Čaklie optimizētāji

«Tiesiskums ir daudz vairāk par likuma ievērošanu. Tiesiskums pirmām kārtām sākas mūsu attieksmē pret to, ko viņš dara.

Diemžēl aptaujas šobrīd rāda, ka daļa iedzīvotāju uzskata par pieļaujamu nemaksāt nodokļus, izdarīt kādu sīku blēdību, lai kaut ko iegūtu no valsts,» vienā no Vienotības priekšvēlēšanu avīzēm pravietoja Vienotības līdere un Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa.

Diemžēl paši tiesiskuma koalīcijas politiķi un to akceptētā publiskās pārvaldes administrācija rāda pietiekami sliktu priekšzīmi, lai nostiprinātos iedzīvotāju attieksme: es un valsts, es un politika ir divas nošķirtas lietas, lai nodokļu maksāšanas/nemaksāšanas paradumi nemainītos vairāk, kā liek bailes no pieķeršanas un sankcijām. Pēc publiski izskanējušās informācijas par VID vēl nesenās ģenerāldirektores Nelijas Jezdakovas aizturēšanu par iespējamo dalību organizēta grupējuma krāpšanas shēmā, saņemot PVN atmaksu par fiktīviem darījumiem, Finanšu policijas vadība atzina, ka visās pēdējā laikā atklātajās PVN izkrāpšanas shēmās iesaistīti bijušie VID darbinieki. Savukārt esošie VID darbinieki, kā dzirdēts, atsaucīgi konsultējot draugus un radus, kā izmantot dažādas opcijas likuma burta, bet ne gara ietvaros, lai saņemtu lielākus slimības pabalstus, nodokļu atmaksas, pabalstus.

Vēl nebija paspējusi atdzist ziņa par N. Jezdakovu, kad sekoja nākamā: prokuratūra par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā uzrādījusi apsūdzību Saeimas deputāta Ingmāra Čaklā (Vienotība) dzīvesbiedrei, no amata atstādinātajai notārei Dacei Čaklajai, bet pašam I. Čaklajam, kura firma sievai vairāku gadu garumā sniegusi konsultācijas, sabiedrisko attiecību un tulkošanas pakalpojumus (piemēram, 2010. gadā vien par Ls 107 000), kas, pēc VID domām, bijuši fiktīvi, apsūdzība varētu tikt uzrādīta pēc Saeimas deputāta imunitātes zaudēšanas. Pašam Vienotības tiesiskuma proponētājam gan šķiet, ka pret viņu un dzīvesbiedri visi sazvērējušies, lēmumi gan par sievas atstādināšanu no amata, gan VID auditu bijuši politiski.

Cits valsts naudas paņemšanas veids, kam nevar piesieties VID, vien nīgri žurnālisti, ir Vienotības «visurgājēja» Olafa Pulka iebīdīšana a/s Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētāja konsultanta krēslā ar Ls 1500 algu un skaidri nefiksējamiem darba rezultātiem. Ķēdīte turpinās – pretēji visiem Vienotības sludinātajiem principiem valsts kapitālsabiedrību amatos meklēt profesionāļus atklātos konkursos, vispirms valdē tika ielikts vēlētāju izbrāķētais Vienotības politiķis Aigars Štokenbegrs, pēc tam, kā tiek runāts, ar viņa svētību šajā barotnē nonācis arī Pulks.

Tāpat VID un citu tiesībsargājošo rokas izrādījās par īsām vai normatīvie akti – pārāk staipāmi, lai vērstos pret Vienotības Saeimas frakcijas vadītāja Dzintara Zaķa automašīnas iegādes nodokļu shēmām caur Lietuvu, izvairoties no 8824 eiro PVN nomaksas, kādas, pēc visa spriežot, nav neierasta prakse arī citkārt. Vienotības biedru interneta forumā nostāja lielākoties ir: viss notika grāmatvediski korekti, nav par ko atvainoties, bet jāizglīto muļķu tauta. «Bija zemiski atvainoties par to, ko neesi izdarījis. Cik tālu mēs tā pazemosimies neizglītotās masas priekšā?» vaicā uzņēmējs Ojārs Āva.

Arī Vienotības ģenerālsekretāram Artim Kamparam nesagādāja grūtības tiesībsargājošajām iestādēm iestāstīt, ka 27 tūkstoši latu nestrādājošās sievas un vēl 35 tūkstoši latu nezināma potenciāla Kampara firmas pircēja nauda ir legāli ienākumi.

Otra tiesiskuma lielā balsta – Reformu partijas – ministrs Edmunds Sprūdžs arī rāda priekšzīmi, kā izvairīties no nodokļu maksāšanas no algas – bez procentiem un uz nezināmu laiku aizņemoties simtus tūkstošus latu no saviem uzņēmumiem. Vēl pēc viņa firmas pieteikuma Satversmes tiesā no nodokļu nemaksātāju apkarotāju rokām izdevies izraut vienu instrumentu – vidējās algas nozarē rādītāju, lai piedalītos publiskajos iepirkumos.

Uz šo pašu tiesiskuma koalīcijas politiķu un VID darbinieku nodokļu shēmu fona nodokļu sloga palielināšana radošajiem darbiniekiem, pensionēšanās vecuma paaugstināšana, atalgojuma faktiska samazināšana pedagogiem šķiet amorāla. Ik gadu PVN izkrāpšanas shēmās garām valsts budžetam aizejot desmit miljonu latu, shēmā, kurā par iespējamu iesaisti aizturēta N. Jezdakova, izkrāpts pusmiljons latu. No radošajiem darbiniekiem, iekasējot pilnu sociālo nodokli no honorāriem, Finanšu ministrija cer iegūt 1,6 miljonus latu. Protams, ikviens žurnālists vai cits honorāru saņēmējs priecātos aiziet atvaļinājumā vai paslimot, saņemot lielāku atlīdzību, kāda būtu, ja arī no honorāriem, kas veido daļu atalgojuma, tiktu maksāts sociālais nodoklis, labprāt pasimulētu vai pashēmotu līdzīgi, kā to dara virkne citu profesiju pārstāvji, un par nekā nedarīšanu saņemtu naudu. Bet tomēr jāapzinās tirgus situācija un nozares nozīmība, izdzīvošanas iespējas, palielinot standarta nodokļu slogu, kas rezultēsies mazākā ikmēneša atalgojumā, darba motivācijas, profesijas konkurēstpējas kritumā, vietējā satura radīšanas mazspējā masu medijos. Jeb varbūt vienlaikus ar «likuma roba» likvidēšanu, kā izteicies premjers Valdis Dombrovskis, saistībā ar sociālā nodokļa nemaksāšanu no autoratlīdzībām viņš grasās vienlaikus ieviest arī preses valsts atbalsta sistēmu, līdzīgu, kāda pastāv vairākās Skandināvijas valstīs? Tad par šo priekšlikumu varētu diskutēt. Turklāt, kāpēc valdība tā pieķērusies tieši šā «roba» likvidēšanai, kad deķis ir viscaur caurs ar dažādiem nodokļu legāliem optimizētājiem ar mikrouzņēmuma nodokli, samazinātām nodokļu likmēm ES subsīdiju saņēmējiem, laukstrādniekiem, pašnodarbinātajiem, kas strādā tikpat regulāri kā radošo profesiju pārstāvji, uzņēmuma līgumiem ar privātpersonām, sporta klubiem, dividenžu saņēmējiem utt.

Simboliski samazinot sociālā nodokļa likmi visiem, pastāv risks sačakarēt atsevišķas nozares. Nevar nespēju koalīcijā risināt uz dažu sociālo un profesionālo grupu rēķina: radošo profesiju pārstāvjiem palielinot sociālo nodokli, pensionāriem – pensionēšanās vecumu, vienlaikus samazinot standarta sociālā nodokļa likmi un uzliekot sociālā nodokļa maksāšanas griestus lielo algu saņēmējiem, pedagogiem, kam reāli samazina algas, mainot atalgojuma aprēķina formulas.

Jautājums – vai nu mūsu nodokļu politika nav veselīga godīgai uzņēmējdarbībai un nodarbinātībai, vai arī paši mūsu politiķi nav veselīgi godīgi un valstsvīru vārda cienīgi. Kā sauc, tā atskan.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais