Lielās intervijas

30.apr
Tā vairs nebūs nekad: vēlā nakts stundā Preses nama tipogrāfijā gaidīt laikraksta signāleksemplāru un to parakstīt izlaišanai. Skatīties, kā lēnām sāk darboties drukas mašīna, kā parādās pirmie avīzes eksemplāri, neaizmirstami smaržojoši pēc krāsas, kā meistars paņem vienu laikrakstu, noliek to uz lielā montāžas galda un saka: «Gatavs, pārbaudiet.» Es ar acīm pārskrienu virsrakstiem, fotoattēliem, pieskaros rītdienas laikrakstam – viss kārtībā! Un parakstu. Rīt laikraksts iznāks, manas atbildības nests. Un šī rītdienas sajūta paliks. Vienmēr. Tā bija astoņdesmitajos gados. Tā iznāca Padomju Jaunatne, kurā es strādāju, tā iznāca Cīņa un citi laikraksti un žurnāli. Šodien, atceroties 80. un 90. gadu pārmaiņu laikus, sarunājos ar šo laiku liecinieku, mundrinoša humora un bagātas valodas īpašnieku – publicistu Ēriku Hānbergu. Viņš ir viens no Neatkarīgās Rīta Avīzes aizsācējiem.
 
30.apr
Sabiedrībai vienmēr ir bijis vieglāk cilvēkus sadalīt sociālās grupās un pieņemt, ka vienai sociālai grupai ir vairāk resursu, bet citai ir mazāk, lai veiksmīgāk krīzi pārvarētu, tomēr šī ārkārtas situācija parāda, cik liela nozīme ir cilvēka individuālajiem resursiem. Intervijā Neatkarīgajai centra pret vardarbību Dardedze valdes locekle, sociālā darba eksperte Laila Balode saka: sociālajiem darbiniekiem līdzīgi kā mediķiem tagad ir jābūt pirmajās rindās un jāsniedz palīdzība cilvēkiem.
 
29.apr
«Tikai mēs paši varam pieļaut vai nepieļaut demokrātijas izkropļojumu leģitimizēšanu pēc tam, kad sērga beigsies,» saka Gundega Repše. Saruna ar rakstnieci par šo laiku un par to, kā šis laiks, iespējams, mainīs sabiedrību.
 
29.apr
Par restorānu biznesa problēmām jaunā koronavīrusa pandēmijas laikā, par situāciju Rīgas saimniecībā pēc domes krišanas, par gaidāmo transporta haosu Rail Baltica būvniecības laikā un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar Vincent grupas valdes priekšsēdētāju, bijušo Rīgas Satiksmes departamenta direktora vietas izpildītāju Emīlu Jakrinu.
 
27.apr
Mūziķa, dzejdara un producenta Guntara Rača ieraksts FB lapā izsauca burzmainu reakciju. Sākās ar: «Sēžu, domāju, ko darīt. Es kā muzikants šogad varu aizmirst par koncertēšanu.» Beidzas ar: «mazākais, ko jūs varat darīt, ir netēlot, ka viss ir labi un ka šis ir radošs un jauks laiks.» Pārdomas par mūziku kā profesiju, ar ko pelnīt naudu, par to, ka arī muzikantiem gribas ēst un ka arī viņiem jāmaksā kredīti... Pašnodarbinātajiem muzikantiem bija ierobežotas iespējas saņemt pabalstus: tomēr brīnumainā kārtā valdība 23. aprīļa sēdē lēma atbalstīt Kultūras ministrijas priekšlikumu paplašināt pašnodarbināto personu loku, kuras var pretendēt uz dīkstāves pabalstu ārkārtējās situācijas laikā. Tas nozīmē, ka dīkstāves pabalstam varēs pieteikties arī pašnodarbinātās personas, kuras uz nepilnu darba slodzi veic pedagoģisko vai radošo darbu.
 
27.apr
Kāda ir pašvaldību iesaiste krīzes vadībā un sadarbība ar valdību, kur vēl tajā ir robi, kāda būs to loma izejā no krīzes un vai šī krīze neliek koriģēt arī uzsāktās reformas, ‒ Neatkarīgās intervija ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētāju Gintu Kaminski.
 
24.apr
«Ja pirmajā brīdī mēs pārvērtējam vērtības, tad, procesam ieilgstot, mēs varam kļūt truli. Mēs visu laiku dzīvojam ar cerību, ka tas viss drīz beigsies,» saka rakstniece Nora Ikstena. Pašizolēšanos laiku viņa pavada savās mājās Ikšķilē kopā ar suni Pērkonu. Pandēmijas sākumposmā viņa nav pat varējusi turpināt rakstīt iesākto romānu Ūdens mirdzēšana, bet nu jau, pēc vairāk nekā mēneša, darbs turpinās, un, lai arī darba struktūra bija izdomāta krietni pirms vīrusa uzrašanās, jaunais romāns zināmā mērā būs šī laika bērns.
 
24.apr
Par pašvaldību kartes pārzīmēšanas reformu sērgas laikā, par dīkstāves pabalstu dalīšanu un apdalītajiem, par to, kam pienākas atbildība Rīgas pašvaldībā, un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar Saeimas deputātu Viktoru Valaini (Zaļo un Zemnieku savienība).
 
23.apr
Pavisam nesen notika Sieviešu nacionālās basketbola līgas (WNBA) jauno spēlētāju izvēle, un Latvijai šī drafta ceremonija bija īpaša, jo Kitija Laksa kļuva par pirmo latvieti, kuru kāda no komandām izvēlējās pirmajā kārtā ar augsto vienpadsmito numuru. Intervijā sportacentrs.com latviete stāsta par ceļu, kā tikusi līdz šādai atzinībai, par emocijām, uzzinot par nokļūšanu Sietlas Storm sistēmā…
 
23.apr
Intervija ar Polijas vēstnieci Latvijā Moniku Mihališinu: par Smoļenskas aviokatastrofas gadadienu, par padomju pieminekļiem, kurus Polijā demontē, par Polijas cīņu pret kovidkrīzi un valsts plāniem iet uz priekšu pēc krīzes beigām, par Katiņas traģēdijas astoņdesmitgadi un poļu tautas nemirstīgo dvēseli. Mihališinas kundze pirms sešpadsmit gadiem strādāja Latvijas Kultūras akadēmijā, pasniedzot studentiem zināšanas par Latvijas un Polijas starpkultūru sakariem. Kad viņa atgriezās dzimtenē, Varšavas universitātē studentiem savukārt bija prieks apgūt zināšanas par latviešu valodu un latviešu kultūru. Monika Mihališina ar mani runā perfekti latviski, un tikai viegls poļu valodas akcents „nodod” viņas izcelsmi.
 
22.apr
Jaunais koronavīruss ir satricinājis visu pasauli – pirmais, par ko cilvēki uztraucas, ir, vai pietiks pārtikas. Dobeles dzirnavnieks ir lielākais graudu pārstrādes uzņēmums Latvijā, kurš ražo miltus un citus graudaugu izstrādājumus ne tikai vietējam, bet arī eksporta tirgiem. Intervija ar AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētāju Kristapu Amsilu.
 
22.apr
Visos ziņu portālos un medijos galvenie virsraksti saistās ar Covid-19. Saprotams, ka cilvēki vēlas zināt par notikumiem un to attīstības tendencēm, taču sabiedrība grib zināt arī, kā jautājumi tiek risināti viņu pašvaldībās, bet citas pilsētas un novadi labprāt uzzina kolēģu pieredzi. Šoreiz intervija ar Dobeles novada domes priekšsēdētāju Andreju Spridzānu.
 
22.apr
Populārais pludmales volejbolists Mārtiņš Pļaviņš par iestrēgšanu Ēģiptes kūrortpilsētā Hurgadā nebūt nav pikts. Viņš izmanto šo laiku lietderīgi, pavadot to kopā ar ģimeni – sievu Lieni un trim meitām Keitu, Evu un Elīzu, kā arī centīgi trenējoties un kaļot nākotnes plānus.
 
