Vakara Ziņas

Inese Šlesere uz dziesmu un deju svētku pasākumu ieradās stilizētā tautas tērpā un uzkrītošu saktu bija piespraudusi pie brunču jostas. Tāda rīcība izpelnījās gan nosodījumu, gan uzslavas sociālajos tīklos. Tomēr jāatgādina, ka Šlesere nebūt nav bijusi oriģināla savā saktas valkāšanas izvēlē – pirms trim gadiem beļģu modes dizainers latvju saktu bija ielicis jostas sprādzē.

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

Parlamentā ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.

9. jūlijā, kad Mežaparka estrādē izskanēja šā gada dziesmu svētku noslēguma koncerts, pasaulē nāca Vidzemes augstskolas un Valmieras kultūras centra jauniešu kora «Skan» dziedātājas Helēnas Zvaigznītes meitiņa, kurai vecāki devuši vārdu Anne. Zināms, ka jaunā māmiņa iepriekšējā vakarā nodziedājusi koncerta ģenerālmēģinājumā un pēc tam uzreiz nogādāta Rīgas Dzemdību namā.

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pasaulē arhibīskape Lauma Zušēvica saņēmusi Triju Zvaigžņu ordeni par nesavtīgo un pašaizliedzīgo garīgo kalpojumu latviešu sabiedrībai un nozīmīgo veikumu latvietības stiprināšanā un latviešu jaunatnes audzināšanā ārpus Latvijas.

Viens no daudziem latviešiem, kura personība un karjeras kāpums varētu radīt daudz jautājumu un neskaidrību, nerunājot par konkrēta vērtējuma izteikšanu, ir Augusts Kirhenšteins.

Latvijas Nacionālās operas un baleta vadošajai solistei un vairāku starptautisku konkursu laureātei Annijai Kopštālei ir jaunas rūpes un milzu prieks vienlaikus, ko viņai sagādā astoņus mēnešus vecā sunīte Bella. Dienā, kad notiek mūsu saruna, Annija Kopštāle priecīgi paziņo, ka tieši tagad aprit pusgads, kopš viņa ir Kavaliera karaļa Čārlza šķirnes sunīša saimniece. Pieredze gan pagaidām nav liela, taču šis pusgads bijis ļoti piepildīts, tas izdevies kā interesants laiks, pilns mīļuma un pozitīvu emociju. Iepriekš māksliniecei ir piederējuši vien mazie grauzēji – kāmīši, jūrascūciņas, savukārt viņas vecākiem – kaķi. «Bella ir mans pirmais nopietnais mājdzīvnieks, līdz ar to pirmā patstāvīgā pieredze,» viņa smejas.

«Nu jau piecus gadus mans koncertsezonas noslēgums ir Saullēkta koncerts,» norāda pasaulslavenā latviešu ērģelniece Iveta Apkalna. Savukārt oktobra sākumā Rēzeknē jau astoto reizi notiks viņas rīkotais festivāls «ORGANismi».

"Francijā savā dzimšanas dienā es parasti staigāju pa rožu dārziem un pilīm un ēdu varžu kājiņas,» saka aktrise Lelde Vikmane. Viņai dzimšanas diena 16. jūlijā.

Bailes no kāda skaitļa tiek dēvētas par fobiju un attiecīgi apzīmētas. Triskaidekafobija ir bailes no skaitļa 13, tetrafobija – no skaitļa 4, neizrunājamā paraskevidekatriafobija apzīmē bailes no piektdienas, 13. datuma. Šīs fobijas jeb bailes sakņojas kultūras un tradīciju atšķirībās un joprojām eksistējošos aizspriedumos. Par laimi, bailes ir tikai viens no skaitļu simboliku pavadošajiem aspektiem.

Dziedātāja Paula Dundere vislabāk varētu būt pazīstama šova «X faktors» skatītājiem un veido raidījumu «Mazās sarunas». Paula rada arī dziesmas, un pirms neilga laika klajā nāca viņas jaunais singls «Ķīmiska atkarība», kuras līdzautori ir Agnese Rozniece, Dagnis Roziņš un jaunais hiphopa mākslinieks Zeļģis. «Dziesma ir par jauniešiem ļoti aktuālu problēmu – ka vēlamies būt mīlēti un saprasti, taču mēs ātri vēlamies noķert devu ar pozitīvām emocijām tā vietā, lai veidotu un darītu kaut ko nopietnāku. Īpaši aktuāli tas ir vasarā, kad cilvēki atveras un meklē ātrus prieciņus,» saka Paula.

