"Nevainojams Oksfordas akcents"

Šonedēļ interneta vietnēs daudz apsmaidītais kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes vēstījums angļu valodā neviļus atsauca atmiņā ainiņu iz bērnības.

Droši vien tas norisinājās pērnā gadu tūkstoša septiņdesmito gadu pašā viducī, kad, mazs skolas puika būdams, pa taisnāko meža taku mājup no skolas nākdams (man gadījās mācīties Ogres vidusskolā, un šī pilsēta, ticiet vai ne, savulaik burtiski tika iebūvēta mežā), nejauši noklausījos divu ar stiprināta vīna starpniecību atraisītu kundzīšu, tolaik jau laikam bija jāsaka – biedrenīšu, debati par arī toreiz aktuālo valodu jautājumu. «Bet es nelaidīšu savu Pēterīti latviešu skolā!» krietni iesilusi sārtvaidze ar pārākuma apziņu kaut ko borēja pudeles māsai. «Viņš man ies krievu skolā un, kad to pabeigs, krieviski runās labāk nekā paši krievi. Nu pasaki, kāda man jēga laist viņu latviešu skolā un likt zubrīt to stulbo latviešu gramatiku. Nu kam tā vajadzīga! Vot, krievu valodā, vot, tur ir spēks!» Likās, ka ar brīvības atgūšanu Latvijā nekad vairs nevajadzētu skanēt līdzīgām domu pērlēm, tomēr laikam jau tas nav nedz komunistu atstātais mantojums, nedz 50 gadu okupācijas sekas, bet gan latviskā vergu dvēsele, kam pašas valoda nekad nav šķitusi smalka, bagāta vai citu valodu cienīga. Allaž kāds latvietis ir mēģinājis būt labāks cittautībnieks par pašiem cittautu pārstāvjiem. Bija laiks, kad vismaz daži mūsu senči vāciski runāja labāk par vāciešiem. Tad pienāca laiks, kad gandrīz katrs Pēterītis krieviski izteicās labāk par pašiem krieviem. Tā laika beigu daļā nāca mode runāt angliski «ar pareizu Oksfordas akcentu». To gan neviens tad visticamāk nebija dzirdējis, bet fakts paliek fakts. Tikai ko tas viss deva? Vai mēs tāpēc kļuvām par vāciešiem, vai pārtapām par krieviem, vai tagad pārdzimsim par angļiem? Nu laikam taču nē. Turklāt arī ar nevainojamo akcentu ir, kā ir. Nezinu, kā bija toreiz, kad daļa latviešu runāja vāciski labāk par pašiem vāciešiem, bet klusie un dievbijīgie tautskolotāji Reinis un Matīss Kaudzītes literatūras vēsturē zelta burtiem ierakstījuši tādu vācu valodas lingvistu kā Švauksta kungs. Padomju laikā, kad krievu valoda nudien skanēja it visur, tovarišči latiši*, lai kā arī centās, viņu krievu mēlei, kas nenoliedzami bija labāka par pašu krievu runāto, kā īlens no maisa cauri spraucās latviešu akcents. Vislielākā muļķība tagad būtu domāt, ka mūsu tā saucamā angļu valoda ir labāka un pareizāka par to, kurā sazinās paši briti. Ja gadījumā mūsu politiķu angļu valodas izrunas analītiķi nav pamanījuši to, cik ļoti dažāda var būt pašu angļu runātā angļu valoda, iesaku, paskatieties kaut vai kanālu Silver Baltic, kad tur rāda britu autorkino. Ticiet man, paklausoties šo filmu dialogus, izcilās izrunas eksperti nonāks mērenā neizpratnē, jo tur bieži vien kinodarbā satiekas teju vai visi iespējamie britu čūļi, čangaļi, ventiņi un malēnieši. Ja jūsu kabeļoperators nepiedāvā šo kanālu, paņemiet videonomā Gaja Ričija kriminālkomēdiju Snatch. Paskatieties angļu versijā ainiņas, kur Džeisona Stethema un Stīvena Grehema atveidotie varoņi viesojas klaidoņu nometnē pie Breda Pita atveidotā varoņa. Visi runā angliski, bet saprotas ar grūtībām. Ja man kas patīk angliski runājošajā pasaulē, tad teiciens par to, ka jebkura angļu valoda ir laba. Visuvarenā BBC nemitīgi intervē britu sadraudzības valstu politiķus tumšā ādas krāsā, kuru no Āfrikas nākušais angļu valodas akcents ir tik briesmīgs, ka briti nereti titrē šo valstsvīru runas, lai skatītājs vispār kaut ko varētu saprast, bet neviens no tā netaisa problēmas un neklaigā medijos par izgāšanos. Latvieši šajā ziņā ir rasisti. Ar akcentu runājošs cittautībnieks mūsu attīstītajā provincē nudien ir vismaz lepras baciļu izplatītājs. Atceros, kā agrāk Latvijas Universitātē meitenes un vēl vairāk pasniedzējas sarka un bālēja par katru ar Latgales piesitienu izrunātu vārdu. Tad bija klusās šausmas par Tautas frontes lietuviešiem, tagad mums ir pašiem savs Miroslavs Kodis. Knābjamo nekad nav trūcis. Man gan šķiet, ka jebkura cilvēka vērtību nosaka viņa reālais darbs, nevis akcents, bet es šajā ziņā laikam esmu mazākumā. *biedri latvieši

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais