Lielās intervijas

Valdības restarts ir noticis, jūs Saeima ievēlēja ar būtisku balsu pārsvaru. Premjere paziņoja, ka no jaunajiem ministriem gaida reformu pārskatīšanu, ar ko acīmredzot bija domāts no jaunapstiprinātajiem ministriem sagaidīt to, lai viņi pārskata savu priekšteču reformas, to jēgu, varbūt mainīt kādas nianses. Ko jūs mainīsiet, vai mainīsiet, varbūt pilnveidosiet Ulda Auguļa sāktajā ceļā?

Bijušais ministru prezidents (1994–1995) Māris Gailis, tagad – uzņēmējs, Riharda Vāgnera biedrības valdes priekšsēdētājs, šodien ir visvairāk sašutis par birokrātijas “mazināšanas” pasākumiem, kas jau sākotnēji izskatās pēc nepārdomātas klaunādes. Bet vai latvieši spēj sacelties pret varu, ja tā ir aprobežota un netalantīga? Un ko Māris Gailis darītu pirmām kārtām, ja būtu premjers? Par šīm un citām tēmām “Neatkarīgā” runā ar Māri Gaili.

Ar valdības lietām mēdz notikt brīnumi – pietiek nomainīt ministru, un vēl nesen skandalozajam “Rail Baltica” atrodas finansējums, arī skandāli apklusuši. Vai viss ir tik vienkārši, kā izskatās – ekspresintervija ar satiksmes ministru Ati Švinku (“Progresīvie”).

Šobrīd ir daudz labu projektu, kam nepieciešams finansējums, bet ir grūtības to saņemt, norāda ministrs komentējot situāciju tautsaimniecības kreditēšanā. Viņaprāt, bankas kreditē pārāk kūtri un tām vajadzētu uzņemties lielākus riskus.

“Amerikāņi saka: jūs, eiropieši, esat vāji, esat lūzeri un paši esat pie tā vainīgi. Jūs esat militāri gandrīz bezvērtīgi, jo resursus ieguldāt nevis tehnoloģijās, drošībā un aizsardzībā, bet absurdās, no pirksta izzīstās idejās par daudzveidīgas sabiedrības priekšrocībām, klimata, dzimuma maiņas un citos bezjēdzīgos projektos, uzturat milzu birokrātiju, uzturat pret jums naidīgi noskaņotus citu valstu un importētus liekēžus. Jūs esat sevi padarījuši atkarīgus no lētiem importa resursiem, tajā skaitā no lēta darbaspēka. Turklāt jūs vēl vajājat tos, kas pret to visu iebilst. Kādēļ lai mēs jūs aizstāvētu, tērētu savus resursus, ja paši negribat to darīt? Eiropas izšķiršanās ir vienkārša – visu to mainīt mēnešu, bet ne gadu laikā, jo tik daudz laika vairs nav, vai arī Eiropa paliks tikai par ģeogrāfisku jēdzienu. Savukārt, ja Latvija turpinās būt par hronisku Eiropas lūzeri, tad mēs vispār nevienam, izņemot Krieviju, nebūsim vajadzīgi. Tad var iznākt, ka platsliežu dzelzceļš un krievu valodas zināšanas tomēr būs noderīgākas,” tiešsaistes vietnē “Facebook” ierakstījis ekonomists, kādreizējais finanšu ministrs (1993–1994) Uldis Osis. Arī mūsu saruna ir par Donaldu Trampu, ASV, Eiropu, Latviju un mūsu nākotnes attīstības scenārijiem.

Mierpilnais klusums no Aizsardzības ministrijas puses acīmredzot liecina par to, ka “pie mums viss kārtībā”. Taču zinām arī to, ka šā gada septembrī Baltkrievijā notiks kārtējās militārās mācības “Zapad”. Sabiedrība ir norūpējusies par šo mācību ģeogrāfisko tuvumu, kā arī par to, ka uz robežām var tikt izvietotas kājnieku mīnas. Par šo situāciju uzdevām jautājumus Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam.

Valda vai nevalda Latvijā demokrātija; vai tā ir demokrātija, ja ar valsts naudu dāsni tiek baroti liberāli kreisie mediji, bet konservatīvās domas paudējiem ne nieka netiek; vai valstiski pareizi noniecināt konservatīvo domu – par šīm un citām tēmām “Neatkarīgās” intervija ar filoloģijas zinātņu doktori, portāla “Telos” galveno redaktori Agnesi Irbi.

Latvijā, par laimi, nenotiek tik daudz slepkavību, kā piemēram, seriālā "Midsommeras slepkavības". Viesojoties TV raidījumā "Nra.lv sarunas", Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks atklāj, ka 2024. gadā Latvijā tika noslepkavoti 42 cilvēki.

Ukrainas ārlietu ministra vietnieks un bijušais Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko sarunā ar “nra.lv” uzsver: "Ukrainas karavīri šodien mirst par Eiropas vērtībām.

Par valdības rīkoties spēju un neredzamo valsts aizsardzību, par krāpniecisko CO2 kursu un izplūdušajām partijām, par to, kas ir mūsu lielākais drauds – un vēl par daudz ko citu “Neatkarīgās” intervijā ar Valsts prezidentu (2011–2015) Andri Bērziņu.

Raidījumā nra.lv sarunas viesojas divas izcilas personības - "Ghetto games" dibinātājs Raimonds Elbakjans un IZM sporta departamenta vadītājs Aleksandrs Samoilovs.

Intervijā TV raidījumā "Nra.lv sarunas" Latgales patriote, Latgales industriālā tehnikuma Administratīvās nodaļas vadītāja Olga Aņisimoviča stāsta, kā ir dzīvot, strādāt un mācīties Daugavpilī.

Akciju sabiedrības “SAF Tehnika” valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs tīmeklī publicējis sašutuma pilnu ierakstu par birokrātiskajām nejēdzībām, ar kurām dāsni bagāta Eiropas Savienība. “Šobrīd SAF kvalitātes vadītāja prioritāte ir: avio komandējumu CO2 izmešu aprēķināšana. Tas ir info, kas jāiekļauj ilgtspējas ziņojumā. Tiešām bez tā nevar iztikt? Varbūt komisija var ieviest kaut nedaudz veselā saprāta tajā zaļajā trakumā?” Par veselo saprātu un citām fantastiskām lietām – “Neatkarīgās” saruna ar uzņēmēju Normundu Bergu.

Ģenerālprokuros Juris Stukāns jau iepriekš skarbi izteicies par juridiskās izglītības kvalitāti Latvijā. Intervijā TV raidījumā "nra.lv sarunas" viņš atklāj, ka situācija nav uzlabojusies. Patiesībā viņš bija šokēts, ka prokurora amata kandidāti nespēj izpildīt pat elementāru testu.

Tagad tā vairs nav milzīga ķecerība runāt, ka vajadzētu kaut kā pagrozīt Eiropas Savienības (ES) “zaļo kursu” uz CO2 emisijas un piesaistīšanas līdzsvaru 2050. gadā. Pat ES augstākie politiķi un ierēdņi pretendē uz publikas atzinību, ja kaut ko tādu pasaka. Bet vai runām sekos atbilstoši darbi? Par to “Neatkarīgās” saruna ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētāju Gunti Gūtmani.

16. martā atzīmējam latviešu leģionāru dienu. 1944. gada 16. martā notika kauja starp padomju un vācu armiju apmēram 60 kilometru no mūsu austrumu robežas ar Krieviju, pie Veļikajas upes. Šajā kaujā pirmoreiz kopā cīnījās abas Latviešu leģiona divīzijas – 15. un 19. divīzija. No abu divīziju kareivjiem 16. marta rītā tika izveidota kaujas grupa ar komandieri Artūru Silgaili priekšgalā. Pieminēsim mūsu puišus, kuri cīnījās pret padomju armiju. Par vēsturiskajiem aspektiem – saruna ar Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieku Valdi Kuzminu.

Egļu astoņzobu mizgrauzis ir Latvijā postošākais egļu audžu kaitēklis, kas spēj nodarīt lielāku postu egļu audzēm nekā visi citi meža kaitnieki kopā, tāpēc tam jāpievērš uzmanība. Ja mizgrauzis ieperinājies audzē, tā vairs nebūs glābjama. "Latvijā pēdējo trīs gadu laikā egļu astoņzobu mizgrauža radītie bojājumi AS "Latvijas valsts meži" (LVM) apsaimniekotajā teritorijā ir ar pieaugošu tendenci," sarunā ar "Neatkarīgo" atzina LVM meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks.

"Ja teļus sadzen no četrām mazām kūtiņām vienā lielā kūtī, teļu jau mazāk nepaliek," tā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāts Ingmārs Līdaka (AS) komentē ideju par iestāžu apvienošanu.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Gatis Liepiņš (JV) saredz iespēju ievērojami ietaupīt uz personāla izmaksu rēķina valsts kapitālsabiedrībās.

*