Mūzikas apskats

Šo piektdien Rīgas klubā “Melnā piektdiena” notiks grupu „Varang Nord” un „Saintorment” jauno albumu prezentācija: abas ir no Daugavpils, taču relatīvi bieži viesojas galvaspilsētas klubos un vietējiem ir zināmas.

Šis ir nebijis veidojums latvju mūzikā – smagmetāla komanda, kas pievērsusies Senās Japānas leģendām, mītiem un vēsturei, uz skatuves kāpj kimono un līdzās ierastajiem roka instrumentiem spēlē arī dažādus jokainus austrumnieku daiktus, piemēram, šakuhači (kaut kas līdzīgs flautai), šamisenu (instruments ar trīs stīgām) un tamlīdzīgus. Arī grupas nosaukums ir aizgūts no seno japāņu mitoloģijas.

Kolorītā angļu „indie & alternative rock” grupa ar vēl kolorītāko, plikgalvaino un tumšādaino vokālisti Skin (īstajā vārdā Debora Anna Daijere) priekšgalā laiduši klajā savu sesto studijas albumu un trešo pēc atgriešanās. „Skunk Anansie” darbību var iedalīt divos periodos: 1994. – 2000. gads un 2008. gads līdz mūsu dienām, taču sastāvam peripetijas ap grupas pajukšanu un atjaunošanos nekādi skādi nav izdarījušas, tā pati četrotne vien mauc kopā.

Grupa „Saxon” ir vieni no tā saucamā 70. gadu beigās dzimušā „New Wave Of British Heavy Metal” jeb „NWOBH” pārstāvjiem. Lai arī viņi mūzikas enciklopēdijās vienmēr tiek piesaukti par vieniem no šī viļņa pirmrindniekiem, „Saxon” nekad nav guvuši tādu atzinību un klausītāju sajūsmu kā, piemēram, „Iron Maiden” vai „Judas Priest”.

Jādomā, ka pārskatāmā nākotnē mūzikas faniem tiks piedāvāta vesela grēda ar agrāk nepublicētajiem Deivida Bovija ierakstiem, viņa dziesmu izlasēm un agrīno albumu pārstrādātajām versijām – tā parasti notiek, ja aizsaulē aiziet kāda augstākā ranga slavenība, ierakstu koncerniem uz to vienmēr gribējies pasildīt rokas. Albuma izdošana „Blackstar” uz to it kā neattiecas, jo disks nāca klajā dziedātāja 69. dzimšanas dienā (tā bija 8. janvārī), bet leģendārais mūziķis mira divas dienas vēlāk, taču – kas zina, kas zina...

Kārtējā supergrupa, tikai šoreiz pavisam dīvains veidojums – šausmu meistara Elisa Kūpera un „Aerosmith” ģitārista Džo Perija nonākšanu vienā laivā vēl kaut kā varētu izskaidrot, bet to, ka otra ģitārista lomā te pieplusojies slavenais „Karību jūras pirāts” Džonijs Deps gan laikam ne.

Savulaik skotu rokgrupa „Franz Ferdinand” vokālista Aleksa Kapranosa virsvadībā šķita ārkārtīgi perspektīva, turklāt ne jau velti – tās debijas CD „Franz Ferdinand” (2004) nudien bija teju vai perfekts, ko apliecināja arī vēlāk gūto balvu grēda. Arī „FF” nākamie abi ripuļi „You Cold Have It So Much Better” (2005) un „Tonight: Franz Ferdinand” (2009) kotējās gana augstu, lai gan šķita, ka šī atzinība vairāk balstās uz vecajiem slavas lauriem.

Beļģu dziedātāja Lara Fabiana (46) pie mums ir diezgan pazīstama – 2013. gada novembrī viņa uzstājās „Arēnā Rīga”, bet pirms tam vismaz pāris (vai pat trīs) reizes ir ciemojusies festivālā „Jaunais vilnis”.

Ja tiktu rīkots konkurss par pašu oriģinālāko latvju grupas nosaukumu, „Anna Kijevā” droši vien būtu ārpus konkurences. „1906.gadā sāka nomierināšanas stratēģiju, kurā cara ģenerāļu vadītās soda ekspedīcijas ieviesa sistemātisku masveida teroru.

Pēdējā laikā atsācies dziesminieku bums, kas bija pierimis kopš Goran Gora laikiem, kad likās – nu tikai būs, visa pasaule pie kājām! Šobrīd dziesminieku armādas pirmajās rindās izvirzījusies Alise Joste, kuru daudzi ceļ vai debesīs un dēvē par šā brīža skaistāko balsi latvju mūzikā, un kuras stilu definējot tiek piesaukts „indie/acoustic/folk”.

Lai gan Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvas „Zelta mikrofons” tiks pasniegtas tikai pēc pusotra mēneša (15. martā), vienas balvas ieguvējs ir puslīdz skaidrs – jānotiek brīnumam, lai hiphopa nominācijā neuzvarētu Ozols. “Atpakaļ nākotnē” ir viņa piektais studijas albums, kurā iekļauts ducis dziesmu, kas tapušas laika posmā no 2012. gada līdz pat pērnajam rudenim.

Lai gan pēc grupas nosaukuma varētu spriest, ka šī ir kāda komanda no štatiem, mūsu pašu bāleliņi vien ir – it kā no Rīgas, it kā no Krāslavas. Izveidota akurāt pirms diviem gadiem, spēlē, pēc pašu domām, „blues rock & rock’n’roll”, bet patiesībā vecās skolas smago roku un nelielām blūzroka piedevām.

Norvēģu grupas „Shining” muzikālais skanējums tiek raksturots gan kā „avangard-elektrometāls”, gan „jazz/progressive metal” – tas pateicoties saksofonam, smagajai mūzikai ne pārāk raksturīgam instrumentam, kuru pārvalda šīs blices dibinātājs, multiinstrumentālists Jorgens Munkebijs.

Somu melodiskā metāla grupa "Children Of Bodom" pirms dažiem gadiem ar koncertu viesojās arī pie mums – 2013. gadā viņa bija izdevuši savu astoto studijas albumu „Halo Of Blood”, bet nu klāt arī devītais.

Par laika nogriezni „gads” it kā nevarētu teikt, ka tam paejot ir daudz ūdens aiztecējis, bet ne visos gadījumos. Piemēram, austrāliešu puišu (vai puiku) popgrupas „5SOS” gadījumā gada laikā kopš viņu debijas albuma klajā nākšanas tiešām ir daudz noticis.

Elektroniskās mūzikas pioniera, 67 gadus vecā francūža Žana Mišela Žāra pēc skaita astoņpadsmitais studijas albums, kas tapināts četrus gadus. Šim diskam būs arī turpinājums – jau noteikts, ka 2016. gadā klajā nāks „Electronica 2”. Iepriekšējais albums izdots pirms astoņiem gadiem, tāpēc „laika mašīna” ir neliels pārsteigums pat Žana Mišela Žāra faniem.

Sen to Rīgu daudzināja, nu to „Rīgu” ieraudzīju... Šī projekta „kājas” aug ceturtdaļgadsimts senā pagātnē, kad „dzelzs priekškars” gāzās, un latvju bāleliņiem šķita, ka visa pasaule ir pie kājām, bet, ja vēl piepalīdz kāds ārzemju tēvocis, tad vispār – Holivuda, mēs jau nākam!

Pēc respektablā izdevuma „Forbes” datiem Dr. Dre, īstajā vārdā Andrē Jangs, ir pasaulē otrs bagātākais reperis (2014. gadā viņa finansiālā rocība tika vērtēta 620 miljonu dolāru apmērā), viņš ir ierakstu kompānijas „After Entertainment” un giganta „Apple” pārpirktās audioierīču ražotnes „Beats Electronics” līdzīpašnieks, būtībā tieši viņš atklājis tādus talantus kā Eminems, Snoop Dogg, 50 Cent un citus.

Britu „hard & heavy” veterāni (pastāv jau no 1977. gada) „Def Leppard” savus fanus ar jauniem studijas garadarbiem nebija lutinājuši jau septiņus gadus - iepriekšējais disks „Songs From The Sparkle Lounge” tika izdots 2008. gadā. Par nosaukumu savam vienpadsmitajam studijas ripulim „Def Leppard” nav daudz prātojuši (vai arī ir to darījuši, bet neko nav spējuši izprātot), arī stilistiski nekas nav mainījies, bet par to, ka nekādu izmaiņu nav grupas sastāvā, nevajadzētu brīnīties – kā zināms, no „Def Leppard” iznes tikai ar kājām pa priekšu, kā ilggadējo ģitāristu Stīvu Klārku, kurš 1991. gadā pārdzērās viesnīcā. Jāatgādina, ka „Def Leppard” darbības sākumposmā „kurlo leopardu” bundzinieks Riks Alens cieta autoavārijā un zaudēja roku, taču grupas biedri savējo nelaimē nepameta, speciāli viņam radīja ar vienu roku un daudziem pedāļiem darbināmas bungas, un tā nu Alens muzicē joprojām, komandas skanējumam piedodot to īpašo skanējumu, kas „Def Leppard” atšķir no pārējām šāda stila brigādēm. Par jauno albumu – 14 dziesmas, kas tapušas producenta Ronana Makhjūza aizgādā, nekā īpaši piebilstama vairāk nemaz nav.

Šodien, 18. janvārī, klubā „Melnā piektdiena” viesosies kanādiešu „nāvinieciņu” četrinieks „Kataklysm”, bet šīs 1991. gadā izveidotās komandas jaunāko ripuli – pēc skaita jau divpadsmito – varēja novērtēt jau krietni iepriekš. Savulaik „Kataklysm” bija izpelnījusies kā vienas no pasaulē ātrākajām (jāatzīst, ka vienlaicīgi arī haotiskākajām) grupām statusu, un paši mūziķi savu izpildīto stilu dēvēja par „hyperblast”, taču šajā gadsimtā šī brigāde nostabilizējusies „death metal” lauciņā. No sākotnējā sastāva ierindā gan palicis tikai grupas dibinātājs, basģitārists Mauricio Iakono, kurš pēc 1998. gada uzņēmās arī vokālista funkcijas, kā arī ģitārists Žans-Fransuā Dagenē, bet, kā mēdz teikt, tas jau ātrumu nemazina, un šoreiz tā var teikt burtiskā nozīmē – „Kataklysm” joprojām spēlē megaātri.