SEPLP: Nākotnē būtu jāatsakās no īpašām krievu valodas satura sabiedrisko mediju programmām

© Depositphotos

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) uzskata, ka nākotnē būtu jāatsakās no īpašām krievu valodas satura sabiedrisko mediju programmām, bet satura īpatsvara samazinājumam ir jānotiek pakāpeniski, aģentūrai LETA pavēstīja SEPLP pārstāvji, komentējot nule atkāpušās padomes locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes aiziešanas iemeslus.

Upleja-Jegermane iepriekš pauda, ka lēmums par atkāpšanos no SEPLP padomes locekles amata pieņemts pēc pašas vēlēšanās, un pamatā balstoties uz diviem argumentiem. Pirmkārt, viņai bijis no SEPLP atšķirīgs viedoklis par krievu valodas klātbūtni sabiedriskajos medijos, proti, Upleja-Jegermane uzskata, ka SEPLP un sabiedriskajiem medijiem līdz 2026.gadam jāpārtrauc divvalodības un divkopienu sabiedrības veicināšana.

Otrkārt, Uplejai-Jegermanei jautājumus esot radījusi "Cūku komiksa" publikācija 24.februārī portālā "Lsm.lv", kā arī tam sekojošie Latvijas Televīzijas (LTV) darbinieku skaidrojumi, kas, viņasprāt, līdz galam neatbild uz sabiedrības paustajām bažām.

SEPLP priekšsēdētājs Jānis Siksnis un padomes loceklis Jānis Eglītis publiskā paziņojumā izteica pateicību Uplejai-Jegermanei par "ieguldījumu padomes darbā un sasniegtajos rezultātos", vienlaikus viņu redzējums divos minētajos jautājumos esot atšķirīgs.

Komentējot valodas jautājumu, mediju uzraugs norāda, ka, viņuprāt, krievu valodas satura īpatsvara samazinājumam ir jānotiek pakāpeniski un atbilstoši mediju lietošanas paradumu izmaiņām un dezinformācijas ietekmei attiecīgajā mērķauditorijā.

Savukārt attiecībā uz "Cūku komiksu" mediju uzraugs esot lūdzis sabiedrisko mediju ombuda vērtējumu, kā arī LTV valdes paskaidrojumu par veiktajiem un vēl plānotajiem pasākumiem, lai sabiedriskā medija saturs tiktu veidots atbilstoši augstākajiem profesionālajiem un ētikas standartiem.

Pagaidām Upleja-Jegermane turpina pildīt savus pienākumus, līdz brīdim, kad Saeima lems par viņas atbrīvošanu no amata. Saskaņā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu padome 14 dienu laikā par Uplejas-Jegermanes paziņojumu rakstiski informēs Saeimu. Līdz jauna padomes locekļa iecelšanai SEPLP turpinās darbu divu locekļu sastāvā.

LETA jau vēstīja, ka Upleja-Jegermane otrdien iesniegusi padomei paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās.

Situāciju publiski komentējis arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, norādot, ka "pārējiem diviem SEPLP locekļiem būtu publiski jāizsakās par Uplejas-Jegermanes paustajām bažām nevis jāizliekas, ka viss ir vislabākajā kārtībā".

Upleja-Jegermane savu skepsi par krievu valodas saturu sabiedriskajā medijā pauda jau 2022.gadā. Viņas vērtējumā valsts iestādēm nav mandāta paplašināt krievu valodas klātbūtni.

Vēlāk, 2023.gadā, valodas jautājumu aktualizēja arī Nacionālās apvienības politiķi, paužot bažas, ka ar krievu valodas saturu tiekot šķelta sabiedrība.

Tāpat LETA vēstīja, ka plašu interneta lietotāju kritiku 24.februārī izpelnījās "Lsm.lv" publicēts kārtējais "Cūku komikss", kurā kā cūkas bija attēloti Ukrainas kareivji, kas cīnās pret Krieviju. Cilvēki uzsvēruši, ka šāds saturs ir neatbilstošs publicēšanai, jo īpaši kara sākuma otrajā gada dienā.

Sākumā "Lsm.lv" redakcija tviterī uz citu lietotāju sašutumu atbildēja ar skaidrojumu, ka komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Tomēr vēlāk medija galvenā redaktore Marta Cerava atvainojās par to, ka portāls "nevietā un nelaikā izveidoja "Cūku komiksu" par karu Ukrainā", un publikācija no portāla tika izņemta.

Sabiedrisko mediju ombude Anda Rožukalne aģentūrai LETA atzina, ka ir uzsākusi vērtēt iespējamos ētikas pārkāpumus "Cūku komiksa" publikācijā. Viņasprāt, medija redakcija pietiekami nenovērtēja ievainojamas cilvēku grupas iespējamo aizskārumu.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais