Pēkšņā atbildība un pēdējo līniju izplēnēšana

Premjera Valda Dombrovska intervijas un citas izpausmes vēl pāris stundas pirms paziņojuma par demisiju neliecināja par šādu viņa nodomu un brīvprātīgu izvēli, lai arī V. Dombrovskis apgalvo, ka šādu lēmumu pieņēmis pats.

Varbūt ar laiku noskaidrosies kas vairāk, kas notika Melngalvju nama kabinetā, kur tikās Valsts prezidents Andris Bērziņš ar V. Dombrovski, bet pēc tikšanās pēdējais, kā twitter izteicās bijušais prezidenta padomnieks Edgars Pastars, izskatījās, kā nopērts. Jau šķita, ka Latvija vienā dienā piedzīvos vēl viena nācijas līdera ģībienu.

V. Dombrovska fanu un arī līdzšinējo oponentu uzslavu gūzmā par premjera vīrišķību un drosmi izlauzās arī pāris aizdomīgas balsis: kāpēc politiskā atbildība sajusta tikai tagad, turklāt vēlāk nespējot īsti konkretizēt vainas detaļas. Lai gan var saprast neieslīgšanu skaidrojumos, jo nevar taču sākt publiski klāstīt, kādas koruptīvas un valsts izmantošanas shēmas savtīga labuma gūšanai vai partiju oficiālai un neoficiālai sponsorēšanai zeļ valsts (arī pašvaldību, bet šis nav stāsts par Nila Ušakova (ne)demisionēšanu) varas paspārnē, valsts iepirkumos, par kurām visām premjers pat nezina. Paskatīties kaut vai deguna galā! Kāpēc pēkšņi no Ekonomikas ministrijas pamuka valsts sekretārs Juris Pūce, kuru iepriekš Daniels Pavļuts ne ar koku nevarēja aizdzīt? Kā izdodas J. Pūces sievas projektu un atbalsta biedrībai Ascendum (visu cieņu tās radošajiem darbiniekiem un virknei īstenoto projektu) piesaistīt milzu summas ziedojumos no būvniekiem, ātro kredītu devējiem, azartspēļu biznesa u.tml.? Atbalstītājs un atsevišķu projektu līdzorganizators ir arī SIA Pata AB – kokrūpniecības uzņēmums, ar kura ofšoru darījumu apkalpošanu bija saistīts bēdīgi slavenais Edgara Jaunupa māceklis, Jaunā laika eksbiedrs, vēlāk Valda Zatlera pionieris un pēc tam sešu bundzinieku līderis Klāvs Olšteins. Jāpiebilst, ka Zatlera partijas veidošanas laikā Vecrīgas kafejnīcās tiekamies nereti manīti E. Jaunups, J. Pūce, K. Olšteins. Pata AB īpašnieks ir Einara Repšes biedrības dibinātājs Uldis Mierkalns. Var jau būt, ka V. Dombrovskis citastarp par to arī domāja, LTV Sastrēgumstundā atbildot, par ko tieši uzņemas atbildību, sakot: «Par to, kas notiek valstī.»

Ja premjeram jau pēc Zolitūdes traģēdijas uzreiz nebija skaidrs, kas notiek valstī, un viņš nedemisionēja jau pagājušās nedēļas nogalē, tad varēja arī pagaidīt vēl pāris dienas, kamēr apbedī cilvēkus, pirms dot starta šāvienu politiskajam tirgum un uzmanības novēršanai no traģēdijas sabiedriskās un kriminālās izmeklēšanas.

Varētu jau pieļaut, ka V. Dombrovskim ir līdz brošai stīvēšanās koalīcijā, bet ne tik ļoti, lai demisionētu, par ko nekas pirms tikšanās ar prezidentu neliecināja. Prezidenta pirksts te ir viennozīmīgs, lai arī tieši atlaist premjeru prezidents nevar. Bet var publiski paust viņam neuzticību, un šādā situācijā V. Dombrovskim kā cilvēkam un politiķim un Vienotībai kā partijai izdevīgāk ir «varonīgi» «uzņemties politisko atbildību» un aiziet.

A. Bērziņš savu negatīvo V. Dombrovska valdības vērtējumu nav slēpis, paudis, ka, «tuvojoties vēlēšanām, pēdējo gadu valdība praktiski nestrādā», bet «mums tā ir apstājusies, faktiski nesākot strādāt», un «pilnībā uzvedas kā priekšvēlēšanu situācijā». Uz Neatkarīgās jautājumu Latvijas Radio raidījumā, kāpēc viņš aktīvāk neizmanto prezidentam dotos instrumentus un, piemēram, kā V. Zatlers, būdams prezidents, nesasauc valdības sēdes, neuzdod konkrētus uzdevumus, prezidents attrauca, ka neizdarītā ir tik daudz, ka tad jau viņam faktiski nāktos pārņemt premjera pilnvaras un kļūt par «Kārli Ulmani nr. 2». Visticamāk, ka prezidents V. Dombrovskim nedraudēja ar valsts apvērsumu vai paša iepriekš kritizētu Saeimas atlaišanu V. Zatlera izpildījumā. Turklāt Vienotībai drīzas ārkārtas vēlēšanas pat būtu izdevīgākas nekā regulārās, līdz kurām to sīvākie jaunie konkurenti – E. Repšes un Ingunas Sudrabas kustības – formēsies partijās.

Lai arī politiķi atrunājas, ka sēru nedēļā vēl politiskās rebes nebīdīs un oficiālās valdības veidošanas sarunas sāks nākamnedēļ, jau tiek vilktas un jauktas sarkanās līnijas, tiek rezervēti valdības krēsli.

V. Dombrovskis runā par plašu labējo partiju koalīciju, neatkarīgos deputātus ieskaitot. Dienu pirms premjera demisijas, vēl nezinot par to, Vienotības vadītāja Solvita Āboltiņa intervijā Neatkarīgajai runāja par ZZS iesaisti koalīcijā, lai nodrošinātu tajā vairākumu un nepieciešamību sabiedrībai jau pirms nākamā gada Saeimas vēlēšanām parādīt, ka Vienotība, ZZS un Nacionālā apvienība var strādāt kopā. Reformu partija netika ierēķināta. Saprotot, ka tās mēneši ir skaitīti, no Saeimas frakcijas pamukt grasās ne tikai atsevišķi deputāti, bet pēkšņi tiek atmesta arī pēdējā sarkanā līnija un koalīcija ar ZZS kļūst iespējama! Vai tiešām zem betona bluķiem mirušo vārdā vai varaskāres vārdā? Tieši RP bija tā, kas lobēja steidzamu jauno, visatļautību kultivējošo Būvniecības likumu, un tās ministrs bija atbildīgs par būvniecības nozari.

Svarīgākais