VAKARA ZIŅAS. 10 lietu, kas raksturo Paulu Dunderi
Dziedātāja Paula Dundere vislabāk varētu būt pazīstama šova «X faktors» skatītājiem un veido raidījumu «Mazās sarunas». Paula rada arī dziesmas, un pirms neilga laika klajā nāca viņas jaunais singls «Ķīmiska atkarība», kuras līdzautori ir Agnese Rozniece, Dagnis Roziņš un jaunais hiphopa mākslinieks Zeļģis. «Dziesma ir par jauniešiem ļoti aktuālu problēmu – ka vēlamies būt mīlēti un saprasti, taču mēs ātri vēlamies noķert devu ar pozitīvām emocijām tā vietā, lai veidotu un darītu kaut ko nopietnāku. Īpaši aktuāli tas ir vasarā, kad cilvēki atveras un meklē ātrus prieciņus,» saka Paula.
Ģimene
«Mana ģimene ir mans stūrakmens. Mamma Iluta jau gadiem ilgi un arī tagad ir mans lielākais atbalstītājs, tētis Rolands un māsa arī aktīvi jūt līdzi visām manām trakajām aktivitātēm! Bez ģimenes - nekur!»
Mani kaķi un suns
«Mani kompanjoni - dzīvnieki - man bieži ir mīļāki par cilvēkiem, tāpēc šobrīd dzīvoju ar saviem diviem kaķiem Maksi un Mimi, kā arī bieži apciemoju savas ģimenes sunīti Loru. Simtprocentīgi esmu suņu cilvēks, taču mīlu arī kaķus. No dzīvniekiem jūtu labu enerģiju, tāpēc mani mīluļi palīdz cīņā ar stresu, depresiju un citām kaitēm.»
Mūzikas radīšana
«Dziesmas rakstu jau no deviņu gadu vecuma, bet apzināti šim procesam pievērsos četrpadsmit gadu vecumā, kad sāku spēlēt ģitāru. Tāpat kā sportā arī šajā jomā nepieciešami daudzi treniņi, daudzas izgāšanās, lai beidzot izveidotos kaut kas klausāms. Tā man arī sokas ar dziesmu radīšanu. Esmu ļoti paškritiska, tādēļ esmu priecīga, ka man ir mentore Agnese Rakovska, kas dažkārt pasaka - jā, šai dziesmai ir potenciāls, taisām! Un tā arī lietas top!»
Ceļošana
«Kopš 21 gada vecuma esmu sākusi ceļot gan individuāli, gan kopā ar tuviniekiem. Bet ceļošana uz tuvākām un tālākām zemēm ir kļuvusi par sirdslietu, jo tā ir iespēja izrauties no rutīnas un izkāpt no komforta zonas. Īpaši, ja ceļoju viena: pašai viss jāizplāno, visur jānokļūst, jātiek galā ar jauno vidi, un man tas ļoti patīk. Vienmēr uzņemu jaunu enerģiju nākotnes projektiem tieši pēc šādiem izbraucieniem.»
Mazās sarunas
«2022. gada oktobrī izdomāju, ka ir laiks kam jaunam, ka vēlos veidot raidījumu. Mana ikdiena bija ieslīdējusi kārtīgā stagnācijā, ļoti vēlējos kaut ko darīt, jo tolaik strādāju kazino industrijā un nekas cits nenotika. Diezgan spontāna ideja, taču, pateicoties mūzikas menedžmenta platformas «Zvaigznājs» atbalstam, tapa šis raidījums, kurā esmu intervējusi Olgu Rajecku, Emīlu Balceri, Rolandu Če, Māru Upmani-Holšteini un citus. Esmu ļoti lepna par to, ka «Mazās sarunas» ir un ka cilvēki tās skatās.»
Grupa «Arctic Monkeys»
«Esmu šīs rokgrupas fane, pagājušogad viena devos uz koncertu Prāgā, pat izdevās satikt grupas dalībniekus Niku O’Malliju un Džeimiju Kuku. Manā īpašumā ir visas grupas vinila plates, uz ģitāras trenēju labākos rifus, un visi mani draugi un paziņas jau ir pieraduši pie regulāras «Arctic Monkeys» dziesmu klausīšanās manā dzīvoklī un mašīnā.»
Jūra
«Savus pirmos astoņpadsmit dzīves gadus pavadīju Valmierā, kas ir diezgan tālu no jūras, taču vienmēr, kad bija iespēja, ar prieku devos atpūsties uz Tūju. Tagad dzīvoju dažu minūšu attālumā no jūras un gandrīz katru nedēļu dodos atpūsties un atgūt spēkus, kā arī veselo saprātu tieši tur - jūras gaiss, viļņu skaņas, miers… Sēžu viena ar savām domām, salieku visu pa plauktiņiem, sagatavojos ikdienas skrējienam.»
Burbuļtēja
«Pirms gada pirmo reizi pagaršoju burbuļtēju, un kopš tās reizes tas ir neatņemams ikdienas «prieciņš». Reizi nedēļā ļauju sev nopirkt šo dzērienu, izvēlos dubultās bumbas, saldos sīrupus un izbaudu šo mazo dopamīna devu.»
Teātris
«Ar teātri sāku nodarboties sešpadsmit gadu vecumā, kad iestājos Valmieras Viestura vidusskolas teātra klasē. Kopš tā laika aktīvi apmeklēju izrādes, sekoju līdzi notikumiem, ik pa laikam piedalos kādā izrādē kā aktrise. Šajā sezonā biju daļa no «Skatuves» - režisores Annas Eižvertiņas teātra studijas, kur attīstīju savas aktiermeistarības, skatuves runas un kustības prasmes.»
Lasīšana
«Jau ļoti agrā vecumā sāku lasīt grāmatas, bieži vien izlasīju jaunu grāmatu katru nedēļu, taču tad atskrēja vidusskolas laiki, tad - studiju laiki, un lielais grāmatu lasīšanas prieks pazuda. Taču kopš šā gada janvāra esmu atsākusi lasīt un lasu visu, sākot no romāniem, beidzot ar klasiku un dažādām psiholoģijas un pašizaugsmes grāmatām. Lasīšana ir vēl viens veids, kā nedaudz atslēgties no trakā ikdienas skrējiena un pazust citā pasaulē, kur fantāzijai nav robežu.»