Mediķi panāk uzvaru – sievietēm kompensēs miomas zāles

© Depositphoto

Lai arī kompensējamo zāļu budžetā ik gadu ir deficīts, pateicoties papildus piešķirtajam finansējumam gan deficīta segšanai, gan zāļu apmaksai jaunām diagnozēm, no šā gada rudens valsts simt procentu apmērā kompensēs medikamentus sievietēm miomas ārstēšanai.

Par šo iespēju gan mediķi, gan pacientu organizācijas cīnījušās vairāk nekā desmit gadus. Šo zāļu apmaksa ļaus palīdzēt tūkstošiem sieviešu reproduktīvā vecumā.

“Neatkarīgā” vairākkārt rakstījusi par situāciju ar miomas ārstēšanu sievietēm, jo ilgstoši bija pieejama tikai ķirurģiska ārstēšana. Mioma ir ļoti bieži sastopams labdabīgs dzemdes audzējs sievietēm reproduktīvajā vecumā, kas skar trešo daļu sieviešu pēc 35 gadiem. Miomu parasti var atklāt ultrasonogrāfijas laikā. Vidēji 40 līdz 70 procentos gadījumu mioma nav jāārstē - ja nav ar miomu saistītu sūdzību, tā jānovēro reizi gadā. Tomēr vismaz 30 procentiem sieviešu ar miomu ir kāda no pazīmēm, kurai nepieciešama ārstēšana, piemēram, patoloģiska dzemdes asiņošana - pārmērīga, stipra, ilga, neregulāra asiņošana menstruāciju laikā, iespējama asiņošana arī menstruālā cikla vidū.

Vai izdara darbu valsts vietā?

No 2023. gada novembra sievietēm ar vidēji smagu un smagu dzemdes miomu pieejama simt procentu apjomā kompensēta medikamentozā terapija dzemdes miomas simptomu ārstēšanai. Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Vija Veisa “Neatkarīgajai” atzina, ka pašlaik ir gandarījums par to, ka mediķi ir sadzirdēti un izdevies panākt valsts kompensētu ārstēšanas iespēju sievietēm ar dzemdes miomu, kas dos iespēju saglabāt dzīves kvalitāti. “Lai arī dzemdes mioma ir viens no biežākajiem labdabīgajiem audzējiem, kas skar sievietes reproduktīvajā vecumā, līdz šim valsts atbalsts miomas medikamentozā ārstēšanā nav bijis,” saka Vija Veisa. Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija atzinīgi vērtē Veselības ministrijas rasto iespēju kompensēt medikamentozu dzemdes miomas ārstēšanu, kas apliecina, ka sievietes veselība Latvijā ir svarīga.

Vija Veisa gan piebilst, ka šāds lēmums par labu Latvijas sievietēm nebūtu iespējams, ja nestrādātu speciālistu komanda ārstes Daces Matules vadībā, kas ieguldīja ne tikai savu laiku un zināšanas gan dzemdes miomas ārstēšanas algoritma izveidošanā, gan pārstāvēja un aizstāvēja nepieciešamību medikamentozu miomas terapiju iekļaut valsts kompensācijā.

Milzīgs ieguvums sievietēm - valsts apmaksāta terapija

Ginekoloģe un dzemdību speciāliste Dace Matule norāda, ka ļoti daudzas sievietes, kurām ir simptomātiska dzemdes mioma, kad viņām ir menstruācijas, vispār neiziet no mājas. Viņas ņem darba nespējas lapu asiņošanas dēļ, sāpes ir tik stipras, ka viņas nespēj iet uz darbu, neplāno braukt nekur, ir piesaistītas pie higiēnas līdzekļiem un mājām, jo jūtas ļoti, ļoti slikti. Viņas nespēj to kontrolēt, un tas nav kontrolējams. “Un vēl - simptomātiska mioma var būt iemesls sāpēm un diskomfortam dzimumdzīves laikā, kā arī var būt neauglības iemesls,” piebilst ārste D. Matule.

“Mioma skar ne tikai sievietes laikā pirms menopauzes, bet arī jaunas sievietes, kuras vēl plāno ģimeni, tāpēc medikamentozā terapija var sniegt ļoti būtiskus ieguvumus,” turpina ginekoloģe. “Tā kā terapijas rezultātā mioma samazinās, ir lielākas iespējas, ka var iestāties grūtniecība.” Ārste vēlas uzsvērt šos reālos labumus, ko visa sabiedrība saņem no medikamentozās terapijas lietošanas, tas ir, bērniņus.

