Šonedēļ Latvijas ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis dzīvojas pa Briseli un Luksemburgu, piedaloties ES ārlietu ministru sanāksmēs. Diemžēl no mūsu ministra piedalīšanās šajās sanāksmēs nekas nav atkarīgs, jo viņam nav tādas autoritātes, lai viņā ieklausītos, un, pat ja būtu, tad diez vai viņam būtu ko teikt.
Tajā pašā laikā autovadītāji, piebraucot pie degvielas uzpildes stacijām, priecājas, ka benzīna cena vēl nav uzlēkusi līdz latam par litru. Taču ar šādu perspektīvu klusībā jau ir samierinājušies, pieņemot to kā neizbēgamību. Latvijas autobraucēji vēl var justies komfortabli, jo Rietumeiropā jau runā par robežšķirtni – 2 eiro par litru. Tiesa, tur arī algu līmenis ir cits.
Var rasties jautājums – kāda saistība Kristovska sēdēšanai ES ārlietu ministru sanāksmēs ar degvielas cenām Latvijā? Patiesībā vistiešākā, jo lielā mērā ES politika nosaka benzīna cenas Latvijā. Vietējie degvielas tirgotāji uz pārmetumiem par augstajām benzīna cenām bezspēcībā plāta rokas. Neko nevaram darīt, jo naftas cenas pasaulē aug griezdamās un benzīna cenā lauvas tiesu paņem akcīzes nodoklis. Naftas cena ir uzlēkusi līdz pēdējo gadu augstākajiem līmeņiem, un vairums analītiķu spriež, ka spekulatīvais spiediens tur cenas 25–30% virs racionāli pamatotajām. Tas ir, tādām, kas atbilstu reālajām pieprasījuma un piedāvājuma attiecībām. Jāatceras, ka mūsdienās preču, fondu vai valūtu biržās pārsvarā notiek operācijas, kurās tiek pelnīts ar cenu svārstībām. Taču arī spekulatīvie darījumi balstās uz kaut kādiem reālās ekonomikas faktoriem. Naftas cenu gadījumā tā ir nestabilitāte Tuvajos Austrumos un it īpaši lielākajā Ziemeļāfrikas naftas eksportētājvalstī Lībijā. Ja saucam lietas īstajos vārdos, tad par Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī un Apvienotās Karalistes premjerministra Deivida Kamerona vēlmi uzspēlēt kariņu Lībijā mēs maksājam katru reizi, kad pasniedzam norēķinu karti degvielas uzpildes stacijā.
Nav pamata šeit kaut kādā veidā vainot Kristovski. Viņam nebija ne mazākās iespējas atrunāt ES līderus no militārās akcijas Lībijā. Taču tagad kļūst arvien skaidrāk, ka tā dēvētie nemiernieki ne uz kādu uzvaras gājienu uz Lībijas galvaspilsētu Tripoli nav spējīgi un konflikts būtu jāatrisina sarunu ceļā. Turklāt arī pats Lībijas vadonis pulkvedis Muamars Kadāfi ir gatavs pieņemt Āfrikas valstu savienības piedāvāto miera plānu. Šajā situācijā Kristovskim būtu aktīvi jāmeklē domubiedri starp tām ES dalībvalstīm, kas arī vēlētos ātrāk konfliktu izbeigt. Taču viņš ierasti skatās mutē lielajiem un māj ar galvu kā dresēts zilonis. Kamēr Lībijas konflikts paliek neatrisināts, nevar gaidīt būtisku naftas cenu kritumu un līdz ar to arī cenu kritumu degvielas tirgos. ES politika ir vērsta uz Kadāfi aizvākšanu no politiskās skatuves par katru cenu. Šoreiz vārdi par katru cenu nav tikai tēlains salīdzinājums. Jebkuras būtiskas politiskas pārmaiņas jebkurā naftas ieguvējvalstī automātiski izraisa naftas cenu kāpumu un sekojošu degvielas cenu kāpumu. Pat ja NATO izlemtu ar militāru spēku gāzt Kadāfi režīmu, tas situāciju neatrisinātu. Nestabilitāte saglabātos vēl ilgi, un par to būtu jāmaksā katram. Ne tikai autovadītājiem, jo degvielas cenas atstāj ietekmi uz pilnīgi visu preču un pakalpojumu cenām. Savukārt, tiklīdz parādītos pazīmes, ka ES ir gatava iet uz konflikta noregulējumu, naftas cenas ievērojami kristos. Bet pagaidām tādu pazīmju nav.
Degvielas cenā ne mazāk svarīga komponente ir akcīzes nodoklis. Ministru kabinets ir nolēmis, ka no 1. jūnija tiks palielināts akcīzes nodoklis par 2 santīmiem litrā, kas kopā ar PVN palielinās degvielas cenu par 2,44 santīmiem litrā. Akcīzes nodokļa palielinājums tiek skaidrots ar to, ka kaimiņvalstīs likmes esot augstākas. Cita pamatojuma Ministru kabineta dokumentos nav. Taču tādā gadījumā nekādas ekonomiskas vajadzības akcīzi celt nav, jo zemāka akcīze mums tikai palīdz konkurences cīņā. Pirkt degvielu Latvijā ir izdevīgāk nekā kaimiņvalstīs. Acīmredzot noteicošais faktors akcīzes palielināšanā ir bijis fiskālais. Palielinot akcīzes nodokli, valdība cer palielināt nodokļu ienākumus. To var vērtēt vienīgi kā kārtējos valdības centienus izķekselēt vairāk santīmu no iedzīvotāju maciņiem. Ja nauda vēl ietu autoceļu uzlabošanai, tad nekas. Taču dusmas pārņem, redzot, ka tā aiziet, lai apmaksātu Kristovska un viņam līdzīgo plaša profila speciālistu atsēdēšanu Briselē un Luksemburgā.