VESELĪBA: Viss par ķermeņa attīrīšanu

© f64

Or­ga­nis­ma lab­sa­jū­tu ne­ga­tī­vi ie­tek­mē da­žā­di fak­to­ri – ne­ve­se­līgs un ne­re­gu­lārs uz­turs, maz­kus­tīgs dzī­ves­veids, stress un ci­ti. Par or­ga­nis­ma at­tī­rī­ša­nu un da­žā­dām ve­se­lī­gām kū­rēm, kas pa­re­dzē­tas ve­se­lī­bas uz­la­bo­ša­nai, vai­rāk vai ma­zāk ir dzir­dē­jis katrs. Cik efek­tī­va un ne­pie­cie­ša­ma ir at­tī­rī­ša­nās, žur­nāls Mā­ja jau­tā uz­tu­ra spe­ci­ālis­tei Ine­sei Sik­snai.

«Pa­tie­sī­bā or­ga­nis­mam spe­ci­āla at­tī­rī­ša­na nav ne­pie­cie­ša­ma, ta­ču ar no­sa­cī­ju­mu, ka ik­die­nas uz­turs ir pār­do­māts un cil­vēks ne­pār­tiek ti­kai no ātr­ajām uz­ko­dām, bet ie­kļauj sa­vā uz­tu­rā da­žā­dus ve­se­lī­gus pro­duk­tus. Ja ik­die­nas uz­turs ir pār­do­māts, sa­tur pie­tie­ka­mi daudz dār­ze­ņu, aug­ļu, šķiedr­vie­lu, vi­ta­mī­nu, mi­ne­rāl­vie­lu un arī šķid­ru­ma, tad mū­su or­ga­nisms brī­niš­ķī­gi tiek ar vi­su ga­lā un pats at­brī­vo­jas no vi­sām ne­va­ja­dzī­ga­jām lie­tām,» uz­sver uz­tu­ra spe­ci­ālis­te Ine­se Sik­sna un tur­pi­na. «Pro­tams, ga­diem ejot, mū­su viel­mai­ņa kļūst kūt­rā­ka un ie­spē­jams, ka vis­i pro­ce­si ne­no­tiek tik rai­ti kā jau­nī­bā, tā­pēc pus­mū­žā par uz­tur­pro­duk­tu iz­vē­li jā­do­mā īpa­ši rū­pī­gi. Tik­pat lie­la no­zī­me ir arī fi­zis­kām ak­ti­vi­tā­tēm, ku­ras pa­līdz ak­ti­vi­zēt viel­mai­ņu, un gre­mo­ša­nas pro­ce­si no­ris adek­vā­ti. Se­ci­nā­jums – lai ne­sa­trauk­tos par spe­ci­ālu or­ga­nis­ma at­tī­rī­ša­nu, ne­pie­cie­šams adek­vāts uz­turs un pie­tie­kams šķid­ru­ma dau­dzums.»  

Sa­ņemt un iz­va­dīt lie­ko

Tiem, kam ik­die­nas uz­turs nav pā­rāk ve­se­līgs, uz­tu­ra spe­ci­ālis­te ie­sa­ka pa­do­māt par kā­du brī­di, kad ļaut or­ga­nis­mam sa­ņemt vi­su, kas ne­pie­cie­šams, un iz­va­dīt vi­su, kas lieks. «Tā­da arī ir or­ga­nis­ma at­tī­rī­ša­nās pie­kri­tē­ju gal­ve­nā pār­lie­cī­ba, ka or­ga­nisms jā­at­brī­vo no ik­die­nā uz­krā­ta­jiem tok­sī­niem. Pēc de­fi­nī­ci­jas tie ir ķī­mis­ki, in­dī­gi sa­vie­no­ju­mi, ko mēs uz­ņe­mam ik­die­nā no da­žā­diem avo­tiem – pār­ti­kas pro­duk­tiem, vi­des, el­po­jot ne­tī­ru gai­su, pār­mē­ru lie­to­jot al­ko­ho­lu, smē­ķē­jot un tam­lī­dzī­gi. Ta­ču zi­nāt­nis­ki nav pie­rā­dīts, ka, ie­vē­ro­jot kā­du spe­ci­ālu at­tī­rī­ša­nās di­ētu, no or­ga­nis­ma tie­šām bū­tis­ki vai­rāk tik­tu iz­va­dī­ti tok­sī­ni.» Spe­ci­ālis­te par at­tī­ro­šu di­ētu dē­vē tā­du, kas sa­tur pie­tie­ka­mi daudz šķid­ru­ma, daudz dār­ze­ņu, maz­liet ma­zāk aug­ļu un pil­nī­bā iz­slēdz sal­du­mu, ātr­o uz­ko­du, naš­ķu un  sti­mu­lē­jo­šo dzē­rie­nu lie­to­ša­nu, kā arī al­ko­ho­lu un smē­ķē­ša­nu. Tā sa­tur piln­grau­du pro­duk­tus, bet ne­sa­tur bal­to mil­tu pro­duk­tus. Lie­sa ga­ļa un zi­vis no­teik­ti ie­de­ras šā­dā ēdien­kar­tē.  