Arī Vija Veisa norāda, ka dzemdes miomas medikamentoza ārstēšana ir būtisks ieguvums sievietes veselībai: “Viena no traucējošākajām miomas izpausmēm ir spēcīga menstruālā asiņošana. Lai arī speciālistu rīcībā ir veidi, kā menstruālo asiņošanu mazināt, ne vienmēr pieejamie līdzekļi ir efektīvi, turklāt neviens no tiem līdz šim nav bijis valsts kompensēts dzemdes miomas gadījumā.” Valsts rastā iespēja kompensēt alternatīvu dzemdes miomas ārstēšanu ļaus sievietēm saglabāt dzīves kvalitāti un attālināt vai pat novērst ķirurģiskas terapijas nepieciešamību. Turklāt ķirurģiska ārstēšana kopumā ir dārgāka nekā savlaicīga medikamentu lietošana.

Ginekologi norāda, ka par to, kā saņemt medikamentozo terapiju miomas ārstēšanai, jārunā ar savu ārstējošo ginekologu, kas, balstoties uz pacientes sūdzībām un objektīviem novērojumiem, nozīmēs terapiju. Medikamentozās terapijas kompensāciju 100 procentu apmērā ārsts ginekologs, kurš ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu, var izrakstīt vidēji smagu līdz smagu dzemdes miomas simptomu ārstēšanai pieaugušām sievietēm reproduktīvā vecumā. Valsts kompensē dzemdes miomas ārstēšanu, nepārsniedzot divu gadu periodu.

Piektdaļai sieviešu ar miomu slimība ietekmē darbu

Sieviešu pieredzi asociācija noskaidrojusi aptaujā. Uz jautājumu, kāpēc sievietes neapmeklēja ārstu nekavējoties, 31 procents sieviešu ar miomu atbildēja, ka nedomāja, ka kaut kas nav kārtībā, bet vēl trešā daļa uzsvēra, ka uztvēra spēcīgo asiņošanu par stiprām menstruācijām, kas ir norma. 28 procenti domāja, ka simptomi būs pārejoši.

Kas pamudināja tomēr sievieti doties pie ārsta? 54 procenti sieviešu apmeklēja ginekologu cita iemesla, citas veselības problēmas dēļ. Ceturtajai daļai sieviešu simptomi kļuva pārāk izteikti, lai tos turpinātu ignorēt, bet 22 procenti sieviešu saprata, ka esošie simptomi nav normāli. Lielākajai daļai sieviešu, kurām ir mioma, tā būtiski ietekmē ikdienas un darba dzīvi. 44 procenti sieviešu ar miomu pielāgo slimībai savas brīvdienu aktivitātes, bet 47 procenti uzsver, ka menstruāciju laikā izvairās no gariem ceļojumiem. Trešdaļai sieviešu šī diagnoze ir ietekmējusi spēju iesaistīties fiziskās aktivitātēs. 63 procentus sieviešu ar miomu uztrauc iespēja sasmērēt drēbes un gultasveļu, un 21 procentam diagnoze ietekmē intīmās attiecības.

Par darba dzīvi runājot, 17 procentiem aptaujāto slimība ietekmē spēju veikt darba pienākumus, 21 procentam bijusi nepieciešamība ņemt brīvdienu no darba miomas dēļ, ievērojams skaits sieviešu - deviņi procenti - ir zaudējušas ienākumus slimības dēļ, bet 20 procenti jūtas ierobežotas sasniegt pilnu potenciālu savā profesionālajā dzīvē.

Veselība

Arī Saeimas darba kārtībā nonācis jautājums par bērnu vakcināciju pret difteriju un citām infekcijas slimībām. Saskaņā ar Veselība ministrijas datiem, bērnu vakcinācijas līmenis ir apmierinošs, tomēr pieaugušie pret difteriju vakcinējas nepietiekami. Tikai puse Latvijas iedzīvotāju ir revakcinējušies pret difteriju, kas kopumā negatīvi ietekmē sabiedrības kopējo aizsardzību pret šo infekcijas slimību.

Svarīgākais