VESELĪBA: Viss par ķermeņa attīrīšanu

© f64

Or­ga­nis­ma lab­sa­jū­tu ne­ga­tī­vi ie­tek­mē da­žā­di fak­to­ri – ne­ve­se­līgs un ne­re­gu­lārs uz­turs, maz­kus­tīgs dzī­ves­veids, stress un ci­ti. Par or­ga­nis­ma at­tī­rī­ša­nu un da­žā­dām ve­se­lī­gām kū­rēm, kas pa­re­dzē­tas ve­se­lī­bas uz­la­bo­ša­nai, vai­rāk vai ma­zāk ir dzir­dē­jis katrs. Cik efek­tī­va un ne­pie­cie­ša­ma ir at­tī­rī­ša­nās, žur­nāls Mā­ja jau­tā uz­tu­ra spe­ci­ālis­tei Ine­sei Sik­snai.

«Pa­tie­sī­bā or­ga­nis­mam spe­ci­āla at­tī­rī­ša­na nav ne­pie­cie­ša­ma, ta­ču ar no­sa­cī­ju­mu, ka ik­die­nas uz­turs ir pār­do­māts un cil­vēks ne­pār­tiek ti­kai no ātr­ajām uz­ko­dām, bet ie­kļauj sa­vā uz­tu­rā da­žā­dus ve­se­lī­gus pro­duk­tus. Ja ik­die­nas uz­turs ir pār­do­māts, sa­tur pie­tie­ka­mi daudz dār­ze­ņu, aug­ļu, šķiedr­vie­lu, vi­ta­mī­nu, mi­ne­rāl­vie­lu un arī šķid­ru­ma, tad mū­su or­ga­nisms brī­niš­ķī­gi tiek ar vi­su ga­lā un pats at­brī­vo­jas no vi­sām ne­va­ja­dzī­ga­jām lie­tām,» uz­sver uz­tu­ra spe­ci­ālis­te Ine­se Sik­sna un tur­pi­na. «Pro­tams, ga­diem ejot, mū­su viel­mai­ņa kļūst kūt­rā­ka un ie­spē­jams, ka vis­i pro­ce­si ne­no­tiek tik rai­ti kā jau­nī­bā, tā­pēc pus­mū­žā par uz­tur­pro­duk­tu iz­vē­li jā­do­mā īpa­ši rū­pī­gi. Tik­pat lie­la no­zī­me ir arī fi­zis­kām ak­ti­vi­tā­tēm, ku­ras pa­līdz ak­ti­vi­zēt viel­mai­ņu, un gre­mo­ša­nas pro­ce­si no­ris adek­vā­ti. Se­ci­nā­jums – lai ne­sa­trauk­tos par spe­ci­ālu or­ga­nis­ma at­tī­rī­ša­nu, ne­pie­cie­šams adek­vāts uz­turs un pie­tie­kams šķid­ru­ma dau­dzums.»  

Sa­ņemt un iz­va­dīt lie­ko

Tiem, kam ik­die­nas uz­turs nav pā­rāk ve­se­līgs, uz­tu­ra spe­ci­ālis­te ie­sa­ka pa­do­māt par kā­du brī­di, kad ļaut or­ga­nis­mam sa­ņemt vi­su, kas ne­pie­cie­šams, un iz­va­dīt vi­su, kas lieks. «Tā­da arī ir or­ga­nis­ma at­tī­rī­ša­nās pie­kri­tē­ju gal­ve­nā pār­lie­cī­ba, ka or­ga­nisms jā­at­brī­vo no ik­die­nā uz­krā­ta­jiem tok­sī­niem. Pēc de­fi­nī­ci­jas tie ir ķī­mis­ki, in­dī­gi sa­vie­no­ju­mi, ko mēs uz­ņe­mam ik­die­nā no da­žā­diem avo­tiem – pār­ti­kas pro­duk­tiem, vi­des, el­po­jot ne­tī­ru gai­su, pār­mē­ru lie­to­jot al­ko­ho­lu, smē­ķē­jot un tam­lī­dzī­gi. Ta­ču zi­nāt­nis­ki nav pie­rā­dīts, ka, ie­vē­ro­jot kā­du spe­ci­ālu at­tī­rī­ša­nās di­ētu, no or­ga­nis­ma tie­šām bū­tis­ki vai­rāk tik­tu iz­va­dī­ti tok­sī­ni.» Spe­ci­ālis­te par at­tī­ro­šu di­ētu dē­vē tā­du, kas sa­tur pie­tie­ka­mi daudz šķid­ru­ma, daudz dār­ze­ņu, maz­liet ma­zāk aug­ļu un pil­nī­bā iz­slēdz sal­du­mu, ātr­o uz­ko­du, naš­ķu un  sti­mu­lē­jo­šo dzē­rie­nu lie­to­ša­nu, kā arī al­ko­ho­lu un smē­ķē­ša­nu. Tā sa­tur piln­grau­du pro­duk­tus, bet ne­sa­tur bal­to mil­tu pro­duk­tus. Lie­sa ga­ļa un zi­vis no­teik­ti ie­de­ras šā­dā ēdien­kar­tē.  

