CVK valdībai lūgs naudu parakstu vākšanai par partnerības institūta referendumu

© F64

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) lūgs Ministru kabinetam (MK) piešķirt līdzekļus opozīcijas rosinātajai parakstu vākšanai par referenduma ierosināšanu par grozījumiem Notariāta likumā jeb partnerības institūta ieviešanas galveno likumprojektu.

Kā informēja CVK pārstāvis Andrejs Vaivars, parakstu vākšanu par referenduma ierosināšanu rīkos pašvaldību vēlēšanu komisijas, bet finansē valsts.

Centrālā vēlēšanu komisija lūgs valdību izdevumu segšanai, kas pašvaldībām šajā jomā būs radušies, piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Tas, cik liela summa būs nepieciešama, būs atkarīgs no parakstīšanās vietu jeb iecirkņu skaita katrā pašvaldībā, skaidro CVK.

Atbilstoši likuma nosacījumiem, vietas, kurās vēlētāji var parakstīties, iekārtojamas katrā pašvaldībā ar tādu aprēķinu, lai uz 10 000 vēlētāju būtu vismaz viena vieta, kur vēlētāji var parakstīties.

CVK skaidro, ka līdz 19.novembrim no Valsts prezidenta varētu tikt saņemta informācija par likuma apturēšanu.

No brīža, kad Valsts prezidents būs informējis par likuma virzības apturēšanu, CVK būs jānodrošina parakstu vākšanu, kas sevī ietvers gan organizatoriskos procesus, gan pašu parakstu vākšanu, kas notiks 30 dienas.

Jau vēstīts, ka Saeimas vairākums ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres (JV) virzīto likumprojektu pakotni, ar kuru Latvijā no 2024.gada vidus paredzēts ieviest jaunu tiesību institūtu - partnerību, kas būs arī veids, kā savas attiecības legalizēt un juridiski sakārtot viena dzimuma pāriem.

Pēc šī Saeimas lēmuma vismaz 34 "Apvienotā saraksta", partijas "Latvija pirmajā vietā" un Nacionālās apvienības deputāti rosinājuši rīkot parakstu vākšanu par partnerības pakotnes galvenā likuma - Notariāta likuma grozījumu - nodošanu referendumam.

Latvijā

Ziemassvētku un gadumijas priekšvakarā TV24 raidījumā „Kārtības rullis” nedaudz filozofiski, ar ironiju un spilgtām atziņām par Latviju kā zemi un valsti, tās pagātni, tagadni un nākotni, par latviešu gēniem un birokrātiju diskutēja Latvijas Sarkanā Krusta prezidente Līga Meņģelsone, biologs, dabas pētnieks Māris Olte, komponists Zigmars Liepiņš un bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Svarīgākais