Ko darīt, ja jūties slikti? Padomi jauniešiem

 
©Pixabay.com

Mentālā veselība ir emocionāls, psiholoģisks un sociāls labklājības stāvoklis, kurā cilvēks apzinās savas spējas, var tikt galā ar ikdienas dzīves stresu, var strādāt produktīvi un spēj dot ieguldījumu sabiedrībā.

Pasaules Veselības organizācija veselību definē kā pilnīgu fizisku, garīgu (psihisku) un sociālu labklājību, nevis tikai stāvokli bez slimības vai fiziskiem trūkumiem. Savukārt specifiski psihiskā veselība ir labklājības stāvoklis, kad indivīds spēj īstenot savu potenciālu, tikt galā ar ikdienas stresu, produktīvi strādāt un dot ieguldījumu sabiedrībā. Laba indivīda un kopējā sabiedrības psihiskā veselība ir būtisks nosacījums stabilas, drošas un labklājīgas sabiedrības veidošanai.

No 2021. gada 10. maija iedzīvotājiem ir iespēja saņemt valsts apmaksātu psiholoģisko un psihoterapeitisko palīdzību, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas izraisītās sekas psihiskai veselībai. Vairāk informācijas var saņemt šeit.

Pusaudžu mentālā veselība ir īpaši svarīga, jo pusaudžu vecumposms ir laiks starp pieaugšanu un būšanu bērnam gan fiziski, gan psiholoģiski. Mentālās veselības ziņā tas ir laiks starp bērnu straujo pielāgošanās spēju. Tas nozīmē, ka pusaudži drīz kļūs par cilvēkiem, kādi viņi lielā mērā būs visu atlikušo mūžu, taču smadzeņu, personības un emocionālā attīstība vēl ir diezgan stipri ietekmējama. Savā ziņā tas ir pēdējais laiks, kad var panākt paliekošas, ievērojamas pārmaiņas mentālajā veselībā salīdzinoši neilgā laikā ar salīdzinoši nelieliem resursiem. Pusaudžu resursu centra statistika parāda augšupejošu tendenci, un izplatītākās problēmas 66% gadījumu ir depresijas simptomātika, 40% tā ir paaugstināta trauksme, 21% - paškaitējums, 22% - domas par pašnāvību, plāns vai mēģinājums to īstenot (informācija pēc 2021.gada martā organizācijas MOT izveidotās anketas).

Lai rakstu papildinātu ar jaunu informāciju, šī gada februārī tika izveidota anketa par jauniešu mentālo veselību. Aptaujāti tika 128 jaunieši, no kuriem 7 respondenti vecumā no 20 līdz 22 gadiem, 46 respondenti vecumā no 18 līdz 20 gadiem, 50 respondenti vecumā no 15 līdz 17 gadiem un 25 respondenti vecumā no 12 līdz14 gadiem.

Vienā no jautājumiem jauniešiem bija jāatzīmē, ar kādām mentālās veselības problēmām viņi saskaras ikdienā. Izplatītākās problēmas ir šādas:

Kā redzams izveidotajā grafikā, visvairāk jaunieši cieš no nomāktības, nespējas koncentrēties un ikdienas pienākumu pildīšanas, un vairāk nekā puse jauniešu ikdienā saskaras ar interešu zudumu, vieglu aizkaitinātību un trauksmi.

Turpinot par jauniešu mentālās veselības problemātiku, kas īpaši saasinājusies Covid-19 ierobežojumu laikā, aptaujā tika uzdots jautājums, cik lielā mērā šī pandēmija ir ietekmējusi jauniešu mentālo veselību. Vairāk nekā puse respondentu atzina, ka pandēmija ir ietekmējusi viņu mentālo veselību. Pēdējo divu gadu laikā izolēšanās no sabiedrības saistībā ar Covid-19 uzliesmojumiem ir kaitējusi psihiskajai veselībai ne tikai starp jauniešiem, bet arī jebkurā citā vecuma grupā. 54% pusaudžu atzīst, ka viņu mentālā veselība Covid-19 laikā ir pasliktinājusies, 19% - ka ļoti pasliktinājusies. 73% respondentu atzīst, ka pēdējo divu nedēļu laikā ir saskārušies ar mentālās veselības problēmām, 70% aptaujāto sastopas ar grūtībām mācīties, vairāk kā 50% piedzīvo riebumu pret sevi vai ir ļoti viegli aizkaitināmi. Šīs ir tikai dažas no jauniešu minētajām problēmām.

No visiem 125 jauniešiem, kuri aizpildīja anketu, 72 jaunieši ikdienā saskarās ar psihoemocionālām grūtībām.

Aptauja parāda, ka 73% aptaujāto ir saskārušies ar mentālās veselības problēmām pēdējo divu nedēļu laikā.

Pēc jauniešu teiktā, parasti to izraisa lielais darba apjoms skolā, pārslodze, vide mājās.

Visas šīs problēmas rada savstarpēju ķēdes reakciju, un pašreizējos apstākļos vecākiem un skolotājiem, kā arī citām atbalsta personām, ir svarīgi pamanīt problēmu tās saknē, lai kopā ar savu jaunieti varētu rast risinājumus un maksimāli izvairītos no paliekošām sekām.

Pandēmijas ietekmē bērnu un jauniešu skaits, kuriem rodas kādas mentālās veselības grūtības, aizvien pieaug.

