Sirmgalvji uz līdztekām

Sporta, speciālo un pirmsskolas izglītības iestāžu skolotāji pamatoti pacēluši jautājumu par priekšlaicīgas pensionēšanās iespējām, kamēr Finanšu ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) dejo ap «fiskālo telpu».

Jau pavasarī ideju par izdienas pensiju piešķiršanu šiem pedagogiem konceptuāli atbalstīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, kam vēlāk sekoja arī Izglītības komisija. Ja šodien redzam baudām pensiju un piehaltūrējam celtniecībā vai apsardzē pat 40–45 gadus vecus brašuļus, bijušos policistus, iekšlietu struktūru darbiniekus, tad piedāvājums sporta, speciālo skolu skolotājiem un pirmsskolas pedagogiem pensionēties ir vien pāris gadus agrāk – no 60 gadu vecuma ar 30 gadu pedagoģisko stāžu. Protams, sporta skolotājam nevajag kā balerīnai, kas var pensionēties jau 35 gadu vecumā, savos vairāk nekā 60 gados griezt piruetes, celt kājas līdz ausīm un saglabāt nevainojamu figūru. Var jau sporta pedagogs vien vadīt procesu, nedemonstrējot pats lēcienu pār zirgu, nespēlējot kopā ar bērniem bumbu vai neskrienot grupas priekšgalā līdzi krosiņus. Ir gan arī tādi 65 gadus veci sporta pedagogi, kas arī to vēl varētu izdarīt, kas ir ņiprāki nekā viens otrs 40 gadu vecs biroja klerks. Un ļoti iespējams, ka daudzi no viņiem nemaz negribēs izmantot agrākas pensionēšanās iespēju, jo gribēs dzīvot aktīvu dzīvi un pildīt savu misiju līdz pēdējam. Bet ne visi, un tiem, kas sevī vairs nejūt šo sparu, kam prasības pret sevi ir augstākas nekā varēšana, jādod šī iespēja. Turklāt, valstī pastāvīgi samazinoties skolēnu un skolās klašu komplektu skaitam, daudzviet sporta pedagogiem nesalasās slodze, tādējādi priekšlaicīga pensionēšanās kaut nedaudz pavērtu iespējas skolās palikt vai ienākt jauniem pedagogiem, vismaz nedaudz atjaunināt novecojošo pedagogu sastāvu un vienlaikus amortizētu problēmas, kas saistās ar gaidāmo izglītības tīkla reformu. Arī bērniem, lielākoties, labāk patīk jauni, radoši pedagogi, kas darbojas kopā ar viņiem, lai arī, protams, senioru pieredze dažkārt ir vērtīgāka nekā jaunuļu spars. Bet ir jābūt izvēlei! IZM pārstāvji, Finanšu ministrijas «fiskālās telpas» kalkulētāju iedvesmoti, teic – sporta pedagogi var taču pārkvalificēties, piemēram, par bioloģijas, ķīmijas vai darbmācības skolotājiem! Pat, ja arī studiju laikā ir apgūta anatomija un bioķīmija (kas nav gluži tas pats kas bioloģija vai ķīmija), tas nenozīmē, ka pēc 35 gadiem darba sporta zālē pedagogs var kvalitatīvi pasniegt šos priekšmetus un peldēt šajās zināšanās kā ūdenī. Kaut kā jau var, un acīmredzot IZM ar to pietiek. Tas, lai bērni saņemtu maksimāli labāko izglītības kvalitāti, nav prioritāri. Prioritāri ir iekļauties FM nospraustajā «fiskālajā telpā». Nozare lēš, ka nākamgad priekšlaicīgi pensionēties varētu gribēt 10% jeb 15 sporta skolotāji, kam būtu nepieciešami 73 000 eiro. Par ko ir runa? Jo īpaši, ja briest skolu tīkla reforma ar pedagogu skaita samazināšanu! Vienlaikus jāatceras, ka bezdarbs Latvijā ir ap 9% un skola nereti ir viena no nedaudzajām iestādēm, kas izglītotiem cilvēkiem laukos piedāvā darba vietas un spēj jaunās ģimenes tur noturēt. Sabiedrības novecošanās problēmu tie pārdesmit sporta un speciālo izglītības iestāžu pedagogi neatrisinās. Turklāt šis būtu īstais laiks reizē ar pedagogu algu reformu sistēmiski skatīt arī šo jautājumu. Pēc ilgākas tirdīšanas un tielēšanās pedagogu arodbiedrības un IZM izlīgšanas komisijā pirmsstreika gaisotnē IZM beidzot gan piekritusi šai arodbiedrības prasībai, bet likums Saeimā vēl nav pieņemts un vēl nevar teikt hop!.

Krietni agrākas pensionēšanās iespējas bez pārkvalificēšanās prasībām ir, piemēram, tiesnešiem, prokuroriem, KNAB, Satversmes aizsardzības biroja darbiniekiem, diplomātiem, ugunsdzēsējiem, karavīriem, policistiem, aktieriem, dzelzceļa, avio, sabiedriskā transporta vadītājiem u. c. Arī viņi teorētiski varētu pārkvalificēties. Daļai no viņiem agrākas pensionēšanās nepieciešamība pamatota ar izdegšanas sindromu, kādēļ politiskajos gaiteņos tālāk tikuši vēl arī ātrās palīdzības darbinieki. Šis pats sindroms ne mazāk izplatīts ir arī skolās strādājošajiem, jo īpaši speciālajās, kur darbs ar bērniem ar īpašām vajadzībām nav no psiholoģiski vieglākajiem. Atkal kādi, kam izdevies veiksmīgāk nolobēt savas intereses politikā, ir vienlīdzīgāki par citiem!