Ir da­žā­di vei­di, kā cil­vē­ki at­tī­ra or­ga­nis­mu. «Ci­ti to iz­vē­las da­rīt, pie­mē­ram, Liel­die­nu lai­kā, kad ir ga­vē­nis, ci­ti ie­vē­ro at­slo­dzes die­nas pēc mē­ness ka­len­dā­ra, vēl ci­ti iz­vē­las vie­nu die­nu ne­dē­ļā, kad ēd ma­zāk vai pār­tiek ti­kai no ūdens un ci­tiem dzē­rie­niem. Vēl da­ļa cil­vē­ku mēdz iz­man­tot da­žā­dus pa­pil­du spe­ci­fis­kus pre­pa­rā­tus, kas ir vei­do­ti no ļo­ti da­žā­dām sa­stāv­da­ļām, – sā­kot no šķiedr­vie­lu pre­pa­rā­tiem, kas pa­ši par se­vi ir ne­kai­tī­gi (ti­kai jā­at­ce­ras uz­ņemt pie­tie­ka­mu šķid­ru­ma dau­dzu­mu), kā arī tā­dus, kas sa­tur lak­sa­tī­vus, ku­ri sti­mu­lē zar­nas gļot­ādu, tā­dē­jā­di vei­ci­not vē­de­ra  iz­eju. Bet kat­ram pa­šam jā­iz­vēr­tē šā­du ak­ti­vi­tā­šu ne­pie­cie­ša­mī­ba.» Cil­vē­kiem ar kon­krē­tām ve­se­lī­bas pro­blē­mām, pie­mē­ram, di­abē­tu, sirds slim­nie­kiem, kā arī bēr­niem un jaun­ie­šiem no­teik­ti šā­das eks­trē­mas ak­ti­vi­tā­tes ne­va­ja­dzē­tu veikt.

Re­ak­ci­ja var būt da­žā­da

Or­ga­nis­ma re­ak­ci­ja at­tī­rī­ša­nās lai­kā būs at­ka­rī­ga no tā, kāds at­tī­rī­ša­nās veids tiks iz­man­tots. «Ja at­tī­rī­ša­nās no­zī­mē iz­vē­lē­ties ve­se­lī­gā­ku uz­tu­ru – vai­rāk dār­ze­ņu, ūdens, ma­zāk naš­ķu, ka­fi­jas, al­ko­ho­la, tad efekts lie­lā­ko­ties pa­rā­dī­sies pēc ne­dē­ļas, var­būt pat vē­lāk, bet efekts būs ilg­lai­cī­gāks – cil­vēks ju­tī­sies mun­drāks, ne­būs no­gu­ru­ma, ie­spē­jams, arī tā­da vieg­lā­ka esī­ba, kas var būt sais­tī­ta arī ar ķer­me­ņa ma­sas sa­ma­zi­nā­ša­nos. Ja at­tī­rī­ša­nās no­lū­kā no­tiks ba­do­ša­nās, tad ie­spē­jams ie­gūt vieg­li eifo­ris­ku sa­jū­tu, kas pa­rā­dās, ba­do­jo­ties vai­rāk ne­kā di­vas die­nas. Šis ir ie­mesls, kā­pēc dau­dzi cil­vē­ki veic at­tī­rī­ša­nos, – tie­ši sa­jū­tas dēļ, to­mēr ilg­ter­mi­ņā tas var ra­dīt bū­tis­kus ve­se­lī­bas trau­cē­ju­mus. Ci­tiem kā jaun­a re­ak­ci­ja var lik­ties arī pa­stip­ri­nā­ta vē­de­ra iz­eja – īpa­ši ja tiek lie­to­ti šķiedr­vie­lu pre­pa­rā­ti.»  