Pirmajā vilnī jaunieši savu mentālo veselību vērtēja galvenokārt kā labu (38,1%) vai pieņemamu (24,3%), tad otrajā vilnī jau dominē vērtējums uz pieņemamu (31,6%) un sliktu (29,8%). Krasi samazinās to jauniešu skaits, kuri pandēmijas laikā jūtas ļoti labi (no 19,5% pirmajā vilnī uz 7,6% otrajā vilnī), bet to, kuri jūtas kritiski slikti, palielinās (no 4,6% pirmajā vilnī uz 7,8% otrajā vilnī). (https://www.pusaudzis.lv/p%C4%93t%C4%ABjums)

Pēc februārī veiktās aptaujas šie rādītāji ir vēl mainījušies. No visiem 125 jauniešiem tikai 6% jeb septiņi jaunieši jūtas ļoti labi un 28% jeb divdesmit deviņi jaunieši jūtas labi, bet ir dažas problēmas. Jūtas normāli vai neprot definēt to, kā jūtas, 58,5% jeb 74 jaunieši. Savukārt 48% jeb 53 jaunieši savu mentālo veselību vērtē kā sliktu vai kritisku.

Mūsdienu jauniešu vidū dominē arī nogurums; pēc aptaujas varam secināt, ka viens no pieciem jauniešiem ikdienā saskaras ar stipru nogurumu.

Jau tagad valsts atbildīgajām iestādēm ir nopietni jāsāk plānot, kā palīdzēt jauniešiem stabilizēt un atgūt mentālo veselību pēc pandēmijas. Tā kļūs par vienu no prioritātēm skolās un ģimenēs, bet jau šobrīd ir svarīgi domāt par to, kā iemācīt pusaudžiem un jauniešiem pašpalīdzību, spēju atpazīt un reaģēt uz savu vai savu draugu mentālās veselības pasliktināšanos. Ja to ignorēsim, tad rezultātā cietīs bērnu akadēmiskie un dzīves sniegumi, psihoemocionālā labklājība, kā arī tiks radīts papildu slogs valsts budžetam ilgtermiņā, sedzot medicīniskās aprūpes, penitenciārās sistēmas un sociālo pabalstu izdevumus,” secina Nils Konstantinovs, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs.

Padomi jauniešiem

  • Izlem, kuram pieaugušajam tu uzticies.
  • Runā par savām grūtībām ar sev uzticamu pieaugušo vai draugu.
  • Meklē informāciju par sava vecumposma aktualitātēm, grūtībām un to pārvarēšanas stratēģijām.
  • Nenorobežojies no sabiedrības, satiecies ar draugiem un iesaisties aktivitātēs, kas agrāk tev bija saistošas.
  • Meklē palīdzību pie speciālistiem.
  • Parūpējies par sevi: pirmkārt, ēd veselīgi, atvēli pietiekami ilgu laiku miegam un nodarbojies ar sportu, otrkārt, velti laiku kvalitatīvai komunikācijai ar citiem un pacenties sevi iepriecināt.


Anketā tika aplūkota arī iespēja, saistīta ar psihologa, psihoterapeita vai psihiatra palīdzību. Galvenais mērķis bija uzzināt, cik lielā mērā jauniešiem ir vajadzīga palīdzība un tas, cik jaunieši to arī saņem.

“Vai, tavuprāt, tev ir nepieciešama psihologa, psihoterapeita vai psihiatra palīdzība?”

Pilnīgi noteikti vari vērsties pie speciālista arī tad, ja neesi drošs, vai tev vajadzīga palīdzība! Tādos gadījumos speciālists palīdzēs labāk saprast, vai pastāv kādi riski un kam pievērst uzmanību nākotnē.

“Vai tu apmeklē psihologu, psihoterapeitu vai psihiatru?”

Apkopojot kopējo informāciju par pirmajiem diviem jautājumiem, izdevās tos apkopot divās grupās:

  • jaunieši, kuriem šķiet, ka viņiem ir vajadzība psihologa/psihoterapeita/psihiatra palīdzība, taču viņi to nesaņem;
  • jaunieši, kuriem šķiet, ka viņiem ir vajadzīga speciālistu palīdzība un to arī saņem

Analizējot iegūto informāciju, varam secināt, ka ļoti daudz jauniešu, kuriem tas ir vajadzīgs, dažādu iemeslu dēļ netiek sniegta šī palīdzība.

Kur vērsties pēc palīdzības?

Lai pieteiktos uz konsultāciju, sazinieties ar Pusaudžu resursu centru:

Rīgā- pa tālruni +37129164747 vai pa e-pastu info@pusaudzim.lv
Liepājā- pa tālruni +37126623422 vai pa e-pastu liepāja@pusaudzim.lv
Ja nepieciešama tūlītēja speciālista konsultācija, zvaniet pa PRC Konsultatīvo tālruni +37125737363, kas strādā katru darba dienu laikā no plkst. 12-16.
Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111

Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa aplikācija “Uzticības tālrunis” un mājaslapa https://uzticibastalrunis.lv/

Bērnu klīniskā universitātes slimnīca

Uzmanību! Ja ir nepieciešama tūlītēja palīdzība vai arī pastāv draudi veselībai vai dzīvībai,

zvaniet NMPD uz 113 vai Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunim 116111.