«Referenduma oficiālie rosinātāji ir krievu ultranacionālisti, no kuriem viens bijis nacionālboļševiks, otrs – neonacistu grupējuma līderis. Neskatoties uz apšaubāmajiem iniciatoriem, krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā atbalstījuši arī vairāki Latvijas kreisie politiķi, arī ievērojams skaits Latvijas pilsoņu, arī eiroparlamentārieši,» trešdien Strasbūrā norādīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere.
Pusdienas laikā iebraucot vistālāk Latvijas austrumos esošajā pilsētā Zilupē, nomāc tās tukšās ielas. Vēlāk pilsētas pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks skaidro, ka te nav neviena, kam pa dienu slamstīties pa pilsētu, jo ir jāstrādā vai jāmācās. Tie, kam nav jādara ne viens, ne otrs, pilsētu pametuši.
Rīgas Latviešu biedrības (RLB) valde un dome ierosinājusi 18.februāri pasludināt par Valsts valodas dienu un turpmāk to atzīmēt katru gadu, rīkojot dažādus sarīkojumus un diskusijas.
Gaidāmais referendums 18. februārī par krievu valodu kā otru valsts valodu parādīs, kuri Latvijas pilsoņi ir savas valsts nodevēji, šodien Latvijas Televīzijas raidījumā "100g kultūras" sacīja Jaunā Rīgas teātra (JRT) mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis.
Tuvojoties referendumam, Latvijas inteliģences pārstāvji arvien atklāj citas problēmas, kas sabiedrības saliedētību kavē gadu garumā,vēsta Latvijas Radio.
Kompānijas Betsafe bukmeikeri prognozē, ka referendumā par Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai piešķirt valsts valodas statusu, piedalīsies 61% balsstiesīgo. Balsis "par" grozījumiem atdos 26,5%.
Krievijas režīma opozicionāri, partijas "Demokrātiskā savienība" dibinātāja disidente Valērija Novodvorska un Konstantīns Borovojs, uzsver nepieciešamību referendumā balsot pret divvalodību.
No Krievijas izvēles būs atkarīgs, vai referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai rezultāti ietekmēs abu valstu attiecības, trešdien "Vienotības" videosarunā sacīja premjers Valdis Dombrovskis.
Vairākas karavīru paaudzes ir aizstāvējušas savu Tēvzemi Latviju, cīnījušās par savas valsts izveidošanu, pastāvēšanu un attīstību. Katrai no šīm paaudzēm ir bijuši savi pienākumi, kas veicami, lai stiprinātu valsti. Mūsu karavīri ir atdevuši savas dzīvības, lai Latvija būtu brīva un neatkarīga valsts, teikts Latviešu Virsnieku apvienības un citu karavīru organizāciju izplatītajā paziņojumā.
Laikraksts Zemgales Ziņas vēsta: pirmdien un otrdien jelgavnieku pastkastītēs nonākušas skrejlapas, kas izveidotas kā pastkartītes un uzrunā «cienījamo latvieti».
Eiropas Parlamentā (EP) Strasbūrā trešdien notiks starptautiska konference, kurā savu vērtējumu par latviešu valodas situāciju Latvijā sniegs vairāku valstu eksperti, viņu vidū EP lielākās politiskās grupas ETP priekšsēdētājs Žozefs Dauls un bijušais Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Ježijs Buzeks, aģentūrai BNS pastāstīja Eiropas Parlamenta deputātes Ineses Vaideres asistente Renāte Mikučevska.
Lai gan tie, kam latviešu valoda nav dzimtā, to prot aizvien labāk, tomēr bieži vien sabiedrībā runāt izvairās – šis ir viens no secinājumiem Latviešu valodas aģentūras pētījumā Valodas situācija Latvijā: 2004–2010.
Izbijušais saskaņietis, bet šobrīd, pēc paša vārdiem, aktīvs zatleriešu atbalstītājs, Ventspils domes opozicionārs Vladislavs Šafranskis kopā ar Vladimiru Lindermanu kopā brauc uz aģitācijas pasākumiem Latvijā, aicinot referendumā balsot par krievu valodu.
Valsts prezidenta Andra Bērziņa iniciēto Labas gribas manifestu, kas aicina atmest valsts iedzīvotāju savstarpējo naidošanos un veltīt visus spēkus valsts labklājības audzēšanai, trešdien bija parakstījuši vairāk nekā simts cilvēku.
Pirms šonedēļ gaidāmā divvalodības referenduma aktīvu sabiedrisko darbību izvērš ne vien latviešu valodas aizstāvji, bet arī krievvalodīgās diasporas pārstāvji, turklāt paužot diametrāli pretējus viedokļus.
Lai gan Igaunijas konstitūcijā, līdzīgi kā Latvijas Satversmē, nav negrozāmu pantu, šobrīd ir grūti iedomāties situāciju, ka kāds rosinātu līdztekus igauņu valodai jautājumu par valsts valodas statusu Igaunijas konstitūcijā noteikt vēl kādai valodai - saka Igaunijas bijušais tieslietu ministrs un viens no Igaunijas konstitūcijas autoriem Juri Adams.
Lai izrādītu savu atbalstu latviešu valodai, iedzīvotāji tiek aicināti piespraust lentītes Latvijas karoga krāsās pie sava un savu tuvāko apģērba, atgādinot par pilsoņa pienākumu sestdien, 18.februārī, doties uz referendumu.
Valsts policijai (VP) nav informācijas, ka sestdien paredzētajā valodas referendumā būtu iespējamas kādas provokācijas. Valsts policija un Drošības policija šajā dienā strādās pastiprinātā režīmā.