Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir sagatavojusi un nodevusi publiskajai apspriešanai grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz pakāpeniski atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves pamatizglītībā.
Skolēni neizvēlas mācīties krievu valodu, viņiem to uzspiež – tāda ir situācija lielā daļā Latvijas skolu, ja runājam par neparasti lielo “mīlu” uz krievu valodu, kas it kā vērojama izglītības sistēmā: gandrīz pusē skolu – tās ir 320 mācību iestādes – kā otrā svešvaloda tiek apgūta tieši krievu valoda. Sabiedriskais medijs (LTV) apgalvo, ka tā ir ļoti populāra.
Izglītības un zinātnes ministrija ir nākusi klajā ar plānu, kas paredz pēc četriem gadiem skolās liegt apgūt krievu valodu kā otru svešvalodu. Tās vietā skolēniem būs jāizvēlas apgūt kādu no Eiropas Savienības (ES) valodām vai svešvalodu, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi, 2022. gada izskaņā vēstīja TV3 Ziņas.
Soctīklos ar zināmu regulāritāti parādās cilvēku izklāstītas situācijas par valodu lietojumu Latvijā, kas satracina līdzcilvēkus, liekot uzdot retorisku jautājumu - kura (realitātē) ir valsts valoda Latvijā?
Berlīnē svētdien referendumā par iniciatīvu, kuras nolūks bija grozīt Vācijas galvaspilsētas klimatneitralitātes mērķi no 2045.gada uz 2030.gadu, piedalījies pārāk mazs skaits vēlētāju, lai to varētu atzīt par notikušu.
"Tas ir katra krieva interesēs, lai latvieši būtu droši un pašpārliecināti," TV24 raidījumā "Preses klubs" norādījis ekonomists, partijas "Latvijas attīstībai" valdes loceklis, bijušais ekonomikas, kā arī izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.
Jautājums par latviešu valodas lietošanu visur un vienmēr pieņem arvien plašāku skanējumu. Taču ir gadījumi, kuros pat valsts uzņēmumā runāt latviski nav ieteicams.
„Twitter” ievietotais ieraksts liecina, ka pirmo dzejoli Liāna Langa 1987.gadā publicējusi krievu valodā. Savukārt komentāros atrodams, ka vēl pirms deviņiem gadiem publiciste devusies uz Maskavu, kur plašākai publikai lasījusi savu dzeju krievu valodā. Par to ziņoja Diena.lv.
Imantas lielveikala dāvanu saiņošanas punktā pircēju pārsteigusi apsveikuma kartiņu izvēle – ir lērums apsveikuma kartiņu uzrakstiem krievu valodā, bet latviešu cilvēku apsveikt nav iespējams.
„Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā tiks apstiprināti grozījumi Izglītības likumā, kas dos tiesības atstādināt [pedagogus], konstatējot nespēju lietot valsts valodu nepieciešamajā līmenī. Vēl mazliet, mazliet jāpaciešas,” tīmeklī čalo izglītības ministre Anita Muižniece (K), mierinādama skeptiķus, kuri apšauba skolotāju – latviešu valodas nepratēju – iespējas izglītot skolēnus valsts valodā.
Svētdien notikušajā referendumā šveicieši ar nelielu balsu pārsvaru atbalstījuši pretrunīgi vērtēto valdības pensiju reformas plānu, kas paredz paaugstināt pensionēšanās vecumu, bet citā balsojumā noraidījuši ieceri aizliegt industriālo lauksaimniecību.
Ceturtdien, 15. septembrī, Saeima nodeva izskatīšanai Juridiskajā komisijā likumprojektu, kas paredz nodrošināt latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu. Stiprinot latviešu valodas statusu, tiks mazinātas ilggadējas rusifikācijas sekas, vienlaikus veicināta mazākumtautību pārstāvju iekļaušanās Latvijas sabiedrībā.
Saeima ar dažu balsu vairākumu šodien, izskatot priekšlikumus pārejai uz mācībām tikai valsts valodā, otrajā lasījumā Izglītības likumā piekrita izglītojamajiem piešķirt tiesības uz pedagoģiski adaptīvā atbalsta sniegšanu komunikatīvās kompetences veidošanā.