Pēc griešanas, samazināšanas, ierobežojumu pagarināšanas arī sociālajā jomā labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) sabiedrību beidzot aplaimojusi ar šķietami labu vēsti: iespējami ātrāku māmiņu algu griestu ierobežojumu atcelšanu.
Krīzes laikā māmiņu algām tika noteikti griesti līdz 2014. gadam, bet ministre pieļauj, ka tos varētu atcelt jau nākamgad, tiesa, ar piebildi «iespējams» un spārnoto frāzi «esmu piesardzīgi optimistiska». Iespējamības pakāpe gan nav diez cik augsta, ja cietais solījums būtiski samazināt darbaspēka nodokļus rezultējies vien ar 1% IIN samazināšanu nākamgad.
Nav gan saprotams, kāpēc ministre izceļ tieši šo priekšlikumu? Jā, demogrāfijai būtu jābūt augstai valdības prioritātei, bet nez vai šis ir tas nepieciešamākais un iedarbīgākais instruments tās uzlabošanai.
Vecāku pabalsta griesti krīzes laikā tika noteikti 350 latu plus 50% no aprēķinātās summas, kas pārsniedz šo summu – jeb 11,51 latu dienā plus 50% no pārējās summas. Protams, kurš negribētu saņemt vairāk, jo īpaši tad, ja ir maksāti lieli nodokļi, dažkārt gan to maksājumi palielināti apzināti pirms došanās dekrētā! Atceramies kaut Latvijas Bankas valdes locekļa Raivo Vanaga 45 tūkstošu latu lielo pabalstu vēl pirms griestu ieviešanas! Labā sociālā budžeta situācijā to varētu atļauties, taču vaimanas par sociālā budžeta izsīkšanu, kā dēļ jāpalielina pensionēšanās vecums, par to neliecina. Nelīmējas kopā. Droši vien kāds brēks – nedod naudu bērniem – slikti, iedod – atkal slikti! Bet slikti ir tas, ka ar eklektisku priekšlikumu, kas skar nelielu, turklāt ne to problemātiskāko auditoriju, grib aizmālēt acis un virspusēji aizšpaktelēt lielu caurumu.
Auditorija, kas māmiņu algās saņem vairāk nekā 350 latu, ir neliela, turklāt situācija tajā nav tā traģiskākā – ir tomēr palikusi iespēja saņemt papildus 50% no starpības starp iepriekšējo algu un pabalstu, ir tomēr palikusi kaut kāda sasaiste ar maksāto nodokļu lielumu, turklāt – jo lielāka bijusi alga, jo teorētiski lielāka iespēja bijusi arī kaut ko iekrāt (tas gan nav absolutizējams).
Cita lieta bija šo ierobežojumu ieviešana, neievērojot tiesiskās paļāvības principu un nogriežot pabalstu arī tiem vecākiem, kam vairs nebija izvēles, bērns jau tika gaidīts. Ja, griežot šīs algas, virkne speciālistu un pati ministrija argumentēja, ka tas nebūs demogrāfiju plašās tautas mazās būtiski ietekmējošs faktors, tad to pašu var teikt tagad, iespējams, atceļot to griestus.
Ja tiešām demogrāfiju šajā bezkaislīgajā valdībā kāds beidzot atzinis kaut vai ne par prioritāti, bet par gana svarīgu esam, uz to derētu paskatīties plašāk un ķerties klāt jautājumiem, kas tiešām ir problemātiskāki un ar plašāku ietekmi. Tie paši bērnudārzi, kuru pieejamība gan ir aktualizēta, bet risinājums joprojām karājas gaisā. Varbūt vispirms novest līdz galam šo iesākto lietu? Ne mazāk svarīga būtu pabalsta pieejamība līdz laikam, kad bērns var sākt iet bērnudārzā un vecāks – atsākt strādāt. Kaut vai līdz tam pusotram gadam, kad it kā sola, iespējams, nodrošināt bērnudārzu visiem. Lielāka ietekme būtu ar nodokļiem neapliekamā minimuma, atvieglojumu par bērniem celšanai, reālai bezmaksas vidējās vispārējās izglītības nodrošināšanai, par ko runā arī tiesībsargs, kas skar mācību grāmatu, burtnīcu iegādi, nokļūšanu līdz skolai, interešu izglītību un, iespējams, arī ēdināšanu skolā. Varbūt vispirms izlemt, ko tad darīt ar smieklīgo 8 latu ģimenes valsts pabalstu – palielināt līdz jēgpilnam līmenim vai modificēt cita veida atbalstā, piemēram, minētajās bezmaksas izglītības opcijās. Vai, piemēram, kā minēts Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēs 2011.–2017. gadam, iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu personu palielināt līdz 50% un, lai sekmētu vairāku bērnu laišanu pasaulē – to progresīvi turpināt par katru nākamo bērnu? Vai padomāt vēl par kādiem papildu motivācijas instrumentiem trīs un vairāk bērnu vecākiem? Vai iespējami instrumenti un atbalsts jauno māmiņu daļlaika nodarbinātībai un darbam mājās, atbalsts darba devējiem, kas nebaidās pieņemt darbā un saglabāt darba vietas potenciālajām māmiņām, atbalsts jaunajām ģimenēm mājokļa iegādē?
Ja no neskaitāmajām runām, apspriedēm, koncepcijām, padomēm, speciāli izveidotajām komisijām realitātē tik vien būs kā māmiņalgu griestu atcelšana un valsts programma neauglības ārstēšanai, tad var prognozēt, ka demogrāfisko izrāvienu mums neredzēt tāpat kā ekonomisko izrāvienu ar 1% PVN un 1% IIN samazināšanu. Tā būs vējā palaista iespēja laikā, kad tieši šogad, nākamgad statistiski augstāko dzimstības vecumu sasniedz pagaidām vēl skaitliski lielākā 20–24 gadus veco jauniešu grupa, kad vidējais vēlamais bērnu skaits – virs diviem – ir krietni zemāks nekā reālais – 1,3.
Saeimā 31. maijā atbalstīja grozījumus Pensiju likumā, paaugstinot pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem. Debatēs izskanēja vārdi par dažādu vecumu sabiedrības grupu naidošanu. Arī māmiņalgu griestu atcelšana bez plašākas instrumentu paketes drīzāk būtu butaforija un virziens sabiedrības grupu naidošanai, nevis reāla demogrāfijas kā prioritātes īstenošana.