Latvijas tēls pret politikas ķēķi

Aizvadītajā nedēļā mūsu amatpersonas gozējās saulītē, rokojās ar Eiropas un Austrumeiropas valstu līderiem Austrumeiropas partnerības samitā, tauta priecājās par jaunās dziedātājas Aminatas 6. vietu Eirovīzijā, ko uztvērām teju kā uzvaru. Latvijas tēls tika spodrināts un pasaulē nests. Bet, raugoties uz Latvijas politikas, jo īpaši Valsts prezidenta vēlēšanu, ķēķi, jājautā – kāda jēga šādam tēlam, ja iekšpusē trūdi? Gribam spīdēt ar vairāk nekā simts miljonu eiro (pēc Valsts kontroles aplēsēm, pat 112 miljonu) dārgu prezidentūru ES, bet savā iekšējā sakārtotībā un politiskajā kultūrā netiekam līdzi tam, kādi paši gribam izrādīties uz āru.

Politiķi kā panākumu mums cenšas ietirgot faktu, ka uz Austrumu partnerības samitu ieradās 750 žurnālistu, ka valstis pārstāvētas augstā politiskajā līmenī, ka Austrumu partnerības projekts tiks turpināts. Mazāk – par būtību, saturu, deklarācijā iekļautajiem secinājumiem, ar ko valdības vadītāja Laimdota Straujuma esot apmierināta. Vienlaikus tādi mediji kā The New York Times, ironizējot par pašapmierināto standartfrāzēm, raksta, ka samitu par sekmīgu dēvētu tāpēc vien, ka līderi spēj stāvēt taisni, bet būtībā tas izgāzies Krievijas spiediena uz Ukrainu un piecām citām Austrumu partnerības valstīm dēļ, lai tās atteiktos no virzības uz Rietumiem. Mūsu politiķi samitu uzskatīja par vienu no galvenajiem prezidentūras pasākumiem, tādēļ būtu apkaunojoši atzīt tā neizdošanos, kas lieku reizi uzjundītu jautājumu par prezidentūras lielo izmaksu lietderību, par kuru jau savas šaubas izteikusi Valsts kontrole, secinot, ka prezidentūras budžets iestādēs nereti izmantots iespējai padzīvot zaļi, bet KNAB sācis pārbaudi par aizdomīgi dārgu prezidentūras mājaslapu.

Tieši ar Latvijas prezidentūru savulaik tika saistītas Valsts prezidenta vēlēšanas, spekulējot, ka arī premjera krēsls tiks ierauts koalīcijas partiju amatu sadales tirgū. Premjeres Straujumas pēdējā laika apņēmība turpināt vadīt valdību liek domāt, ka Centrāltirgus adrese pašlaik ir Jēkaba iela 11. Ideālistiskās sabiedriskās diskusijas par to, ar kādām personības kvalitātēm un prasmēm apveltītam jābūt Valsts prezidentam, koalīcijas runas par kopīgu prezidenta amata kandidātu kārtējo reizi ir kaķim zem astes. Atkal viss norisinās partiju tirgus līmenī. Desmit dienas pirms prezidenta vēlēšanām oficiāli ir četri amata kandidāti – divi opozīcijas (Mārtiņš Bondars un Sergejs Dolgopolovs) un divi pozīcijas (Raimonds Vējonis un Egils Levits). Pirmajā kārtā nevienam ievēlēšana nespīd, arī pēc pirmā, mazākā balsu saņēmēja, visticamāk, Mārtiņa Bondara, atkrišanas. Lielāka intriga varētu iestāties nākamajā kārtā – pagaidu aplēses liecina, ka līdzīgs balsu skaits varētu būt gan Dolgopolovam, ja par viņu tiešām nobalso visi 24 Saskaņas frakcijas deputāti (vēl jau praksē lietots instruments ir kāda deputāta saslimšana vai neierašanās uz Saeimas plenārsēdi kāda cita iemesla dēļ), un nacionāļu virzītajam Levitam, kuram ir 17 NA balsis, viena Sudrabas partijas deputāta Ringolda Baloža balss un plus, mīnus sešas Vienotības deputātu balsis, ja pieņemam, ka Reģionu apvienība un No sirds Latvijai nākamajās vēlēšanu kārtās nepiedalās. Iespējams, ka par Levitu nobalso vēl kāds Vienotības deputāts, kas pagaidām vēl nav atklājis savu izvēli, nav garantijas arī, ka visi ZZS deputāti nobalso par zaļo Vējoni, attiecīgi pēdējā kārtā varētu iesoļot Levits un Vējonis. Partijas jau šādas kalkulācijas ir veikušas un pēdējai kārtai sagatavojušās – domājams, ka tām rezultāts jau ir zināms, bet sabiedrībai tiks pasniegts kā pārsteigums. Ja citkārt lēmumu pieņemšana ar opozīcijas balsīm tiek pasniegta teju kā inficēšanās ar vīrusu, tad tagad Vienotības līdere Solvita Āboltiņa to pagriezusi otrādi, sakot, ka opozīcijas balsis būtu laba lieta, jo prezidentam jāpārstāv visa sabiedrība, un, «iespējams, Valsts prezidents tiks ievēlēts ar opozīcijas balsīm», intervijā Latvijas Avīzei augsni sēklai, kura, iespējams, jau ir iemesta, sagatavo Āboltiņa. Ja notiks pēc viņas prāta, tad jau nākamnedēļ par Valsts prezidentu kļūs Vienotībai pietuvinātais ZZS pārstāvošais Vējonis. Ja Latvijas politikā joprojām lielāka ietekme ir pilsonim ar Tautas partijas biedra karti nr. 270, tad vēlēšanu otrajā kārtā, visticamāk, tiks ievēlēts pašreizējais Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš, ja vīram ar hūti – tad, iespējams, atkal parādīsies Uldis Sesks. Bet varbūt kārtis atkal tiks pārjauktas. Diemžēl šī nav mūsu, sabiedrības, vēlētāju cīņa, šī ir Andra, Solvitas un Aivara cīņa. Ne par Latvijas tēlu.