Rīgas samits: daļa Austrumu partneru paliek vīlušies
Pagājušonedēļ Rīgā notikušā Eiropas Savienības Austrumu partnerības samita dalībnieki šo tikšanos nosaukuši par veiksmīgu, tomēr starptautiskās ziņu aģentūras uzsver, ka ES nav nekā daudz ko piedāvāt sešām bijušās PSRS valstīm, trīs no kurām vēlētos iestāties savienībā, un pat kopējās deklarācijas izstrādāšana ritējusi kā pa celmiem.
Turklāt oficiālā darba kārtība palikusi kuluāros notikušo sarunu par Grexit un Brexit (tātad Grieķijas iespējamo izstāšanos no eirozonas un Lielbritānijas iespējamo aiziešanu no ES) ēnā.
Kā norāda Reuters, samita būtību ļoti precīzi atklājis Francijas prezidents Fransuā Olands, paziņojot: «Mums nevajadzētu pārvērst šo Austrumu partnerību vēl vienā konfliktā ar Krieviju.» Apzinoties, ka gan Ukraina, gan Moldova, gan Gruzija, kuras izteikušas vēlmi pievienoties ES, joprojām atrodas Krievijas interešu zonā, Brisele ne tikai nav devusi tām solījumus par pievienošanās iespējamību, bet pat diezgan nenoteikti runājusi par iespējamu bezvīzu režīma ieviešanu Gruzijas un Ukrainas pilsoņiem. Moldovas pilsoņiem jau vairākus gadus iespējas ceļot uz ES valstīm neapgrūtina vīzu nepieciešamība.
«Neraugoties uz dažu ES līderu, galvenokārt Austrumeiropas pārstāvju, simpātijām un mudinājumiem precīzāk definēt apņemšanās, kas ļautu uz Rietumiem orientētajām valstīm pievienoties savienībai, ES lielvaras cenšas izvairīties gan no Krievijas prezidenta Vladimira Putina provocēšanas, gan no nastas, kas gultos uz ES, ja tajā uzņemtu jaunus nabadzīgus un nestabilus biedrus,» raksta Reuters, piebilstot, ka visa samita laikā bijusi jūtama «skatīšanās pār plecu» Krievijas virzienā. Vēl asāki izteikumi lasāmi ziņu aģentūras Bloomberg rakstā ar apakšvirsrakstu ES ciniskais Austrumeiropas izmantošanas plāns – tajā norādīts, ka Briselei nav nekāda konkrēta piedāvājuma un gan Ukraina, gan Gruzija, gan Moldova palikušas vīlušās. Bloomberg atgādina, ka Ukrainas prezidents Petro Porošenko saviem vēlētājiem martā stāstījis – Rīgas samita laikā plānots Ukrainas pilsoņiem piešķirt bezvīzu režīmu. Taču jau pirms vairākām nedēļām P. Porošenko krietni klusāk nācies atzīt, ka tas tomēr nenotiks – Eiropas Komisija secinājusi, ka Ukraina šādam solim nav gatava. No Ukrainas, tāpat kā Gruzijas, tiek prasīta vairāku reformu veikšana un robežu pārvaldības uzlabošana (zinot par karadarbību Austrumukrainā un to, ka pēc 2008. gada konflikta Gruzijai ir atņemta Abhāzija un Dienvidosetija, šī prasība izklausās ļoti divdomīgi), kā arī ES atbilstošu personu identificējošu dokumentu un pasu sistēmas ieviešana. EK prezidents Žans Klods Junkers izteicies, ka pie jautājuma par bezvīzu režīmu būšot iespējams atgriezties nākamgad – protams, ja abas valstis izpildīs savus mājasdarbus.
Tiesa, Ukrainai no samita tomēr ir arī kāds reāls ieguvums – piektdien tika parakstīta vienošanās, kas šai valstij ļaus saņemt 1,8 miljardus eiro lielu aizdevumu no ES. AP norāda, ka šī finansiālā palīdzība ir ļoti nozīmīga, lai glābtu Ukrainas ekonomiku, kurai pēc karadarbības sākšanās rūpnieciski attīstītajos valsts austrumos jau ir strukturālas problēmas. Tuvāko desmit gadu laikā ES apņēmusies piešķirt arī 200 miljonus eiro mazā un vidējā biznesa atbalstam Ukrainā, Gruzijā un Moldovā. Zināms gandarījums P. Porošenko ir arī par to, ka 13 lappušu garajā samita noslēguma deklarācijā, lai gan vienā teikumā, bet tomēr nosodīta Krievijas veiktā Krimas aneksija. Par to, lai šis teikums paliktu deklarācijā, nācies krietni pastīvēties ar Baltkrievijas un Armēnijas delegātiem – kā zināms, šīs valstis ir Krievijas inspirētā ekonomiskā bloka jeb Eirāzijas savienības dalībvalstis.
Tomēr F. Olanda pieminētais nodoms lieki nekaitināt Krieviju nav vainagojies ar panākumiem. Samita dienās kaimiņvalsts mediji regulāri uzsvēra, ka ES atkal iejaucas notiekošajā valstīs, kur, pēc Kremļa domām, drīkst iejaukties tikai Krievija – neslēpti tika atgādināts arī tas, ka savulaik līdzīgi sākās konflikts Ukrainā. Jau pēc samita noslēguma Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Ribakovs sarunā ar Reuters norādījis, ka Brisele kārtējo reizi pieļāvusi kļūdu, mēģinot nostādīt bijušās PSRS republikas izdomātas izvēles priekšā – vai tās ir ar Rietumiem, vai Krieviju, norāda Reuters.