arrow_downwardReferenduma atskaņas

"Cik ilgi tas Latvijā turpināsies?", Twitterī cilvēki piktojas, par to, kādā valodā tiek uzrunāti no apkalpojošā personāla puses.

„Twitter” ievietotais ieraksts liecina, ka pirmo dzejoli Liāna Langa 1987.gadā publicējusi krievu valodā. Savukārt komentāros atrodams, ka vēl pirms deviņiem gadiem publiciste devusies uz Maskavu, kur plašākai publikai lasījusi savu dzeju krievu valodā. Par to ziņoja Diena.lv.

Imantas lielveikala dāvanu saiņošanas punktā pircēju pārsteigusi apsveikuma kartiņu izvēle – ir lērums apsveikuma kartiņu uzrakstiem krievu valodā, bet latviešu cilvēku apsveikt nav iespējams.

Lielbritānijas Augstākā tiesa nolēmusi, ka Skotijai nav likumīgas tiesības nākamgad rīkot jaunu neatkarības referendumu bez Londonas piekrišanas.

Kubas vēlētāji svētdien notikušajā referendumā atbalstījuši jauno ģimenes likumu, kas atļaus viendzimuma laulības.

„Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā tiks apstiprināti grozījumi Izglītības likumā, kas dos tiesības atstādināt [pedagogus], konstatējot nespēju lietot valsts valodu nepieciešamajā līmenī. Vēl mazliet, mazliet jāpaciešas,” tīmeklī čalo izglītības ministre Anita Muižniece (K), mierinādama skeptiķus, kuri apšauba skolotāju – latviešu valodas nepratēju – iespējas izglītot skolēnus valsts valodā.

Svētdien notikušajā referendumā šveicieši ar nelielu balsu pārsvaru atbalstījuši pretrunīgi vērtēto valdības pensiju reformas plānu, kas paredz paaugstināt pensionēšanās vecumu, bet citā balsojumā noraidījuši ieceri aizliegt industriālo lauksaimniecību.

Ceturtdien, 15. septembrī, Saeima nodeva izskatīšanai Juridiskajā komisijā likumprojektu, kas paredz nodrošināt latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu. Stiprinot latviešu valodas statusu, tiks mazinātas ilggadējas rusifikācijas sekas, vienlaikus veicināta mazākumtautību pārstāvju iekļaušanās Latvijas sabiedrībā.

Saeima ar dažu balsu vairākumu šodien, izskatot priekšlikumus pārejai uz mācībām tikai valsts valodā, otrajā lasījumā Izglītības likumā piekrita izglītojamajiem piešķirt tiesības uz pedagoģiski adaptīvā atbalsta sniegšanu komunikatīvās kompetences veidošanā.

Tiek rosināts ar likumu ierobežot krievu valodas lietošanu darba vidē. TV3 raidījums “900 sekundes” aptaujā skaidroja sabiedrības viedokli par šādu ierosinājumu.

Tieslietu ministrija (TM) strādā pie Divvalodības ierobežošanas likumprojekta, kas ierobežotu krievu valodas lietošanu darba vietās un publiskās vietās, portālam "Delfi" pavēstījis tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K).

Šodien "Latvijas vīru biedrība" sāk atkārtotu parakstu vākšanu par ģimenes definīcijas referenduma ierosināšanu, informē Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Krastiņa.

Šodien noslēdzas parakstu vākšana referenduma ierosināšanai par Satversmes grozījumiem par ģimenes definīciju, un sagaidāms, ka nepieciešamo parakstu skaitu savākt nebūs izdevies.

Otrdien mikroblogošanas vietni Twitter pamatīgi satricinājis uzņēmuma "Laima" komentārs.

Sabiedrībā aizvien apspriež jautājumu, kas skar izglītību tikai latviešu valodā, analizēts tiek līdzšinējais bilingvālās izglītības modelis. Kāda skolotāja dalās sarunā, kāda bijusi ar saviem audzēkņiem.

Dānijā trešdien notikušajā referendumā vairākums dalībnieku pārliecinoši atbalstījuši atteikšanos no līdzšinējām izņēmuma tiesībām nepiedalīties Eiropas Savienības (ES) kopīgās aizsardzības politikas īstenošanā, liecina provizoriskie rezultāti.

Dānijā trešdien notiek referendums par atteikšanos no līdzšinējām izņēmuma tiesībām nepiedalīties Eiropas Savienības (ES) kopīgās aizsardzības politikas īstenošanā.

Pašlaik stāsts par sabiedrisko mediju televīzijas kanālu krievu valodā ir beidzies, intervijā "Latvijas Avīzei" atzīmējusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekle Sanita Upleja-Jegermane.

Iespējams, būs jārīko referendums, lai Latvijas sabiedrība lemtu par Uzvaras parkā padomju armijai veltītā pieminekļa demontāžu, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" uzsvēra tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K).

„Es uzskatu, ka tam atbalstam, ko mēs sniedzam mediju pasaulei – vai nu atbalsts komercmedijam vai sabiedriskam medijam – tam ir jākalpo Latvijas iedzīvotājiem,” runājot par nepieciešamību pēc jauna televīzijas kanāla krievu valodā, TV24 raidījumā visai mīklainu viedokli izteica Saeimas deputāte Vita Anda Tērauda („Attīstībai/Par”). Izrādās, kaut kādi „mēs” sniedz atbalstu mediju pasaulei, līdz ar to tiem jākalpo „Latvijas iedzīvotājiem”, kuri, spriežot pēc deputātes teiktā, visi ir krievi.