Mēdz teikt, ka vīrieši savu īsto dabu atklāj mazliet nekaunīgā vienkāršībā. Tad nu Dzīvesstils dosies ekspedīcijā, lai atklātu, kas slēpjas aiz Latvijas talantīgajiem, šarmantajiem un spēcīgajiem vīriešiem. Jautājumi, kas mazliet atgādina vecās labās, bet jau aizmirstās dienasgrāmatas, kurās ikviens varēja būt viņš pats. Līdz pašām sirds dzīlēm!
Atbildot, kas šobrīd ir gaidītākais, viens no izcilākajiem Latvijas džeza karaļiem - pianists, komponists un producents Kristaps Vanadziņš - atklāj, ka tā ir viņa solo tūre “Portreti”. Tā sola aizraujošu ceļojumu cauri emocijām un melodijām.
“Portreti” ir Kristapa Vanadziņa jaunais solo projekts, kas apvieno mūzikas ceļojumu un personisku pieredzi. Tūres laikā Kristaps Vanadziņš ne tikai improvizēs un atskaņos zināmas melodijas, kas mīsies ar viņa paša mūziku, bet aicinās arī skatītājus piedalīties kopīgajā muzikālajā mijiedarbībā. Daži laimīgie klausītāji kļūs par viņa klaviermūzikas portretu, kas taps kopīgi ar mākslinieku uz skatuves. “Portreti” solās būt vienreizēja pieredze, kas ļaus klausītājiem izbaudīt un uzzīmēt savu muzikālo portretu kopā ar Kristapu Vanadziņu un dalīties emocijās. Tūres “Portreti” datumi un vietas, lai klausītāji varētu piedzīvot iespēju - tikt uzzīmētiem mūzikas skaņās:
2. septembris Rīga, Mūzikas Nams Daile
3. septembris Cēsis, Koncertzāle “CĒSIS”
8. septembris Dobele, Koncertzāle “Zinta”
10. septembris Kuldīga, Kuldīgas kultūras centrs
15. septembris Liepāja, Koncertzāle “Lielais Dzintars”
16. septembris Kalnmuiža, Kalnmuižas pils
18. septembris Daugavpils, Daugavpils Kultūras pils
22. septembris Saldus, Saldus Mūzikas skolas akustiskā koncertzāle
23. septembris Ventspils, Pārventas bibliotēka
29. septembris Madona, Madonas Kultūras nams
7. oktobris Valmiera, Koncerttelpa “Akustika”
14. oktobris Saulkrasti, Saulkrastu kultūras centrs
20. oktobris Jēkabpils, Jēkabpils tautas nams
- Bērnības nedarbs?
- Visticamāk tas bija saistīts ar dedzināšanu. Man ārkārtīgi patika iedegt uguni ar sērkociņiem un noteikti to slepus darīju dzīvoklī, par ko vecāki nebija īpaši priecīgi. Man vēl joprojām ļoti suģestē dūmi un uguns. Kādreiz rudenī vai agrā pavasarī, braucot ar auto un redzot dūmus, kaut kur laukos, piestāju un atveru logu, lai ieelpotu šo aromātu. Ticat vai nē, bet šis aromāts man liek justies dzīvam un laimīgam.
- Mīļākie svētki?
- Noteikti tie ir Ziemassvētki. Šī ģimeniskā eglītes sajūta iestiepjas bērnībā, kur, protams, ir visādi gardumi uz galda un visi saņem dāvanas. Arī tagad šie svētki ļoti silda un piepilda šo tumšo gadalaiku - ziemu. Tagad jau man pašam ir bariņš bērnu, kas atgādina arī manas bērnības sajūtas: kā ir pa īstam ticēt brīnumiem un gaidīt Ziemassvētkus. Jēzus bērniņa dzimšana ir ļoti aizkustinošs un mainīgs laiks mūsos, mācoties uzticēties gaismai un pieņemt tumsu.
- Skaistākie vārdi, ko kādam esi veltījis?
- Tie, noteikti, būs vārdi, ko veltīju savai sievai, pirms viņa tāda kļuva, proti, šie maģiskie: “Vai kļūsi par manu sievu?”.
- Miera osta?
- Mana miera osta ir manas mājas un klātbūtne sievai. Tikai tad pa īstam varam sajust kopā šo miera ostas sajūtu. Arī instruments, noteikti, ir mana miera osta, kas vienmēr pieņem jebkādu domu, ko uz tā spēlēju.
- Labākā rakstura īpašība?
- Pieņemu, ka esmu diezgan mērķtiecīgs un neesmu svārstīgs. Mani noteikti nevar iespaidot - ne mode, ne visādi roboti vai ēverģēlības.Zinu, kas ir melns un balts, un neviens man nevar iestāstīt, ka ir citādāk. Pieņemu arī, ka esmu diezgan empātisks un jūtu citu cilvēku laukumu.
- Iecienītākais deserts zem klajas debess?
- Mums ar sievu ir kopīgs gardums, ko paši esam daļēji izdomājuši, kas saucās “Napoleona sānsolis”, kas ir tāda Napoleona kūciņas agregātstāvokļa izjaukšana. To labprāt baudītu pie kāda ezera vai upes omulīgā namiņā.
- Lielākais atbalsts, kad rokas nolaižas?
- Liels atbalsts man ir sieva. Nepiederu pie vīriešiem, kas par visu runā un dalās savās emocijās, bet kad ir kaut kas par daudz, tad viņai to uzticu un viņa vienmēr spēj atrast spēka vārdus, kas tiešām palīdz iet tālāk un pieņemt jaunus izaicinājumus.
- Mīļākā dziesma?
- Noteikti mūzika, pie kuras pašreiz strādāju. Jaunas kompozīcijas, triviāli izsakoties ir kā tādas jaunas draudzenes, ar kurām gribas pavadīt laiku vēl un vēl un izsmelt no tām esenci un baudīt garu.
- Brīvdienu rīts?
- Droši vien ilgāk pagulēt, it īpaši, ja iepriekšējā vakarā bijis koncerts. Tad noteikti kāds labs vinila ieraksts fonā, lēnas brokastis kopā ar visu ģimeni, kāda laba pastaiga dabā ir tieši tas, ko vēlos.
- Vājība?
- Kādreiz varbūt par lielu ir melanholija, kas mēdz uznākt, bet mēģinu to balansēt sportā un dabā.
- Sapņu zeme?
- Es mēdzu sapņot vairāk tādās muzikālās līnijās un iracionālākos jautājumos. Man nav tādas zemes, uz kuru es neizturami vēlētos doties, ļoti labi jūtos šeit pat, Latvijā. Mana vājība gan ir Amerika, bet agrākos laikos, 50. un 60. gados. Tā droši vien arī būtu mana sapņu zeme. Es ticu, ka kādā no iepriekšējām dzīvēm, esmu jau tur bijis. Tikai pašreiz vēl mēģinu noskaidrot, ko esmu tur darī
- Vārds, kas visprecīzāk raksturo tevi?
- Kristaps Vanadziņš.
- Kas ir tas, kas liek acīm mirdzēt?
- Tas, noteikti, ir kaut kas izdevies uz skatuves, kā arī emocijas, ko saredzu cilvēkos. Tāpat arī sajūta, ka esi pieslēdzies muzikāli, kādai dievišķai plūsmai, kurā patiesībā jau atrodamies visu laiku, paši to nenojauzdami, bet tieši tajā momentā jau to sajūti, un tās sajūtas liek mirdzēt ne tikai acīm, bet arī dvēselei.
- No kā baidies?
- Es pieņemu, ka no neizdošanās, bet esmu iemācījies iet tālāk un nepalikt vienā vietā. Vēl viena lieta, kas mani satrauc: ir zaudēt cīņā ar ego.
- Persona, ar kuru dotos pat uz vientuļu salu?
- Tā noteikti būtu mana sieva. Ar viņas menedžera spējām, es domāju, vientuļa sala pārvērstos par visaugstāk novērtēto ceļojumu galamērķi.
- Rakstura īpašība, ko cilvēkos vērtē visaugstāk?
- Spēju redzēt un sajust Dievu. Godīgumu un uzticību. Lielu mērķtiecību un fanātismu.
- Kam dod priekšroku: cirkam vai dambretei?
- Ik pa laikam mūsu mājās notiek dambretes turnīri, pārsvarā man ar bērniem. Ja agrāk nespēju pārdzīvot zaudējumu, tad tagad skatos, ka zaudējums mani nekādi nespēj ietekmēt. Spēju priecāties par cita prieku. Man tas liek justies spēcīgam!
- Mācību priekšmets, kas skolas laikā sagādāja zobu sāpes?