At­tī­rī­ša­nās kur­sa il­gums ir at­ka­rīgs no tā, kā­du at­tī­rī­ša­nās vei­du cil­vēks iz­vē­las. «Pār­ejot uz ve­se­lī­gā­ku uz­tu­ru un ne­ie­ro­be­žo­jot sev spe­ci­fis­kus pro­duk­tus, ie­ro­be­žo­ju­mu nav. Sa­vu­kārt su­lu kū­rēm un ba­do­ša­nās laiks būs īss – 3 līdz 5 die­nas. Šos pa­sā­ku­mus gan va­ja­dzē­tu veikt me­di­cī­nas per­so­nā­la uz­rau­dzī­bā, jo var sa­asi­nā­ties arī hro­nis­kas sa­slim­ša­nas. Pre­pa­rā­tu lie­to­ša­nai arī ne­va­ja­dzē­tu pār­sniegt uz ie­pa­ko­ju­ma no­rā­dī­to dau­dzu­mu un pre­pa­rā­ta lie­to­ša­nas il­gu­mu. Pie­mē­ram, pa­stip­ri­nā­ti lie­to­jot vē­de­ra iz­eju vei­ci­no­šos lī­dzek­ļus, mū­su or­ga­nisms pie tiem pie­rod, un pēc tam, tos ne­lie­to­jot, var būt pro­blē­mas.»  

Vis­la­bāk at­tī­rī­ties va­sa­rā

Uz­tu­ra spe­ci­ālis­te no­rā­da, ka vieg­lāk or­ga­nis­ma at­tī­rī­ša­nu veikt va­sa­rā, kad ir pie­ejams daudz svai­gu pro­duk­tu, ār­a tem­pe­ra­tū­ra ir pie­tie­ka­mi augst­a un ķer­me­nis jū­tas sa­lī­dzi­no­ši kom­for­tab­li. «Zie­mā nav vē­lams veikt at­tī­rī­ša­nu. Ņe­mot vē­rā, ka, uz­ņe­mot ēdie­nu, mū­su ķer­me­nis se­vi arī sil­da, tad ba­do­jo­ties var salt, tā­pēc ša­jā ga­da­lai­kā no­teik­ti to da­rīt ir grū­tāk.»

Ru­de­nī no­teik­ti va­ja­dzē­tu iz­man­tot brī­di un dzert vie­tē­jo dār­ze­ņu – bur­kā­nu un ķir­bju su­las, kas šo­brīd sa­tur daudz vi­ta­mī­nu un brī­niš­ķī­gi pa­pil­di­na jeb­ku­ru ēdien­kar­ti. «Ie­kļaut ķir­bi ēdien­kar­tē no­teik­ti va­ja­dzē­tu vis­iem, jo tas sa­tur daudz šķiedr­vie­lu un jau da­bis­kā vei­dā vei­ci­nās gre­mo­ša­nas pro­ce­su veik­smī­gu no­ri­si.»  

Lai ķer­me­nis jus­tos la­bi, jā­mē­ģi­na ie­klau­sī­ties un sa­prast, ko tas pra­sa un kā jū­tas – vi­ņa ie­sa­ka. «Se­ko­jot šīm sa­jū­tām, arī at­bil­sto­ši jā­rī­ko­jas. Jā­at­ce­ras, ka arī fi­zis­kās ak­ti­vi­tā­tes tie­ši tā­pat pa­līdz mū­su or­ga­nis­mam jus­ties la­bāk. Ja ik­die­nā lie­to­siet da­žā­du uz­tu­ru at­bil­sto­šā dau­dzu­mā, jū­su or­ga­nisms ju­tī­sies la­bi un ne­kā­das spe­ci­ālas at­tī­rī­ša­nās kū­res ne­būs ne­pie­cie­ša­mas,» ir pār­lie­ci­nā­ta Ine­se Sik­sna. 

Po­pu­lā­rā­kie or­ga­nis­ma at­tī­rī­ša­nas vei­di:

* ba­do­ša­nās (lie­to ti­kai ūde­ni), 

* su­lu kū­res (lie­to ūde­ni un aug­ļu/dār­ze­ņu su­las),

* pre­pa­rā­tu kurss – pa­ma­tā augu pre­pa­rā­ti,

* spe­ci­āla at­tī­rī­ša­nās di­ēta,

* zar­nu tī­rī­ša­na.