VARAM aptaujas vajadzētu iniciēt, nevis apspiest

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem vajadzēja nevis liegt iedzīvotāju aptaujas par administratīvi teritoriālo reformu, bet plānot un pasūtīt tās pašam sadarbībā ar pašvaldībām.

Skaidri aprēķināt un parādīt reformas ieguvumus ministrijas piedāvātajā teritoriālajā dalījumā, ar kuriem iepazīstināt iedzīvotājus, nevis draudēt pašvaldībām par iedzīvotāju viedokļa izzināšanu.

VARAM reformas sekmēšanai piegājusi tikai no centra, no spēka pozīcijām, kurām maz sakara gan ar demokrātiju, gan politisko taktiku. Pēc tam kad tā kategoriskā un agresīvā, bet ne juridiski pārliecinošā veidā liegusi Ikšķiles novadam rīkot iedzīvotāju viedokļu aptauju par iespējamo novada apvienošanu, maisam gals vaļā, zirņi ripo prom! Ikšķile no sava nodoma neatkāpsies, citastarp vēl nodemonstrēs, kā pašvaldības aptaujā var piedalīties arī virtuāli, ar e-parakstu. Arī citas vietvaras cita pēc citas dažādā veidā un formā grasās aptaujāt iedzīvotājus, un, jo vairāk VARAM pret to iebilst, jo vairāk pieaug aizdomas, ka ar reformu kaut kas nav kārtībā.

Protams, pašvaldību vadītāji aptauju rezultātus izmantos argumentu cīņās, kad nonāks līdz katra novada robežu zīmēšanai. Bet izskatās, ka VARAM un pašvaldību deputāti apriori pieņem, ka aptaujās iedzīvotāji neatbalstīs piedāvātās izmaiņas. Šāda pārliecība var būt divos gadījumos: ja nav saskatāmi reformas ieguvumi vai arī ja iedzīvotājus reformētāji tur par tik nesaprātīgiem, ka tie šos ieguvumus nespēs novērtēt, jo vietējā vara ar iedzīvotājiem var manipulēt pēc sirds patikas un vadāt savā pavadā kā aunu baru.

Jāpiekrīt VARAM, ka aptaujas jautājums «Vai Jūs esat par Ikšķiles novadu kā patstāvīgu Latvijas Republikas administratīvo teritoriju?» ir mulsinošs un pat tendenciozs, bet - kas liedza VARAM taktiski aizsteigties priekšā un izstrādāt un rekomendēt pašvaldībām savu «objektīvo» jautājuma formu ar pievienotiem paskaidrojumiem, ko reforma praktiski nozīmēs? Vai negatavība pamatot sazīmēto karti, saprotami un acīmredzami parādīt iedzīvotājiem reformas ieguvumus, kurus viņi baudīs? Kāpēc VARAM pieņem, ka cilvēki nespēs novērtēt acīmredzamus dzīves, pašvaldībā pieejamo pakalpojumu, infrastruktūras, uzņēmējdarbības vides un citus uzlabojumus, no kuriem viņi atteiksies tikai tāpēc, lai daži vietvalži nezaudētu krēslus? Vai varbūt šo ieguvumu tomēr nav? Un - varbūt vajadzēja sākt ar tiem, nevis ar kartes sagriešanu puzles gabaliņos?

Arī juridiskie VARAM argumenti aptauju liegšanai izskatās pagalam švaki, un jācer, ka tie paši juristi nebūs rakstījuši rīkojumu par Rīgas mēra Nila Ušakova atstādināšanu no amata. VARAM pauž, ka likums pašvaldībām ļauj organizēt, piemēram, publisko apspriešanu tikai par to autonomās kompetences jautājumiem, bet tas «neparedz domei tiesības rīkot aptauju, kas pēc savas formas atgādina iedzīvotāju piedalīšanos vēlēšanās vai vietējā referendumā un saistoša lēmuma pieņemšanā». Tāds kalambūrs sarakstīts, labi zinot, ka tādi «vietējie referendumi» nemaz nav likumdošanā paredzēti vai, pareizāk - iepriekšējā Saeimā pēdējā brīdī tika noairēti. Pēc tam kad jau padsmit gadus tika diskutēts par pašvaldību referendumiem un likumprojekts tika nodots no parlamenta uz parlamentu, 12. Saeimā tas beidzot nonāca līdz 3. lasījumam, tiesa, izrediģēts tā, ka no tā vairs būtu maza jēga, neļaujot referendumus rīkot par iedzīvotājiem būtiskiem jautājumiem. No sākotnējās likumprojekta versijas tika izņemts punkts par referendumu rīkošanu par pašvaldības teritorijas plānojumu un tā grozījumiem. Likuma pieņemšanu pēdējā brīdī apturēja tieši iepriekšējais VARAM, tagad zemkopības ministrs Kaspars Gerhards. Šo likumprojektu pārņēmusi 13. Saeima, bet nez vai kas prātīgs no tā sanāks, raugoties uz gaidāmo reformu un ministra nepatiku jau pret viedokļu aptaujām vien. Pašvaldības un arī ministrs labi zina, ka šīm aptaujām nav saistošs raksturs, tādēļ jocīgi izskatās dažādu tiesas spriedumu un likumu pievilkšana, lai liegtu minētās aptaujas. Tieši otrādi - var minēt Eiropas Vietējo pašvaldību hartas 5. pantu, kas liedz veikt pašvaldību teritoriju robežu izmaiņas «bez iepriekšējās konsultēšanās ar attiecīgo vietējo varu, pēc iespējas ar referenduma palīdzību, kur tas ir likumīgi atļauts». Vai atgādināt ministrijai 4. pantu, kas saka, ka «plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesā par jautājumiem, kas tieši attiecas uz vietējo varu, ar tām nepieciešams konsultēties, cik iespējams savlaicīgi un atbilstošā veidā»?

Dažādas iedzīvotāju aptaujas palaikam veic pašas ministrijas un to padotības iestādes. Šā gada sākumā tika veikta interesanta vairāku Latvijas Ziemeļvidzemes un Igaunijas dienvidaustrumu reģionu iedzīvotāju aptauja par viņu gatavību veidot kopīgu pārrobežu pašvaldību, sabiedrisko pakalpojumu pieejamību un to uzlabošanu pārrobežu sadarbības ietvaros. To gan nerosināja pašvaldības, bet Eiropas liberāļu un demokrātu grupas ALDE Eiroparlamenta deputāts, bet par ideju interesi izrādīja un prezentācijā piedalījās arī Pūces ekvivalents Igaunijā - valsts pārvaldes ministrs Janeks Meggi, kurš te neko nelikumīgu nesaskatīja, tieši otrādi, novērtēja iespēju šādi uzzināt, kas varētu uzlabot pierobežas iedzīvotāju dzīvi, un saprast, kas darāms vietējā un kas - valstu līmenī. Bet, ja reiz par likumiem, tad likums Par pašvaldībām prasa ievērot iedzīvotāju intereses, bet, lai to izdarītu, tās vispirms ir jāizzina, nevis vienkārši ministra vai koalīcijas intereses jāpasludina par iedzīvotāju interesēm.