Kārtējo reizi mūsu politiķi metušies pirmajās frontes līnijās stumt ASV prezidenta Donalda Trampa izmesto ideju par NATO valstu aizsardzības budžetu 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). It kā tas būtu tik vienkārši kā budžeta ailītē divnieku pārlabot par četrinieku!
Tas notiek laikā, kad tikai astoņas no 29 alianses dalībvalstīm izpilda 2% prasību, kad arī Latvija, atsakoties no virknes citu vajadzību, par diviem gadiem paātrināja 2% sasniegšanas plānu. Vēl tikai pirms diviem gadiem aizsardzības budžets bija vien 1,4%, pērn - jau 1,7, un šogad - jau prasītie 2% jeb 576,34 miljoni eiro - par 126,8 miljoniem vairāk nekā pērn.
Kādēļ Eiropas turīgākās valstis neatvēl aizsardzībai 2%, bet joprojām proporcionāli vairāk investē sociālajā drošībā, labklājībā?
Ja paraugāmies uz to valstu sarakstu, kas pašlaik izpilda 2% aizsardzības budžeta prasību, redzam, ka bez ASV, kas ir militārā lielvara, Lielbritānijas, kas ir viena no alianses līderēm, pārējās valstis nav tās turīgākās. Grieķija, Igaunija, Polija, Latvija, Lietuva, Rumānija. Kādēļ? Jā, Baltijas valstīm, Polijai Krievijas tuvums un svina garša... Vai mums mazāk vajag citām vajadzībām, infrastruktūrai, labklājībai, kura ir vēl tālu no to valstu līmeņa, kuras joprojām sociālajā drošībā investē proporcionāli vairāk nekā mēs? Varbūt tādēļ, ka citas valstis spēj gudrāk veidot savu ekonomisko, finanšu politiku, diplomātiju, lai potenciālā apdraudējuma radītājus atturētu no uzbrukuma tām? Protams, NATO ir kolektīvās aizsardzības sistēma un tā paģēr arī kolektīvu ieguldījumu, kolektīvu atbildību. Tādēļ arī ir 2014. gada vienošanās par 2% sasniegšanu, kas nāk pamazām. Iespējams, ka tieši 2% straujāka sasniegšana bija viens no Trampa mērķiem blakus varbūt lielākam pasūtījumam ASV militārajai rūpniecībai, runājot par 4%, kas, pēc ekspertu domām,t tuvākajā laikā ir nereāli. Turklāt dīvaini, ka, izmetis šādu prasību, lai, citastarp, ar lielāku budžetu preventīvi atturētu Krievijas agresiju, Tramps uzreiz aizsteidzās tikties ar Vladimiru Putinu.
Kamēr lielās ES valstis, Francija, Vācija, skaidri pasaka: paliekam pie 2%, mūsējie, Vienotība, gatavi palielināt aizsardzības budžetu līdz 2,5%, Nacionālā apvienība - līdz 3%, pēc partiju skeptiskajiem izteikumiem par atkārtotu ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā uz otro termiņu Raimonds Vējonis parādījis stāju, sakot, ka aizsardzības un tieslietu jomu sakārtošana ir aktuālāka nekā spriedelēšana par kandidēšanu uz otro termiņu. Pārliecinātāks par savām pozīcijām jūtas ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, kurš ar interesi vērojot šo «vairāksolīšanu». ZZS aizsardzības budžetu nesamazinās, bet par tā palielināšanu spriedīšot atkarībā no konkrētām vajadzībām un iespējām.
Neapšaubāmi, valsts drošība, aizsardzība ir būtiska, tostarp tā ir arī ekonomikas izaugsmes faktors. Tāpēc ir pievilcīgi piedalīties šajā vairāksolīšanā. Bet ne tik pievilcīgi ir pateikt, kur dabūt naudu aizsardzības budžeta palielināšanai par simtiem miljonu - to nedzird. Paaugstināt nodokļus laikā, kad jau tā palielināts gan akcīzes nodoklis, gan iedzīvotājiem un uzņēmējiem uzkrauti tādi nesaprotami nodokļi kā OIK un citi, kad algas nodokļa nepaceļamība tiek minēta kā būtiskākais faktors daļas ienākumu slēpšanai, biznesa pārcelšanai uz Igauniju vai dažādu nodokļu optimizācijas shēmu izmantošanai. Noņems veselības aprūpei, kas jau faktiski kļuvusi par maksas medicīnu, ar rindām pie speciālistiem mēnešu garumā, kurā nelielo algu dēļ hroniski trūkst ārstu, kas devušies peļņā uz ārvalstīm? Turpināt ļaut mirt slimniekiem tikai tādēļ, ka viņu ārstēšanu nevaram atļauties? Varbūt turpinām mērdēt mūsu augstāko izglītību un zinātni, kam finansējums, salīdzinot ar ES un OECD valstīm, jau gadiem ir smieklīgi zems? Un turpinām gausties par mūsu augstskolu zemajiem starptautiskajiem reitingiem, pat jauno ES valstu vidū, kur mūsējos iegāž pamatā tieši nepietiekami finansētā zinātnes sadaļa, bet politiķi turpina bārstīt frāzes par to, ka mūsu bagātība, galvenais resurss ir labi izglītoti cilvēki. Varbūt noņemt pensijām? Tāpat ar tām daudzi nevar izdzīvot. Mūsu apmēram 12% no IKP kopumā sociālajai aizsardzībai hroniski ir zemāks rādītājs nekā vidēji ES valstīs. Daudz naudas noēd ceļi. It kā otrādi - šīs pašas koalīcijas un opozīcijas partijas solīja atjaunot Autoceļu fondu un būtiski palielināt finansējumu ceļiem, lai sakārtotu arī reģionālās nozīmes ceļus. Hei, bet varbūt samazināt valsts pārvaldi, birokrātiju, jā, arī Saeimas deputātu skaitu?
2017. gada decembrī veiktā SKDS aptauja labi atspoguļo iedzīvotāju prioritātes. Puse respondentu kā nozari, kurai visupirms vajadzētu piešķirt papildu līdzekļus, minēja veselības aprūpi. 34-35% prioritāra šķiet nodarbinātības veicināšana, izglītības līmeņa celšana, sociālā drošība, tajā skaitā pensijas, vairāk nekā piektdaļai - demogrāfija, ceļi, transports, reģionu attīstība (20%), un tikai 10% norādīja, ka jāpalielina finansējums bruņotajiem spēkiem un valsts ārējai aizsardzībai. Vai cilvēki nesaprot, ka minētās prioritātes iespējams nodrošināt tikai tad, ja valstī ir miers? Domājams, saprot gan, tāpat kā to, ka, palielinot finansējumu pat līdz 10% no IKP, mēs tik un tā nebūsim militāra lielvalsts un tik un tā nespēsim paši sevi pilnībā aizsargāt. Salīdzinoši Krievijas militārie tēriņi ir vairāk nekā sešdesmit miljardi eiro. Jānodrošina tik, cik kolektīvi vienojas NATO, jāiegulda prioritārajās militārās un kiberdrošības lietās, vienlaikus veidojot arī cita veida atturēšanas politiku, ne tikai militāru, bet nav vieglu roku jāmētā solījumi, kurus nezina, kā izpildīt. Tikai tāpēc, ka ASV - «mūsu stratēģiskais partneris» - teica?
