Jau gandrīz mēnesi britu lielveikalu apmeklētājiem nākas samierināties ar to, ka bieži vien pārdošanā nav tomātu, gurķu, paprikas, baklažānu, lapu salātu, brokoļu un citu svaigu dārzeņu, bet veikalos, kur tie atrodami, noteikts apjoma ierobežojums katram pircējam. Amatpersonas atzinušas, ka šī krīze turpināsies visu martu, bet speciālisti norāda, ka tajā vainojams vesels apstākļu kopums - no sliktiem laika apstākļiem Spānijā un Marokā un lielveikalu cenu kariem līdz energoresursu cenu pieaugumam un Apvienotās Karalistes aiziešanai no Eiropas Savienības.
Ne vairāk kā trīs tomāti, gurķi, salātu galviņas vai paprikas - ar šādiem ierobežojumiem jau kopš februāra vidus spiesti saskarties pircēji britu lielveikalos. Un tas labākajā gadījumā, jo bieži ir tā, ka šiem produktiem atvēlētie plaukti ir tukši. Šīs nedēļas sākumā Londonā viesojās Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena, un sociālajos tīklos lielu popularitāti izpelnījās viņai pa jokam izteiktais lūgums - jūs taču pie viena varētu atvest arī tomātus, raksta AP. Taču, kā zināms, katrā jokā mēdz slēpties daļa patiesības, un ES valstīs, piemēram, Vācijā vai Beļģijā, nekādu problēmu ar salātos izmantojamo dārzeņu piegādēm lielveikaliem nav.
Brexit pretinieki un konservatīvās valdības kritiķi nekavējas norādīt, ka radusies situācija ir sekas tam, ka briti nolēma izstāties no ES. Taču patiesībā problēma ir daudz komplicētāka. Jāsāk ar to, ka ziemas sezonā britu dārzeņu audzētāji spēj nodrošināt vien 5% no pieprasījuma. Tagad jau pareizāk būtu sacīt pagātnes izteiksmē - spēja nodrošināt, jo energoresursu cenu kāpuma dēļ daudzas siltumnīcas joprojām stāv dīkā. Dienvidanglijas kompānijas Green House Growers vadītājs Ričards Diploks sarunā ar AP skaidrojis, ka enerģijas rēķini pašlaik ir sešas reizes lielāki nekā gadu iepriekš. "Tādēļ mēs nolēmām decembrī un janvārī siltumnīcas neapkurināt, stādīšanu uzsākot vien februāra vidū. Cik man zināms, tāpat rīkojušies daudzi citi tomātu audzētāji," viņš sacījis, piebilstot, ka līdz ražai vēl nāksies krietni pagaidīt. Starp citu, līdzīga ir situācija Nīderlandē, no kurienes briti importējuši diezgan daudz tomātu, gurķu un paprikas.
Lielākās dārzeņu un augļu eksportētājas uz Apvienoto Karalisti gan ir Spānija un Maroka, taču tur ir savas problēmas. Maroku beidzamajos mēnešos piemeklējušas neparasti spēcīgas lietavas un plūdi, bet Spānijā viss pagājušais gads bija ļoti sauss, bet kopš rudens gaisa temperatūra bieži ir krietni zemāka par klimatisko normu. Spānijas augļu un dārzeņu eksportētāju organizācija FEPEX norādījusi, ka februāra pirmajās trīs nedēļās Almerijas provincē izaudzēts par 20% mazāk tomātu, gurķu un baklažānu, nekā šajā pašā laika periodā 2022. gada. Un šajā brīdī savu lomu nospēlē Brexit faktors. Ja reiz raža ir mazāka par cerēto, bet pieprasījums pēc dārzeņiem saglabājas liels, ērtāk un izdevīgāk tos ir eksportēt uz ES valstīm, jo eksports uz Apvienoto Karalisti nozīmē liekas birokrātiskas klapatas. Jāņem vērā arī tas, ka dārzeņu cenas Francijā vai Vācijā ir augstākas nekā Apvienotajā Karalistē. Britu lielveikalu ķēdes izmisīgi cīnās par klientiem, cenšoties piedāvāt produktus par pēc iespējas mazāku cenu, līdz ar to šie tirgotāji arī piegādātājiem var maksāt mazāk. Vismaz pašlaik viss liecina, ka ar dārzeņu un augļu trūkumu britiem nāksies samierināties vismaz līdz aprīļa sākumam, prognozē BBC.
