Ja Latvijai nāktos ieguldīt aizsardzībā 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tas būtu vairāk nekā viens miljards eiro. Grandioza summa, kuras apgūšana radītu milzu problēmas.
Latvijas politiķi ar piesardzīgu diplomātiju vērtē ASV prezidenta Donalda Trampa negaidīto pieprasījumu NATO Eiropas partneriem - izpildīt 2% saistības un tad tās palielināt līdz 4%. Jā, ieguldīt aizsardzībā vajag, vēl un vēl vajag. Tomēr miljardu eiro no Latvijas budžeta atvēlēt aizsardzībai viņi negrasās. Nav nepieciešams. Vakar, televīzijā komentējot Baltā nama saimnieka pārmetumus pārējiem alianses dalībniekiem, premjers Māris Kučinskis sacīja, ka tie uz Latviju absolūti neattiecas. Ja aizsardzības infrastruktūrai un sabiedroto uzņemšanai būtu nepieciešami kādi jauni ieguldījumi, tie tiktu vērtēti individuāli, nevis tiecoties sasniegt kādu konkrētu procentu no IKP. Arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis spriež, ka 4% diez vai būtu jāatvēl, taču arī pie 2% neesot nepieciešamības apstāties.
Ilgais ceļš līdz 2%
Jāatgādina, šis ir pirmais gads, kad Latvija aizsardzībā iegulda 2%, un ceļš uz tiem bija ļoti ilgs.
Iepriekšējos gados militārais budžets tika tērēts visam kam, tikai ne aizsardzībai. Par militāro naudu tika būvētas pašvaldību sporta zāles, celti pieminekļi, finansēti mazpazīstami sporta veidi un putnu pētnieku vaļasprieki. Turklāt tas viss turpinājās arī pēc 2004. gada, kad Latvija jau bija iestājusies NATO. Problēmas gan laika gaitā radīja apņemšanās tērēt aizsardzībai 2% no IKP, un politiķi pat apsvēra iespēju iekļaut robežsardzi armijas sastāvā - apvienot divus nabagus, lai formāli sasniegtu prasīto ciparu un piemuļķotu partnerus. Tā bija toreizējā finanšu ministra Jāņa Reira ideja. Bet tad nāca Krievijas iebrukums Ukrainā, un valsts attieksme pret aizsardzību radikāli mainījās. Naudas armijai tagad ir tik daudz kā nekad agrāk. Tiek iepirkts bruņojums, būvētas bāzes, maksātas konkurētspējīgas algas.
Izteiktie un atsauktie draudi
Ja atbilstoši prezidenta D. Trampa vīzijai šie izdevumi tiktu dubultoti - tādu summu pat gribot pie lēnīgās militāro iepirkumu sistēmas nebūtu vienkārši iztērēt. Rēķinot pagājušā gada faktiskajās cenās, tie būtu 1 074 263 960 eiro. Vairāk nekā miljards.
Tomēr patiesās D. Trampa rūpes nav Latvijas vai kādas citas partnervalsts budžeta struktūra un militārās spējas. Arī vakar NATO samitā it kā izskanējušie un pēc tam atkal atsauktie draudi par Amerikas izstāšanos no alianses nav nopietni ņemami vērā, jo ASV Senāts dienu iepriekš ar speciālu rezolūciju pavēstījis, ka nekur projām Amerika neies. Šajā dokumentā NATO tiek nosaukta par «vissvarīgāko un kritisko drošības saikni starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropu». Turklāt zīmīgi, ka atbalsta rezolūciju Senāts pieņēma ar 97 balsīm no simta. Tātad arī paša D. Trampa partijā viņa paramilitārie Eiropas manevri netiek atbalstīti.
Cits karš
Patiesībā šis ir pavisam cits karš. Kā Neatkarīgajai sacīja militārais analītiķis atvaļinātais kapteinis Mārtiņš Vērdiņš: «Amerikai ir tirdzniecības karš gan ar Ķīnu, gan ar Eiropu, un tajā velk iekšā NATO.» Izrāde samitā un vairākkārtēji pārmetumi Vācijai ir veltījums arī Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, ar ko jaunnedēļ ASV prezidentam paredzēta tikšanās. Militāristi par sliktu zīmi uzskatītu personāliju maiņu Pentagonā, taču Džeimss Matiss joprojām ir Savienoto Valstu aizsardzības ministrs. Tātad prezidenta D. Trampa radikālās runas vēl nenozīmē radikālas izmaiņas ASV aizsardzības politikā. Viņš pats gan ar sevi šķiet ļoti apmierināts un vakar preses konferencē paziņoja, ka «NATO alianse ir daudz spēcīgāka nekā pirms divām dienām». Aizsardzības izdevumi tagad augšot līdz iepriekš nekad nepieredzētam līmenim.
NATO dalībvalstis samitā vienojušās līdz 2024. gadam aizsardzībai atvēlēt vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta. Pašlaik dalībvalstu kopējais ieguldījums, neskaitot ASV artavu, ir 1,45%.
Savukārt ASV iegulda 3,57% no sava iekšzemes kopprodukta, un D. Tramps jau daudzkārt ir teicis, ka tas nav godīgi. Arī vakar - vairākas reizes.
