Gaisa telpas apdraudējuma laikā patvertnes Rēzeknē bijušas slēgtas
No Latgales iedzīvotājiem arvien vairāk izskan bažas par patvertņu pieejamību, jo neseno gaisa trauksmju laikā tās ir bijušas slēgtas, ziņo TV3.
Piemēram, Rēzeknes pašvaldībā atzīst, visu apzināto patvertņu durvis bija ciet, taču šobrīd notiekot aktīvs darbs, lai vismaz centrālā patvertne, kas atrodas zem domes ēkas, turpmāk iedzīvotājiem būtu pieejama.
Šobrīd neviens spēkā esošais algoritms neparedz, ka patvertnēm būtu jābūt atvērtām diennakts režīmā. Arī izsūtītie oranžie šūnu apraides brīdinājumi neliek meklēt patvertni, bet gan aicina uzturēties telpās un ievērot tā saukto "divu sienu" principu, proti, atrasties tādā vietā, kur starp tevi un ēkas ārpusi ir vismaz divas sienas. Tomēr Rēzekne nav vienīgā Latgales pašvaldība, kas domā, kā drošās pajumtes padarīt pieejamākas, neskatoties, ka to algoritmi to neprasa.
"Arī pie dzeltenā brīdinājuma viena no patvertnēm būs atvērta. To nodrošinās pašvaldības policijas darbinieki. Mēs pieņemsim to lēmumu neatkarīgi no tā, kā ir noteikts algoritmā, un to, ka kāda no patvertnēm būtu atvērta, to iedzīvotāji zinās. Bet katram iedzīvotām pašam jāizvērtē šis laika sprīdis nokļūšanai no viņa esošās atrašanās vietas līdz iespējamai patvertnei," norāda Balvu novada domes priekšsēdētājs Jānis Trupovnieks.
Jau ziņots, ka Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un Rēzeknes mērs Jānis Tutins ("Kopā Latvijai"/LPV) vienojās par nepieciešamību paredzēt šūnapraides paziņojumos dažādus rīcības modeļus atkarībā no iespējamā apdraudējuma.
Pārrunāta iespēja oranžo šūnapraides brīdinājumu dalīt divos variantos atkarībā no brīdinājuma. Tutins klāstīja, ka pašlaik oranžais brīdinājums nozīmē divu sienu principa nodrošināšanu un, piemēram, skolās un bērnudārzos tiek pārtrauktas mācības un skolēnus ved uz gaiteņiem vai citām drošākām telpām bez logiem.
"Prezidents solīja virzīt domu, ka oranžais brīdinājums varētu dalīties divās daļās. Pirmais variants būtu tad, kad nav pārliecības par dronu, ir iespējamais apdraudējums un nav jāmeklē droša vieta, bet jāpaceļ acis, jāieklausās, vai kaut kas nelido pāri. Otrais variants būtu tad, kad ir pilnīga pārliecība, ka drons ir virs Latvijas, un tad būtu brīdinājums ar konkrētu nepieciešamo rīcību," aprakstīja politiķis.
