Lai gan Saeimas labējais flangs vairākkārt atgādinājis, ka, nododot svinīgo deputāta zvērestu, ikviens parlamentārietis solījies aizstāvēt latviešu valodu, daudzi 11. Saeimas Saskaņas centra politiķi tomēr atklāti atzīst, ka referendumā balsos par divvalodību. Tiesa, vairākumam aptaujāto kreisā spārna deputātu jautājums par viņu balsojumu radīja diskomfortu, un viņi nevēlējās sniegt tiešu atbildi.
«Nu, kā tad viņiem pietrūkst? Skolās var mācīties krieviski, avīzes krievu valodā ir, veikalos un pašvaldībā var runāt un rakstīt kaut vai Novgorodas dialektā – visi visu sapratīs,» par tuvojošos referendumu un daļas krievvalodīgo vēlmi uztaisīt otru valsts valodu ir sašutusi Marijas kundze no Rēzeknes.
Visi aptaujātie Saeimas labējo partiju pārstāvji nešaubīgi apliecina gatavību 18. februārī referendumā balsot pret divvalodības ieceri, jo nobalsošanas rezultāti būšot izšķirīgi Latvijas turpmākajai attīstībai.
Baltkrievu pilsoniskās sabiedrības koordinācijas centrs Rīgā vērsies pie saviem tautiešiem aicinājumu referendumā balsot pret otrās valsts valodas oficiālā statusa piešķiršanu krievu valodai Latvijā.
Tallina nebaidās, ka Latvijā gaidāmā tautas nobalsošana par krievu kā otru valsts valodu varētu atstāt politisku ietekmi arī uz Igauniju, šodien preses konferencē žurnālistiem sacīja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets.
Igauņu nacionālistu kluba pārstāvji šodien pie Latvijas vēstniecības Tallinā piedalījās piketā pret krievu kā otru valsts valodu Latvijā, ziņo portāls dzd.ee.
Svinot 142.gadu jubileju, Latvijas vecākās studentu korporācijas biedri referenduma dienā plkst.12:00 kopīgi ar citu korporāciju pārstāvjiem dosies uz balsošanas iecirkni Kongresa namā, lai balsotu pret divvalodību. Kā jau studentiem pienākas, neiztiks arī bez patriotiskām dziesmām.
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars aicina referenduma dienā ievērot sabiedrisko kārtību un ar sapratni un cieņu izturēties vienam pret otru, kā arī pret citādi domājošajiem.
No 8.februāra līdz 17.februārim vēlēšanu iecirkņi piedāvā iespēju uzdot sev interesējošus jautājumus, iepazīties ar Satversmes grozījumu tekstu, balsošanas kārtību un pieteikt balsošanu atrašanās vietā tiem vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar nokļūt vēlēšanu iecirknī tautas nobalsošanas dienā. Šajās dienās cilvēku aktivitāte ir maza.
Latvijas Sociālistiskā partija (LSP) uzskata, ka Latvijā jābūt vienai valsts valodai, bet vislabāk būtu, ja mūsu valstī nevienai valodai netiktu noteikts īpašs statuss, aģentūrai LETA sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Alfrēds Rubiks (SC).
Internetā ir izveidota karte ar visiem 950 Centrālās vēlēšanu komisijas balsošanas iecirkņiem, kā arī mobilais ceļvedis tuvākā iecirkņa atrašanai. Izmantojot 1188 izstrādāto mobilo ceļvedi http://m.1188.lv/referendums, iespējams ātri un precīzi atrast un izvēlēties tuvāko balsošanas iecirkni. Tas ir ērti lietojams tiem cilvēkiem, kas plāno brīvdienas pavadīt ārpus mājas un pa ceļam iegriezties balsošanas iecirknī, lai izteiktu savu viedokli.
Kopš dažiem avantūristiem izdevās sarīkot referendumu, prasot krievu valodai augstāku činu, tā latvieši pēkšņi attapās kā ar pipku pa pakaļu dabūjuši. Varbūt tas noticis tāpēc, ka esam nevis tilts uz Eiropu, bet gan «.. laidara vārti, kurus katrs, kas grib, ar kāju sper vaļā, un ikviens te darās, kā patīk, jo mums nav pašiem savas politiskās gribas»*.
Gaidāmais referendums par divvalodību Latvijā radījis spriedzi tukšā vietā un situācija, no malas vērojot, vairs nav tik mierīga kā agrāk, ceturtdien intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" atzina Krievijas režīma opozicionārs Maskavas Valsts Universitātes profesors Konstantīns Borovojs.
Boriss Stomahins ir Krievijas disidents, kas par savu aso, varai neglaimojošo domu izteikšanu – gan avīzē, gan internetā, gan protesta demonstrācijās – tika notiesāts uz pieciem gadiem nometnēs.
«Referenduma oficiālie rosinātāji ir krievu ultranacionālisti, no kuriem viens bijis nacionālboļševiks, otrs – neonacistu grupējuma līderis. Neskatoties uz apšaubāmajiem iniciatoriem, krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā atbalstījuši arī vairāki Latvijas kreisie politiķi, arī ievērojams skaits Latvijas pilsoņu, arī eiroparlamentārieši,» trešdien Strasbūrā norādīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere.