Noslēgumam tuvojas darbs pie grozījumiem, kas šogad ļaus 9.klases skolēniem pabeigt pamatskolu bez atzīmes krievu valodā vai krievu literatūrā, raidījumā "Krustpunktā" atklāja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).
Latvijā netiks rīkots referendums par partnerības institūta likuma grozījumu atcelšanu, jo mēneša laikā netika savākts nepieciešamais vēlētāju atbalsts.
Kanāla TV24 raidījuma “Preses klubs” studijā viesojās bijušais latviešu basketbolists, starptautiskās jauniešu kustības Ghetto Games dibinātājs Raimonds Elbakjans, kurš komentēja arī tēmu par krievu valodu Latvijā.
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Vietējo pašvaldību referendumu likumā, tā stāšanos spēkā atliekot no sākotnēji paredzētā 2024.gada 1.janvāra uz 1.septembri.
No 7.decembra līdz 5.janvārim paredzētā parakstu vākšana referenduma ierosināšanai par partnerības institūta ieviešanu notiks dažādas pulksteņa laikos atkarībā no pašvaldības.
“Šobrīd nav nekāda pamatojuma referendumam vajadzīgo parakstu lielajam skaitlim, kas praktiski ir demokrātijas ierobežojums,” komentējot referenduma par Saeimas atlaišanu iespējamību, TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” saka RSU profesore, politoloģe Ilga Kreituse.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) lūgs Ministru kabinetam (MK) piešķirt līdzekļus opozīcijas rosinātajai parakstu vākšanai par referenduma ierosināšanu par grozījumiem Notariāta likumā jeb partnerības institūta ieviešanas galveno likumprojektu.
Opozīcijas deputāti Edvards Smiltēns (AS) un Ainārs Šlesers (LPV) šodien Saeimas debatēs pauda atbalstu referenduma rīkošanas idejai par likumprojektu pakotni partnerības institūta ieviešanai.
Pēdējo nedēļu laikā uzkarsusi diskusija sakarā ar Saeimas apstiprināto Nacionālās drošības koncepciju, kurā paredzēts, ka sabiedriskajos medijos netiks veidots un finansēts saturs krievu valodā, sākot ar 2026. gadu.
Gala lēmums par atteikšanos no krievu valodas sabiedriskajos medijos nav pieņemts, šorīt intervijā LTV "Rīta" panorāmā" uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
"Ja mēs visu aizliegsim, kas saistīts ar Krieviju un neizmantosim iespēju mācīties arī krievu valodu, mēs tādā kā informācijas vakumā dzīvosim?" nesen raidījumā "Panorāma" šādu viedoklis pauda Valsts izglītības satura centra vecākā eksperte Rita Kursīte. Viņas sacītais izsaucis lielu sašutuma vētru soctīklos.
Kopš jaunā māčibu gada sākuma nerimst vecāku sašutums par obligātu krievu valodas apgūšanu skolās. Turklāt, ja bērns vai vecāki nevēlas apgūt krievu valodu, tad viņš būs šajā priekšmetā nesekmīgs un var tikt atstāts uz otru gadu.
Noslēdzoties publiskai apspriešanai par pakāpenisku atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves pamatizglītībā, saņemts netipiski daudz fizisko personu iebildumi pret Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceri, liecina informācija Tiesību aktu portālā.
Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcijas iesniegtos grozījumus Darba likumā, kas paredz krievu valodas prasmes ļaut pieprasīt tikai atsevišķās profesijās.
Latvijas Radio un Latvijas Televīzija (LTV) kategoriski iebilst pret valdības atbalstītajā Nacionālās drošības koncepcijas projektā ietverto aizliegumu no 2026.gada sabiedriskajiem medijiem veidot saturu krievu valodā, aģentūru LETA informēja LTV pārstāvji.
“Mans dēls šogad uzsāka mācības 4. klasē. Un jau pirmajā dienā – krievu valodas stunda! Kāpēc?! Kaut arī viņam tikai 11 gadu, puika saprot, kas notiek Ukrainā, kur iebrukuši krievi. Viņš negrib mācīties krievu okupantu valodu. Kā lai no tās atsakās? Saprotamu iemeslu dēļ nenosaukšu nedz bērna vārdu, nedz skolu – baidos no vēršanās pret mazo skolnieku,” saka kāda mamma. Tas nav vienīgais gadījums: krievu valoda joprojām tiek uzspiesta latviešu skolēniem.
Kultūras ministre Agnese Logina (P) konceptuāli redz lomu sabiedriskajam medijam krievu valodā, tā aģentūrai LETA norādīja ministres padomnieks Dāvis Lodziņš.