Ziņa par Lolitas Čigānes iekrišanu par kontrabandu no Turcijas vairākus lasītājus krietni uzjautrinājusi, jo daži no nelikumīgi ievestajiem priekšmetiem patiešām raisa smīnu: trīs pildspalvas, divas guašas krāsas, savukārt dāvanām domāto 54 lakatu dēļ Čigāne jau nokristīta par Pindacīšu.
Varētu par to vienkārši pasmīnēt un ziņu norakstīt kā dzeltenu, ja te būtu tik vien kā muļķība, likumu nezināšana, lai arī tā neatbrīvo no soda. Iespējams, ka to saprot arī pati Čigāne, tāpēc vāja pieļāvuma formā runā par Saeimas deputāta mandāta nolikšanu un cenšas uzmanību novērst uz nebūtisko. "Ja sabiedrībai ir pamatotas bažas par to, ka šis var mani novest kaut kādā atkarības situācijā, tāpat kā ātruma pārsniegšana uz Jūrmalas ceļa, es patiešām esmu gatava nolikt to mandātu," portālam pietiek.com skaidrojusi Čigāne. Pārkāpums tiek apzināti trivializēts, salīdzināts ar ceļu satiksmes noteikumu (CSN) pārkāpšanu, pret ko sabiedrībai ir lielāka empātija, jo CSN pārkāpēju pašā sabiedrībā ir daudz vairāk nekā kontrabandas ievedēju un melotāju par tās izmantojumu, turklāt arī ne viens vien Saeimas deputāts administratīvi sodīts par CSN pārkāpumiem, neatvadoties no deputāta mandāta.
Bet runa nav par 50 latiem, administratīvo sodu, nezināšanu vai "uzmanības nepievēršanu preču kopvērtībai", par ko Čigāne raksta savā blogā. Par to tiešām no mandāta varētu arī neatteikties, turklāt Saeimas deputāti ir tautas pārstāvji, un arī administratīvi sodītie un likumu nezinātāji kādam tur jāpārstāv. Tas, par ko vajadzētu daudz vairāk sabiedrībai stāstīt nekā par sabojātajiem 2007. gada Ziemassvētkiem un par ko vajadzētu atteikties no mandāta, ir melošana, melu piesegšana un šo ziņu slēpšana.
L. Čigānes vīrs Nils Students ir līdzīpašnieks veikalam Jūgendstila paviljons, kurā tiek tirgots līdzīgs sortiments, kādu var iegādāties Turcijā un kādu ieveda minētais pāris. Pašlaik gan grūti vai neiespējami apgāzt L. Čigānes apgalvojumu, ka ievestās preces nebija domātas komercdarbībai, bet gan kā dāvanas draugiem, lai gan preču sortiments tomēr liek domāt par ko citu, nevis par Čigānes bezgaumību dāvanu izvēlē. Vismaz no malas izskatās, ka nedeklarētās preces tomēr bija domātas pārdošanai, un, ja tā, tad tās arī tiktu vai neatņemtās preces arī tika tirgotas bez sakārtotiem dokumentiem par to izcelsmi. Vismaz attiecībā uz lakatiņiem muita bija pārliecināta par šādu nolūku, tāpēc arī tie konfiscēti, kā pamatots protokolā, "preču veids un daudzums nedrīkst liecināt par to, ka tās ieved komerciāliem nolūkiem". Bet, tā kā šodien to nevar pierādīt, lai paliek uz Čigānes sirdsapziņas. Noņemt aizdomu ēnu (jēdziens, ko pati Čigāne lietojusi attiecībā uz politķiem) viņa varbūt varētu, nosaucot tos neskaitāmos draugus, kam sadāvināti 95 somu aksesuāri?
Bet cienītā atklātības un godīguma karognesēja nekādi nevar izdzēst protokolā fiksētos melus, ko paudis viņas vīrs un kam nav iebildusi arī Čigāne: "Ar komercdarbību mūsu ģimenē neviens nenodarbojas." Pat savā svaigajā blogā Čigāne skaidro, ka ar vīru devās uz Stambulu, lai, citastarp "iepirktos, tai skaitā mana vīra līdzīpašumā esošajam Jūgendstila paviljonam. Tam iegādājāmies sudraba rotaslietas, kā arī... lietas, ko varētu attīstīt kā idejas pārdošanai mūsu Jūgendstila paviljonā". Atvainojiet, vai tā nav komercdarbība? Meliem arī šoreiz izrādījušās īsas kājas.
Ne mazāk nesmuki izklausās arī taisnošanās, kādēļ L. Čigāne, kas iepriekš politiķiem pārmetusi ne tikai faktus, bet pat aizdomas par kādām neētiskām darbībām, pati šo šmuci pirms vēlēšanām no sabiedrības slēpusi. Pašas Čigānes bijusī darbavieta un politiskā platforma – sabiedrība par atklātību Delna pirms šīm vēlēšanām veidoja kandidātu reputāciju topu – arī tur šī Čigānes epizode neparādās, tās atklāšanas vietā L. Čigāne aktīvi cīnījās par rindkopas atsaukšanu, kurā viņai pārmesta vienlaicīga atrašanās Delnas padomes priekšsēdētājas amatā un iesaistīšanās Meierovica biedrībā – viņas politiskās karjeras platformā.
Administratīvi pārkāpumi esot daudziem cilvēkiem, turklāt viņas lieta "ir izbeigta". "Tā epizode ir noslēgusies, un savas saistības esmu nokārtojusi", "Mums visiem ir kaut kāda pagātne, īpaši tiem cilvēkiem, kas bijuši aktīvi un ceļojuši, un strādājuši," pietiek.com skaidro Čigāne. Vai tas nozīmē diskursa maiņu attiecībā uz interešu konfliktu, reputācijas vērtēšanu? Pagātnes grēku amnestiju? Visiem, kam bijusi "kaut kāda pagātne", kaut kādi radi draugi, kas tagad ielikti augstos amatos, uzvarējuši aizdomīgos konkursos vai vēl kur, "izbeigta lieta" būs arguments viņu politiski morālai šķīstīšanai?
Nevajag Čigānei vēl nolikt mandātu, jo viņa to vēl nemaz nav paņēmusi. 10. Saeimas deputātu mandātus vēl tikai apstiprinās 2. novembrī. Vēl ir laiks pārdomām un savas morālās paraugsejas pēdējo vaibstu saglabāšanai. Ja Čigāne tomēr mandātu ņems, viņai nāksies meklēt sev jaunu nišu, jo "godīguma, atklātības un caurspīdīguma" karognesēja viņa vairs nevarēs būt, pretējā gadījumā, iespējams, līdzīgi kā Silva Bendrāte, tiks nobīdīta ēnā, lai neizsauktu pārmetumus, un rezultātā būs tikai četri izniekoti spēka pilnbrieda gadi. Vai ir vērts?