- Nekad neesmu bijis īpaši spēcīgs eksaktās zinātnēs. Kad pamatskolas izlaidumā satiku savu matemātikas skolotāju uz skolas trepēm un viņai teicu, ka esmu izlēmis mācīties mūziku, viņa teica: tas, droši vien, ir labi tev! Pa šiem gadiem esmu sapratis, ka skatos dzīvē uz visu vairāk iracionāli, nekā reāli. Skatos uz lietu pēc būtības un sajūtas, nevis ko viņa man varētu dot. Pieņemu, ka mūziķim pārlieku liela eksaktā domāšana nepalīdz radīt.
- Cilvēks, kas iedvesmo jebkurā diennakts stundā?
- Noteikti kāds leģendārs mūziķis, kas savā spēlē un galvā, ir mainījis pasauli ar savu skaņu un būtību, piemēram, Džons Koltreins.
- Ideālais randiņš?
- Ar sievu Mežaparkā, pirmo reizi satiekoties.
- Iecienītākais dzēriens vasarā?
- Esmu diezgan liels kafijas fans un mana vasaras izvēle ir auksts dubultais espresso ar ledu un nedaudz piena.
- Kam dod priekšroku: saulrietam vai saullēktam?
- Saullēkts noteikti ir enerģētiski spēcīgāks par saulrietu. Es agrāk makšķerēju, tad devos dabā jau ap pieciem no rīta uz saullēktu. Tā brīvības un gaismas sajūta ir fantastiska.
- Iecienītā tradīcija?
- Jāņi un Vasarssvētki jeb Svētā gara nākšana ir ļoti skaistas tradīcijas. Cilvēks visu dzīvi, patiesībā, gaida sevī ienākam svēto garu, bet tur jau tas ir, un šis Dieva gars ved mūs cauri nebeidzamajai plūsmai arī pēc nāves. Apustuļu darbos var lasīt, ka Vasarsvētku dienā Kristus mācekļi bija kopā Jeruzalemē. “Un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stipra vēja pūsma, un piepildīja visu māju, kur tie sēdēja. Un viņiem parādījās mēles it kā no uguns, kas sadalījās un nolaidās uz ikviena no viņiem. Un visi tika Svētā Gara piepildīti un iesāka runāt dažādās valodās, kā Svētais Gars deva viņiem izrunāt. Bet Jeruzalemē dzīvoja jūdi, dievbijīgi vīri no visām tautām zem debess. Kad šī balss atskanēja, daudzi sanāca kopā un apjuka, jo ikviens dzirdēja tos runājam savā valodā. Mēs dzirdējām viņus mūsu valodās sludinām Dieva lielos darbus,” teikts Svētajos Rakstos.
- Mīļākā krāsa?
- Imants Ziedonis teiktu pelēkā, jo tā izceļ visas citas krāsas. Es teikšu tā, katrai krāsai ir sava vieta un nolūks dzīvē un dabā. Vai ziniet, ka pēc mācītāja mantijas krāsas baznīcā var noteikt kāds ir gadalaiks ārā? Vai tas nav skaisti?
- Kas vairāk garšo: salds vai sāļš?
- Pieņemu, ka man tas ir svaros gandrīz pa vidu. Ļoti izbaudu dažādas garšas un salikumus. Agrākos laikos bija arī cilvēki, kas uzskatīja, ka šokolādes konfektes ir apburtas un tām nepieskārās. Krievijā, gadsimtā, konfektes deva tikai vakaros, turkāt ārkārtīgi turīgās ģimenēs. Tā, ka varam uzskatīt, ka dzīvojam puslīdz labi!
- Kur būsi pēc 10 gadiem?
- Viens no maniem mīļākajiem rakstniekiem Antons Čehovs, teica, ka vīrietis ir tas, kam viņš tic. Es ļoti gribētu, pēc 10 gadiem, sekot šai tēzei un ticēt vēl vairāk. Pilnīgi viss ir iespējams dzīvē, par to esmu pārliecinājies vairākkārt. Mūsu visdrosmīgākie sapņi var būt reāli kādā dienā, tikai mums jābūt pārliecinātiem, ka tiešām to gribam, jo visdrosmīgākās iedomas kādreiz var nesaskanēt ar mūsu būtību patiesībā. Tāpēc izvēlamies uzmanīgi.
- 10 iecienītākās dziesmas, ko klausīties un klausīties?
Brad Mehldau - When it rains
Bill Evans - Two lonley people
Perry Como - It's imposible
Tony Bennett - The good life
Keith Jarrett - Answer me
Glen Gould - Goldberg variations
Tony Bennet and Bill Evans - When in Rome
John Coltrane - Dear Lord
Ray Charles - Don't let the sun catch you crying
Lennie Niehaus - Doe Eyes
