskās sistēmas hronisko vājumu. Esošās koalīcijas pārliecinošā uzvara vēlēšanās ļāva domāt, ka jaunas valdības veidošana būs vien tehniskas dabas jautājums. Taču nekā. Tā izrādījās viena no mokošākajām šajā gadu tūkstotī. Kas tam par iemeslu?

Runājot par Latvijas stratēģisko attīstību, bieži tiek piesaukts vīzijas trūkums. Vārdu salikums izcila mazā ekonomika vai tamlīdzīgi saukļi ir mēģinājums Kongo džungļu iemītniekam aprakstīt sniegu.

Vienotības ideologi ar budistu mūku neatlaidību mēnešiem ilgi veidoja mandalu ar Dombrovska bezgrēcīgo tēlu centrā. Jānoliec galva viņu priekšā – smuki sanāca. Precīzāk par uzņēmēja Viļa Vītola vārdiem raidījumā Kas notiek Latvijā? šo mandalu nav iespējams aprakstīt.

Vecā Saeima uz atvadām nodevusi "jauku" sveicienu latviešu tautai. Gluži kā Irvina Šova romānā, kur maiznieks pirms pašnāvības vēl iecep pīrādziņā indi kā atvadu vēstījumu pasaulei.

Var kritizēt Džordžu Sorosu un viņa mācību, taču nevajadzētu to ignorēt. Ja gribam nupat notikušās Saeimas vēlēšanas vērtēt no polittehnoloģiskā