CVK valdībai lūgs naudu parakstu vākšanai par partnerības institūta referendumu

© F64

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) lūgs Ministru kabinetam (MK) piešķirt līdzekļus opozīcijas rosinātajai parakstu vākšanai par referenduma ierosināšanu par grozījumiem Notariāta likumā jeb partnerības institūta ieviešanas galveno likumprojektu.

Kā informēja CVK pārstāvis Andrejs Vaivars, parakstu vākšanu par referenduma ierosināšanu rīkos pašvaldību vēlēšanu komisijas, bet finansē valsts.

Centrālā vēlēšanu komisija lūgs valdību izdevumu segšanai, kas pašvaldībām šajā jomā būs radušies, piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Tas, cik liela summa būs nepieciešama, būs atkarīgs no parakstīšanās vietu jeb iecirkņu skaita katrā pašvaldībā, skaidro CVK.

Atbilstoši likuma nosacījumiem, vietas, kurās vēlētāji var parakstīties, iekārtojamas katrā pašvaldībā ar tādu aprēķinu, lai uz 10 000 vēlētāju būtu vismaz viena vieta, kur vēlētāji var parakstīties.

CVK skaidro, ka līdz 19.novembrim no Valsts prezidenta varētu tikt saņemta informācija par likuma apturēšanu.

No brīža, kad Valsts prezidents būs informējis par likuma virzības apturēšanu, CVK būs jānodrošina parakstu vākšanu, kas sevī ietvers gan organizatoriskos procesus, gan pašu parakstu vākšanu, kas notiks 30 dienas.

Jau vēstīts, ka Saeimas vairākums ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres (JV) virzīto likumprojektu pakotni, ar kuru Latvijā no 2024.gada vidus paredzēts ieviest jaunu tiesību institūtu - partnerību, kas būs arī veids, kā savas attiecības legalizēt un juridiski sakārtot viena dzimuma pāriem.

Pēc šī Saeimas lēmuma vismaz 34 "Apvienotā saraksta", partijas "Latvija pirmajā vietā" un Nacionālās apvienības deputāti rosinājuši rīkot parakstu vākšanu par partnerības pakotnes galvenā likuma - Notariāta likuma grozījumu - nodošanu referendumam.

Latvijā

Bez aizķeršanās Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) trešdien, 30. aprīlī, padomes sēdē ievēlēja Anitu Braunu par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Sabiedriskais medijs” galveno redaktori uz piecu gadu termiņu, sākot ar 2025. gada 1. jūniju. Galvenais redaktors ir persona, kas atbild par sabiedriskā medija redakcionālās politikas veidošanu un īstenošanu. Kāda būs šī politika, aptuveni varam nojaust no līdzšinējā sabiedriskā medija vēstījuma. Ko par redaktora izvēli saka SEPLP priekšsēdētājs Jānis Siksnis un bijušais kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA)?

Svarīgākais