22.apr
Saruna ar bijušo premjeru, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju Māri Kučinski par politiskā procesa norisi ārkārtas stāvokļa laikā; par izmaiņām Latvijā un pasaulē pēc Covid-19 krīzes beigām un par to, kāpēc JKP izjūt tik zooloģisku naidu pret ZZS.
 
21.apr
Latvijas Zinātņu akadēmijas padomes loceklis, Maskavas vadības skolas Skolkovo eksperts, Baltijas stratēģisko pētījumu institūta dibinātājs, ekonomikas maģistrs, uzņēmējs Igors Zlotņikovs intervijā Neatkarīgajai vērtē Latviju un šā gada izredzes tai. Jāpiebilst vien, ka mēs ar Igoru sākām runāt vēl pirms koronavīrusa epidēmijas un viņa viestās teksta korekcijas skar pamatā situatīvās izmaiņas laikā.
 
20.apr
Intervija ar politologu Jāni Ikstenu, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekānu – par kroņsērgas apkarošanas iespējamajām politiskajām blaknēm un nāciju valsts priekšrocībām, kā arī par augstskolu padomju finansējumu un citām savādībām augstskolu pārvaldes reformu jomā.
 
17.apr
Aprīļa pēdējā sestdiena jau tradicionāli piederējusi motociklistiem – tad notiek ikgadējā sezonas atklāšanas parāde. Taču ne šogad. Tas gan nenozīmē, ka kāds būtu atcēlis braukšanu ar močiem.
 
17.apr
Latvijā nupat kā ir stājusies spēkā jauna kārtība kompensējamo zāļu izrakstīšanā, un tas noticis faktiski vienlaikus ar ārkārtas situācijas izsludināšanu saistībā ar jaunā koronavīrusa Covid–19 pandēmiju. Vai jaunā kārtība attaisnos sevi, vai beidzot Latvijas pacienti maksās mazāk par zālēm, kā arī – kādus risinājumus farmācijas nozare vēl piedāvā lēmumu pieņēmējiem, par to Neatkarīgās saruna ar Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) direktoru dr. Valteru Bolēvicu. Asociācija apvieno inovatīvu zāļu izgudrotājus un ražotājus no visas pasaules.
 
16.apr
Sandra Ratniece Rīgas literārajā vidē pazīstama jau sen – galvenokārt kā literatūras kritiķe un pētniece, vairāku augstskolu pasniedzēja. Viņa arī vada Latvijas Rakstnieku savienības (LRS) jauno biedru uzņemšanas ekspertu komisiju un pēc Daiņa Grīnvalda aiziešanas mūžībā kļuvusi par skolēnu literārā semināra Aicinājums dzinējspēku. Sandras enerģijas rezultāts savā ziņā vainagojās, dibinot literāro mēnešrakstu konTEKSTS. Situācija bija smaga, naudas allaž par maz, bet tieši viņa uzņēmās būt par galveno redaktori un tur virs ūdens šo izdevumu, kas vienīgais Latvijā pilnībā veltīts literatūrai. Tie, kas Sandru Ratnieci pazina tuvāk, jau labu laiku viņu skubināja darboties ne tikai idejas vārdā, bet arī domāt par sevi. Nu beidzot tas ir noticis Covid–19 krīzes karstumā, iznācis Sandras Ratnieces pirmais dzejoļu krājums Šķietami klusu.
 
16.apr
«Dokumentālista misija ir būt klāt,» saka režisors un operators Ivars Zviedris, aicinot iesūtīt stāstus viņa topošajai filmai par Covid-19 radīto ārkārtas situāciju. Jau kopš marta vidus, kad Latvijā tika izsludināti pirmie ierobežojumi, dokumentālists Ivars Zviedris uzņem kadrus un epizodes, kas saistās ar vīrusa Covid-19 radīto ārkārtas situāciju valstī, veidojot savdabīgu «pandēmijas dienasgrāmatu», iemūžinot notikumus un cilvēkstāstus.