Ir da­žā­di vei­di, kā cil­vē­ki at­tī­ra or­ga­nis­mu. «Ci­ti to iz­vē­las da­rīt, pie­mē­ram, Liel­die­nu lai­kā, kad ir ga­vē­nis, ci­ti ie­vē­ro at­slo­dzes die­nas pēc mē­ness ka­len­dā­ra, vēl ci­ti iz­vē­las vie­nu die­nu ne­dē­ļā, kad ēd ma­zāk vai pār­tiek ti­kai no ūdens un ci­tiem dzē­rie­niem. Vēl da­ļa cil­vē­ku mēdz iz­man­tot da­žā­dus pa­pil­du spe­ci­fis­kus pre­pa­rā­tus, kas ir vei­do­ti no ļo­ti da­žā­dām sa­stāv­da­ļām, – sā­kot no šķiedr­vie­lu pre­pa­rā­tiem, kas pa­ši par se­vi ir ne­kai­tī­gi (ti­kai jā­at­ce­ras uz­ņemt pie­tie­ka­mu šķid­ru­ma dau­dzu­mu), kā arī tā­dus, kas sa­tur lak­sa­tī­vus, ku­ri sti­mu­lē zar­nas gļot­ādu, tā­dē­jā­di vei­ci­not vē­de­ra  iz­eju. Bet kat­ram pa­šam jā­iz­vēr­tē šā­du ak­ti­vi­tā­šu ne­pie­cie­ša­mī­ba.» Cil­vē­kiem ar kon­krē­tām ve­se­lī­bas pro­blē­mām, pie­mē­ram, di­abē­tu, sirds slim­nie­kiem, kā arī bēr­niem un jaun­ie­šiem no­teik­ti šā­das eks­trē­mas ak­ti­vi­tā­tes ne­va­ja­dzē­tu veikt.

Re­ak­ci­ja var būt da­žā­da

Or­ga­nis­ma re­ak­ci­ja at­tī­rī­ša­nās lai­kā būs at­ka­rī­ga no tā, kāds at­tī­rī­ša­nās veids tiks iz­man­tots. «Ja at­tī­rī­ša­nās no­zī­mē iz­vē­lē­ties ve­se­lī­gā­ku uz­tu­ru – vai­rāk dār­ze­ņu, ūdens, ma­zāk naš­ķu, ka­fi­jas, al­ko­ho­la, tad efekts lie­lā­ko­ties pa­rā­dī­sies pēc ne­dē­ļas, var­būt pat vē­lāk, bet efekts būs ilg­lai­cī­gāks – cil­vēks ju­tī­sies mun­drāks, ne­būs no­gu­ru­ma, ie­spē­jams, arī tā­da vieg­lā­ka esī­ba, kas var būt sais­tī­ta arī ar ķer­me­ņa ma­sas sa­ma­zi­nā­ša­nos. Ja at­tī­rī­ša­nās no­lū­kā no­tiks ba­do­ša­nās, tad ie­spē­jams ie­gūt vieg­li eifo­ris­ku sa­jū­tu, kas pa­rā­dās, ba­do­jo­ties vai­rāk ne­kā di­vas die­nas. Šis ir ie­mesls, kā­pēc dau­dzi cil­vē­ki veic at­tī­rī­ša­nos, – tie­ši sa­jū­tas dēļ, to­mēr ilg­ter­mi­ņā tas var ra­dīt bū­tis­kus ve­se­lī­bas trau­cē­ju­mus. Ci­tiem kā jaun­a re­ak­ci­ja var lik­ties arī pa­stip­ri­nā­ta vē­de­ra iz­eja – īpa­ši ja tiek lie­to­ti šķiedr­vie­lu pre­pa­rā­ti.»  

