Nepieciešama kursa korekcija

Vēl pirms pāris nedēļām šķita, ka referendums par Lielbritānijas izstāšanos no ES būs tikai kārtējais ķeksīša pasākums, kurš apliecinās, ka briti ir prātīgi cilvēki, kas balso tā, «kā vajag», bet, spriežot pēc pēdējo aptauju rezultātiem, referenduma iznākums kļuvis grūti prognozējams. Lielbritānijas izstāšanās no ES kļūst pavisam reāla, un jādomā ne tikai par šāda referenduma iznākuma sekām, bet arī par to, ko tas nozīmē sabiedrībai kopumā.

VJau tas vien, ka britu politiķi tik viegli bija gatavi likt uz spēles Eiropas kopējo nākotni un sabiedrība tam labprāt atsaucās, par daudz ko liecina. Tas liecina, ka kaut kas tik jaukajā Eiropas projektā ir aizgājis ne tā. Nosaucu Eiropas projektu par jauko bez ironijas, jo bieži ES tiek piesaukts kā labākais politiskais izgudrojums, kāds realizēts pēc 2. pasaules kara. Tiek uzskatīts, ka, pateicoties tieši šim projektam, jau ceturtā eiropiešu paaudze dzīvo bez liela kontinentāla kara pieredzes. Šis ilgais miera periods neapšaubāmi ir milzīga vērtība, kuru daļa eiropiešu (arī pie mums) nenovērtē un uztver tik pašsaprotami kā gaisu, ko elpojam. Diemžēl karošanas instinkts no cilvēku apziņas vēl nav izzudis un miers uz pasaules joprojām ir diezgan trausls, lai būtu jāsatraucas par dažādiem «ziloņiem trauku veikalā», kuri laiku pa laikam parādās dažnedažādās pasaules malās.

Rodas jautājums - no kurienes rodas šie trampi un putini? Atbilde ir nenomierinoša. Sabiedrība kopumā acīmredzot nav tik «progresīva», kā to gribētu redzēt kreisi liberālie intelektuāļi, kuru pasaules redzējums ir bijis dominējošais pēdējās desmitgadēs. Sabiedrība ilgi ir sekojusi šiem «progresīvajiem» norādījumiem, taču sasniegtais rezultāts ne visus apmierina. Ne visi šajos norādījumos atrod pārliecinošas atbildes uz ikdienas pamatjautājumiem. Piemēram, kā sadzīvot blakus ar cilvēkiem, kuriem ir gluži citas kultūrtradīcijas?

Ilgi tika uzskatīts, ka tā vispār nav problēma, un «nopietni» cilvēki tai centās pat nepieskarties. Šodien attieksme pret tā dēvēto multikulturālismu ir viens no pamatjautājumiem, kurš parādās ikvienā diskusijā par Brexit tēmu, lai arī joprojām jebkurš publisks izteikums, kuru varētu traktēt kā rasistisku, Anglijā ir absolūts tabu. Pat galēji nacionālistiskā Naidžela Farādža partija UKIP cenšas izvairīties no jebkādas retorikas, kuras dēļ to varētu apvainot rasismā. Tāpēc šīs partijas līderi intervijās stāsta par viņiem it kā pazīstamiem zobārstiem, automehāniķiem un citiem «brīnišķīgiem cilvēkiem» no imigrantu vidus, pret kuriem viņiem neesot nekādu iebildumu, bet pēc šādām politkorekti izturētām frāzēm obligāti seko vārds «bet» - un tiek piesaukti tie, kuri «šeit ierodas, lai nevis ar darbu vairotu mūsu valsts bagātību, bet gan izmantotu mūsu dāsno sociālās palīdzības sistēmu (labākajā gadījumā) vai nodarbotos ar kriminālām darbībām (sliktākajā gadījumā)». Šajā kategorijā ietilpst visi, kuri «īstajiem» britiem (līdzīgi kā «īstenajiem» letiņiem) dažādu iemeslu dēļ krīt uz nerviem. Tajā skaitā iebraucēji no Austrumeiropas.

Kādai jābūt attieksmei pret imigrantiem - tas ir tikai viens no jautājumiem, uz kuriem, ievērojot šodien pasaulē valdošo diskursu, ir grūti atbildēt. Šajā sakarā Brexit ir tikai viens posms garākā politisko parādību ķēdē, kurā ietilpst gan Tramps ASV, gan Orbans Ungārijā, gan Duda un Kačinskis Polijā, gan Putins Krievijā. Šo cilvēku popularitāte balstās uz sabiedrības vairāk vai mazāk apjaustu vēlmi piegriezt pasauli pēc drusku citiem lekāliem. Daļa sabiedrības vēlas zināmas korekcijas kreisi liberālajā kursā.

Pat ja atzīstam, ka sabiedrības attīstības vektors nemaz nav bijis tik slikts (par ko liecina ilgstošais miera periods un dzīvošanai labvēlīgākās vides radīšana Eiropā), atsevišķos jautājumos novirze no tā, ko sabiedrības vairākums uzskata par normu, ir bijusi pārāk liela. Acīmredzot pienācis laiks šo kursu kaut daļēji tuvināt sabiedrības caurmēra priekšstatam par pasaulē vēlamo lietu kārtību. Ja izdosies šo korekciju īstenot, nenoārdot to labo, ko cilvēce līdz šim ir sasniegusi, tad cilvēcei ir lielas cerības arī tālāk virzīties pa pasaules attīstības miera un labklājības maģistrāli, atstājot visus šos trampus un putinus mulsi stāvam ceļa nomalē. Ja neizdosies, tad lai Dievs stāv mums klāt.