Pilsoniskās savienības (PS) partijas kopsapulce sestdien ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņēma rezolūciju par atbalstu vienotas partijas Vienotība izveidei un uzdeva partijas valdei turpināt darbu šajā virzienā.
Tādējādi arī PS ir sekojusi Jaunā laika (JL) un Sabiedrība citai politikai paraugam un oficiāli izteikusi šo atbalstu. Tas var radīt mānīgu iespaidu, ka nu ceļš uz Vienotības pārtapšanu vienā lielā partijā ir vaļā un trīs partiju konsolidācija ir tuvākā laika jautājums. Patiesībā PS biedru pilnsapulce, kura bija sasaukta, lai izteiktu atbalstu vienotas partijas izveidei, aizritēja bez liela entuziasma. Bija acīm redzams, ka gan PS līderi, gan ierindas biedri apvienošanās ideju it kā atbalsta, taču īpaši steigties negrasās. Kādi ir galvenie šķēršļi, kuri politiķiem vēl jāpārvar, lai uz Latvijas politiskās skatuves parādītos jauns spēlētājs – vienota partija Vienotība?
Pirmkārt, ir jūtama PS greizsirdība uz JL. Lai arī PS līderi atzīst, ka JL dominante ir likumsakarīga, jo šīs partijas pārstāvji ieņem divus no trijiem valsts augstākajiem amatiem, no saviem partneriem viņi vēlētos pretī saņemt lielāku koleģialitāti. Ir skaidrs, ka PS jūtas koalīcijā nenovērtēta, lai gan nomināli ir partija ar lielāko deputātu skaitu Saeimā un trīs ministriem valdībā. Tāpat nav noslēpjama PS līdera Ģirta Valda Kristovska un JL valdes priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas savstarpējā nepatika. Kristovskis, pieprasot un iegūstot ārlietu ministra amatu, nenoliedzami ir iešāvis sev kājā. Kopš Kristovskis ir jaunajā amatā, viņš ir būtiski zaudējis pašpārliecinātību. Arī kongresā viņš runāja miegaini, bez degsmes un viņa runu grūti nosaukt par iedvesmojošu. Rezultātā Kristovskis zaudē autoritāti un politisko svaru, kuru nevilcinoties izmanto viņa politiskie konkurenti Vienotības iekšienē.
Otrkārt, PS biedri vēlas redzēt jauno partiju pēc sava ģīmja un līdzības. Proti, kā nacionālkonservatīvu partiju bez liberāla un kosmopolītiska piesitiena. Kopsapulcē pieņemtajā rezolūcijā norādīts, ka jaunā partija veidojama uz apvienības Vienotība bāzes, neizslēdzot arī citu partiju pievienošanos. Ar to, protams, domāta nacionālā apvienība Visu Latvijai!–TB/LNNK. Ja šo piebildi rezolūcijas autori bija iekļāvuši, lai apmierinātu nacionāli noskaņoto partijas biedru vēlmes, nedomājot par nopietnām politiskām sekām, tad partijas valdes vēlēšanas deva nepārprotamu mājienu, kurā virzienā raugās partijas biedru vairākums. Kādus pārsteigumus sagādāja PS valdes vēlēšanas?
Katrā partijā ir cilvēki, kuri smuki runā no tribīnes, zīmējas medijos un kuru portreti grezno priekšvēlēšanu plakātus. Un cilvēki, kuri veic tehniski organizatorisko darbu. Partiju kongresos pirmie sēž prezidijā, kamēr otrie nemitīgi rosās kuluāros, šiverē, parunājoties te ar vienu, te otru delegātu, mēģinot kongresu nosvērt sev labvēlīgā virzienā. PS kongresā otros pārstāvēja tādi personāži kā Pēteris Viņķelis, Arvils Ašeradens un Rolands Irklis. Viņi pārstāv PS to spārnu, kuru nosacīti varētu dēvēt par sorosisko. Šis spārns valdes vēlēšanās cieta smagu sakāvi, jo no kandidātu vidus tika izbalsoti Arvils Ašeradens, Sarmīte Ēlerte, Ilze Viņķele un nesenais Sorosa fonda – Latvija valdes loceklis Uģis Rotbergs. PS biedru vairākums norobežojās no sorosiskā spārna, dodot priekšroku nacionālajam spārnam. Sandra Kalniete aicināja partijas dokumentos ierakstīt normu par neiespējamību sadarboties ar politiskajiem spēkiem, kas neatzīst Latvijas valstiskumu, ar to nepārprotami domājot Saskaņas centru. Stipri jāšaubās, vai šāda platforma ir pieņemama visiem topošās Vienotības politiķiem.
No otras puses, uz vienotas partijas drīzāku veidošanu spiež straujš Vienotības reitinga kritums. Vēl janvārī Vienotības reitings bija 17,2%, bet jau martā vairs tikai 10,3%. Var mēģināt to skaidrot ar to, ka tāds ir jebkuras valdošās partijas liktenis, ja jāpieņem nepopulāri lēmumi, taču otras kolīcijas partneres – ZZS – reitings šajā laikā palicis nemainīgs vai pat nedaudz audzis – līdz 15,7% martā. Varētu domāt, ka reitingu kritums mazina vēlmi partijām apvienoties vienā Vienotības partijā, jo kuram gan gribas sevi saistīt ar popularitāti zaudējošu brendu? Īpaši to varētu teikt PS biedri, jo vēlētāju acīs šobrīd Vienotība lielā mērā asociējas ar Valdi Dombrovski un JL. Taču politiskās izdzīvošanas instinkts liek rīkoties tieši pretēji. Ja jau Vienotībai kopumā reitingi iet mazumā, tad atsevišķām šīs apvienības sastāvdaļām tie ir vēl zemāki un politiskā nākotne neskaidrāka. Jebkurā gadījumā sestdien notikusī PS kopsapulce diez vai iezīmē skaidrāku Vienotības nākotnes attīstības perspektīvu. Visticamāk, šī kopsapulce nedos nekādu papildu stimulu Vienotības pārtapšanai par vienotu partiju. Partijas biedros entuziasmu bija grūti ieraudzīt.