Vēl salīdzinoši nesen skaidrojumos par civilo aizsardzību sadaļā «Antropogēnās katastrofas» (cilvēka izraisītās katastrofas) bija minēti sprādzieni, ķīmisko vielu noplūdes, ēkās un būvēs izcēlušies ugunsgrēki, ēku un būvju sabrukums, elektrotīklu bojājumi, sabiedriskās nekārtības, terora akti utt. Taču – ne vārda par atomkatastrofām. Pēc Krievijas militāristu draudiem Ukrainā uzspridzināt Zaporižjas AES antropogēnajām katastrofām var pievienoties arī kodolsprādziens. Vai Latvija ir gatava tā sekām?

Rīgā ir kāda īpaša liela dzīvojamā māja, pēc kuras parauga gribēja celt šādu vērienīgu namu rindu, kas puslokā ieskautu Rīgas vēsturisko centru. To iezīmētu Pērnavas iela, un tai pat bija nosaukums – Pērnavas loks. Tas būtu staļiniskās Padomju Savienības galvaspilsētas Maskavas Dārza loka samazināts variants.

Parlamentā ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.

Anekdotes sagatavotas no žurnāla "Vakara Ziņas".

8. jūlijā jaunajā amatā svinīgi stājās Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņa priekštecis Egils Levits izlēma nekandidēt uz otru termiņu.

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

58% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju savu finansiālo pārliecību, raksturojot tēriņus, vērtē kā labu vai drīzāk labu, bet 33 % ir pesimistiskāk noskaņoti. Turklāt 41 % aptaujāto līdzās ikdienas vajadzībām atļaujas arī preces brīvajam laikam, izklaidēm, hobijiem vai ceļojumiem, liecina tirdzniecības centra internetā 220.lv un «Norstat Latvija» veiktā iedzīvotāju aptauja. Tiesa gan, lielākajai daļai dažādi pirkumi atpūtai ir spontāni.

Ir cilvēki, kuri vēl ilgus gadus pēc savas nāves netiek aizmirsti. Un nevis oficiālos pasākumos, bet gan tāpēc, ka viņu fani, sauksim tā, neļauj aizmirst. Viens no tādiem ir Viktors Cojs, par kura nāves iemesliem aizvien tiek sacerētas dažādas versijas.

«Šī fotogrāfija, kurā esmu iemūžināts ar parūku galvā un viduslaiku stila kostīmā, man tiešām ir viena no mīļākajām bildēm, turklāt tā atsauc atmiņā gan bērnību, gan kādu pasenu un visai mistisku notikumu, kuru varētu nosaukt arī par ceļojumu laikā,» atzīst senās mūzikas interprets un festivāla «Vivat, Curlandia!» rīkotājs Māris Kupčs.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) redzeslokā nonākusi Rīgas domes «Jaunās vienotības» frakcija. Tās politiķiem Vilnim Ķirsim un Olafam Pulkam domes frakcijas «Progresīvie/Par» vadītājs Mārtiņš Kossovičs pārmet, ka viņi izdara spiedienu un pat izsakot draudus domes darbiniekiem. Kossovičs saistībā ar to ir vērsies KNAB. Šajā kontekstā par atkāpšanos paziņoja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.

«Kad pirms gandrīz diviem gadiem – 2021. gada septembrī – sarīkojām atvadu pasākumu pirms teātra rekonstrukcijas, pat nevarējām iedomāties, ka pārbūve tik ļoti ieilgs. Taču, ja kāds man jautā, kā pašreiz klājas teātrim, es teiktu, ka diezgan labi,» sarunā ar »Vakara Ziņām« saka Valmieras drāmas teātra direktore Evita Ašeradena, piebilstot – visai droši varot cerēt, ka teātris savās mājās varēs atgriezties 2024. gada jūlijā. «Vēl jau nekas nav beidzies. Kad būs gatava jaunā māja, no tevis atkal prasīs izaicinājumus, nominācijas, virsotnes, lomas un labus iestudējumus,» viņa rezumē.