Moris savu padarījis
Pēc spožā pieteikuma politikā un fenomenāliem reitingiem vēl pirms partijas Jaunais laiks dibināšanas Einars Repše diezgan strauji pikēja lejup. Sākotnēji Repše prasīja miljonu par savu darbošanos politikā.
Tagad, izskatās, paša partija gatava piemaksāt, lai viņš tajā tik aktīvi nerosītos.
Lai gan Repšem tradicionāli bijis kvēlu fanu pulciņš, viņš kopš nonākšanas pie varas bijis viens no nemīlētākajiem politiķiem. Repšem bija viens no zemākajiem vai pat zemākais reitings starp valdības locekļiem un citiem ietekmīgiem politiķiem gan viņa paša savulaik vadītajā valdībā, gan Induļa Emša (ZZS), gan Aigara Kalvīša (TP) valdībās. Citādi tas nav arī tagad – pēdējie, pērnā gada otrajā pusē publiski pieejamie SKDS reitingi nepielūdzami uzrāda Repšem zemāko reitingu – mīnus 46,1 procentpunkts – vēl zem tautpartijieša Mareka Segliņa, Pirmā Aināra Šlesera. Repšes līdzgaitnieka Dana Titava izslēgšana no JL liek jautāt, vai kādreizējā viena cilvēka – Repšes – partija grib atkratīties no sava tagadējā "enkura"?
Neapšaubāms līderis, partijas vadītājs ar teju simtprocentīgu atbalstu pamazām tika bīdīts malā. 2007. gadā, kā pasniedzot ordeni pirms sūtīšanas pensijā, tika izveidota jauna JL institūcija – dome, ko vadīt uzticēja no partijas vadības noņemtajam Repšem, bet arī to viņam vēlāk atņēma. Savukārt finanšu ministra amats ir labs fons, uz kura izcelties "labajiem" JL politiķiem, jo īpaši premjeram Valdim Dombrovskim, no kura līdzīgi kā no ekonomikas ministra Arta Kampara publiski nākuši ārā pretēji viedokļi būtiskos ekonomiskos, nodokļu jautājumos. Labi, partijas disciplīna JL nekad nav bijusi stiprā puse, bet te jautājums nav tikai par disciplīnu. Autoritāte ir apšaubīta un kritusi.
Jābūt naivam, lai noticētu publiskajiem argumentiem par Titava izslēgšanas iemesliem – partijas disciplīnas pārkāpumiem saistībā ar izrunāšanos medijos, kuros viņš par partiju ne slikta vārda nav teicis. Versijas klīst dažādas, pēkšņā rīcība kongresa prologā un tai sekojošie partijas vadības uz ausīm kārtie makaroni atstājuši plašas telpas spekulācijām. Skelets skapī ir ieslēgts. Kamēr tas skapī, to var aprunāt, bet, arī izvilkts ārā, tas varētu nobiedēt ne tikai bērnus, bet arī kādus balsstiesīgā vecuma pilsoņus.
Iespējams, Repše vēl nav aptvēris realitāti, kur ir piezemējies vai piezemēts, par ko runā arī viņa izbrīns, ka JL valde "savu no tiesiskā un ētiskā viedokļa neattaisnojamo lēmumu" par Titava izslēgšanu pieņēma, neskatoties uz viņa iebildumiem un "kategoriskajiem protestiem". Repšes brīdinājums, ka ar to no partijas faktiski izslēgts arī viņš, netika sadzirdēts, un piedāvātā iespēja jaunajai valdei labot situāciju netika izmantota. Tā vietā bira saldi vārdi par to, cik Repše vajadzīgs partijai. Varbūt JL no savām rindām patiesībā gribēja izslēgt nevis Titavu, bet Repši, pret kuru tik atklāti roka necēlās? Bet varbūt atbilde meklējama Mārča Bendika vēl pērnajā novembrī intervijā Neatkarīgajai paustajā: "JL sašķelšanas galvenais instruments bija Sarmītes Ēlertes klaji negatīvā attieksme pret Repši kā šīs partijas vadītāju. Šīs partijas sašķelšanas galvenais instruments bija tālaika laikraksta Diena pozīcija, kas ļoti subjektīviski vērsās pret Repši kā partijas priekšsēdētāju. Tad Ēlerte nez no kurienes atvilka Sandru Kalnieti, un Dienas pirmajās lapās parādījās tādas publikācijas: Repšes reitings katastrofāli krītas utt."
Ja ticam, ka Repše nekādus demaršus no finanšu ministra amata netaisīs, pat, ja viņš neizstājas no partijas, būtībā valdība palikusi ar vienu bezpartejisko ministru. Jo grūti iedomāties, kā pēc paša izteikumiem par savu faktisko izslēgšanu, JL sperto soli "pretim represiju partijai un valstij" un tā salīdzināšanas pat ar totalitāro režīmu masveida slepkavībām Repše JL vēl varētu aktīvi darboties. Jo īpaši ņemot vērā Repšes talantu apvainoties un norobežoties, turklāt uz ilgu laiku, ko viņš spilgti demonstrējis līdz šim gan attieksmē pret politiķiem, gan medijiem.
Būtībā gan JL pārstāvji, gan citi politiķi par Repši jau izsakās kā par aizgājēju – tikai labu vai neko, lai gan vēl nesen neslēpa domstarpības vai ironiskas piezīmes gan par uzvedības un psiholoģiskajām īpatnībām, gan viņa vadītās Finanšu ministrijas darbību, bet īpaši tuva tēma, par ko pasmīkņāt gan partijas kolēģiem, gan konkurentiem, bija Repšes svītrainais uzvalks. Interesanti, ka "pateikties" Repšem jau JL kongresā paspēja partijas vadītāja Solvita Āboltiņa, bet to darīt aicināja arī ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, sakot, ka partneriem vajadzētu "pateikties Repšem no tribīnes par to darbu, ko viņš izdarījis sarunās ar Starptautisko valūtas fondu". Arī citi politiķi pēkšņi steidza bārstīt komplimentus. Politiskie konkurenti gan nav ieinteresēti Repšes aiziešanā, jo, kamēr viņi var kritizēt nepopulāro Repši, viņi vienlaikus var kritizēt arī JL un Vienotības vārdā dēvēto apvienību.
Iespējams gan, ka Repšes reitings tuvākajā laikā varētu pakāpties, jo pēkšņi Repše no mocītāja kļuvis par mocekli, par upuri, a la Loskutovs 2. Tiesa, līdzjūtībā sakņots atbalsts nav ilgtermiņā noturīgs un krīzes laikā vēlētāju balsis nesošs, ko pierādīja arī Alekseja Loskutova izgāšanās Rīgas domes vēlēšanās. Neraugoties uz to, Vienotības listē Latgalē Loskutovam jau rezervēts pirmais numurs, kamēr Repšem nevienā no apgabaliem līdera pozīcijas nav atvēlētas.
Nu ko, moris savu padarījis, moris var iet mājās!