At­tī­rī­ša­nās kur­sa il­gums ir at­ka­rīgs no tā, kā­du at­tī­rī­ša­nās vei­du cil­vēks iz­vē­las. «Pār­ejot uz ve­se­lī­gā­ku uz­tu­ru un ne­ie­ro­be­žo­jot sev spe­ci­fis­kus pro­duk­tus, ie­ro­be­žo­ju­mu nav. Sa­vu­kārt su­lu kū­rēm un ba­do­ša­nās laiks būs īss – 3 līdz 5 die­nas. Šos pa­sā­ku­mus gan va­ja­dzē­tu veikt me­di­cī­nas per­so­nā­la uz­rau­dzī­bā, jo var sa­asi­nā­ties arī hro­nis­kas sa­slim­ša­nas. Pre­pa­rā­tu lie­to­ša­nai arī ne­va­ja­dzē­tu pār­sniegt uz ie­pa­ko­ju­ma no­rā­dī­to dau­dzu­mu un pre­pa­rā­ta lie­to­ša­nas il­gu­mu. Pie­mē­ram, pa­stip­ri­nā­ti lie­to­jot vē­de­ra iz­eju vei­ci­no­šos lī­dzek­ļus, mū­su or­ga­nisms pie tiem pie­rod, un pēc tam, tos ne­lie­to­jot, var būt pro­blē­mas.»  

Vis­la­bāk at­tī­rī­ties va­sa­rā

Uz­tu­ra spe­ci­ālis­te no­rā­da, ka vieg­lāk or­ga­nis­ma at­tī­rī­ša­nu veikt va­sa­rā, kad ir pie­ejams daudz svai­gu pro­duk­tu, ār­a tem­pe­ra­tū­ra ir pie­tie­ka­mi augst­a un ķer­me­nis jū­tas sa­lī­dzi­no­ši kom­for­tab­li. «Zie­mā nav vē­lams veikt at­tī­rī­ša­nu. Ņe­mot vē­rā, ka, uz­ņe­mot ēdie­nu, mū­su ķer­me­nis se­vi arī sil­da, tad ba­do­jo­ties var salt, tā­pēc ša­jā ga­da­lai­kā no­teik­ti to da­rīt ir grū­tāk.»

Ru­de­nī no­teik­ti va­ja­dzē­tu iz­man­tot brī­di un dzert vie­tē­jo dār­ze­ņu – bur­kā­nu un ķir­bju su­las, kas šo­brīd sa­tur daudz vi­ta­mī­nu un brī­niš­ķī­gi pa­pil­di­na jeb­ku­ru ēdien­kar­ti. «Ie­kļaut ķir­bi ēdien­kar­tē no­teik­ti va­ja­dzē­tu vis­iem, jo tas sa­tur daudz šķiedr­vie­lu un jau da­bis­kā vei­dā vei­ci­nās gre­mo­ša­nas pro­ce­su veik­smī­gu no­ri­si.»  

Lai ķer­me­nis jus­tos la­bi, jā­mē­ģi­na ie­klau­sī­ties un sa­prast, ko tas pra­sa un kā jū­tas – vi­ņa ie­sa­ka. «Se­ko­jot šīm sa­jū­tām, arī at­bil­sto­ši jā­rī­ko­jas. Jā­at­ce­ras, ka arī fi­zis­kās ak­ti­vi­tā­tes tie­ši tā­pat pa­līdz mū­su or­ga­nis­mam jus­ties la­bāk. Ja ik­die­nā lie­to­siet da­žā­du uz­tu­ru at­bil­sto­šā dau­dzu­mā, jū­su or­ga­nisms ju­tī­sies la­bi un ne­kā­das spe­ci­ālas at­tī­rī­ša­nās kū­res ne­būs ne­pie­cie­ša­mas,» ir pār­lie­ci­nā­ta Ine­se Sik­sna. 

Po­pu­lā­rā­kie or­ga­nis­ma at­tī­rī­ša­nas vei­di:

* ba­do­ša­nās (lie­to ti­kai ūde­ni), 

* su­lu kū­res (lie­to ūde­ni un aug­ļu/dār­ze­ņu su­las),

* pre­pa­rā­tu kurss – pa­ma­tā augu pre­pa­rā­ti,

* spe­ci­āla at­tī­rī­ša­nās di­ēta,

* zar­nu tī­rī­ša­na. 

Veselība

Ģimenes ēšanas paradumi būtiski ietekmē bērna izpratni par veselīgu un sabalansētu uzturu, jo vecāki ir tie, kuri rāda bērnam piemēru un iemāca uztura pamatvērtības. Jaunākās aptaujas dati atklāj, ka lielākie izaicinājumi veselīga uztura ievērošanā Latvijas ģimenēs ir saistīti ar laika trūkumu.

Svarīgākais